Vai iespējams uzveikt veģetatīvo distoniju?!

Apollo
87 komentāri

Mainīgs asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, aukstas un mitras plaukstas, svīšana, bālums, vēdera pūšanas un sāpes, elpošanas grūtības, bieža urinācija. Simptomi pastiprinās, kad ir satraukums vai spriedze? Ir bijušas bailes un iedomas, ka piemeklētā kaite ir nopietna un var notikt kaut kas slikts (infarkts, insults, čūla, vēzis)? Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas ārsts psihoterapeits Oļegs Plesunovs atzīst, ka šādā gadījumā ir pamats domāt, ka tā ir veģetatīvā distonija. 

Vai iespējams uzveikt veģetatīvo distoniju?!

Foto: Sander van der Wel, CC BY-SA 2.0

Veģetatīvā distonija jeb, mediķu valodā runājot, somatoforma veģetatīvā disfunkcija (SVD) ir plaši izplatīta, tomēr tās iemesli diemžēl līdz šīm pilnībā nav izprasti. 

Netaustāmā slimība

Veģetatīvā distonija saistās ar funkciju un regulācijas procesu traucējumiem. Tā nav slimība klasiskajā vārda izpratnē, jo nav vizuāli un taustāmi  audu vai orgānu bojājumi, taču cilvēkiem bieži vien var rasties sūdzības kā par «reālu slimību». Nereti viņi netic, ka šīs sūdzības ir tikai funkcionāls traucējums un nav pamata satraukumam.

Emocijas regulē nervu sistēmu

Par orgānu sistēmu regulāciju cilvēka organismā atbild autonomā jeb veģetatīvā nervu sistēma, kas darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles. Tā tiek pakļauta, stimulēta un regulēta ar emocijām, kas rodas kā atbildes reakcija uz jebkuru notikumu. Tas nozīmē, ka autonomā nervu sistēma pati regulē organismu, tā vajadzības (pielāgo vajadzīgai slodzei, sagatavo miegam, ēdiena uzņemšanai u.c.), visbiežāk netraucējot ķermeņa «saimnieku» ar liekiem jautājumiem. 

Pēkšņi jūtam, kā paātrinās sirdsdarbība

Mieru no pārliekiem stimuliem nodrošina filtrs, kas atrodas galvas smadzenēs. Veģetatīvās distonijas gadījumā šis filtrs kļūst vaļīgāks, vājāks un laiž cauri barjerai signālus, kam normāli būtu jāpaliek neapzinātiem (tā ir tā saucamā «bojātā filtra teorija»). Tas ir pirmais veģetatīvās distonijas iemesls – stimuli no iekšējiem orgāniem, kuri līdz šīm bijuši neapzināti, nonāk apziņā, un cilvēks sāk just, kā sitas sirds, darbojas zarnas, sašaurinās vai paplašinās asinsvadi utt. 

Veģetatīvās distonijas iemesli

Veģetatīvās distonijas iemesls var būt arī ilgstoša organisma un psihes pārslodze jeb distress. Organisms sastāv no šūnām, kam ir nepieciešama regulāra atpūta un relaksācija, t.i., atbrīvošanās no veicamā darba uz noteiktu laiku, kurā šūnas var atjaunoties. Cilvēki ar veģetatīvo distoniju mēdz sevi pārslogot, neatpūšoties nedz fiziski, nedz garīgi. Šūnās uzkrājas kaitīgas ķīmiskas vielas, un tās nespēj darboties pilnā spēkā. 

Pēdējos gados veģetatīvo distoniju piedāvā pārdēvēt par «ķermeņa distresa sindromu». Nereti veģetatīvā distonija sākas tieši pēc vairāku gadu ilga ļoti intensīva, saspringta darba vai/un smagas slimības.

Izpētīts, ka ar veģetatīvo distoniju sirgstošiem cilvēkiem bieži raksturīgas lielas ambīcijas un nepacietība, kas neatbilst viņu organisma un nervu sistēmas iespējām. Daži autori min arī tendenci tiekties pēc mērķiem, kas pilnībā neatbilst bioloģiskām vajadzībām, piemēram, ambīcijas karjerā aizstāj vēlmi pēc tuvības un mīlestības. Psihes un nervu sistēmas kopumā pārslodzi var radīt arī ilgstoša jūtu apspiešana jeb tā saucamais iekšējais konflikts, piemēram, nespēja izpaust dusmas uz partneri, jo ir bailes un nedrošība palikt vienam, vai nespēja mainīt attiecības sev vēlamajā virzienā sliktā paštēla un bezspēcības sajūtas dēļ. 

Kā vēl vienu veģetatīvās distonijas iemeslu min iedzimtību, kas ietekmē smadzeņu filtra caurlaidību un specifiskās temperamenta iezīmes.

Veģetatīvo distoniju var uzveikt

Viens no veidiem, kas var palīdzēt atrisināt šīs problēmas un rast atbildes uz jautājumiem - kurp es tik ļoti steidzos? No kā es bēgu? ir psihoterapija. Atbildes uz šiem jautājumiem parasti atrodas psihes neapzinātajā daļā, kura veido ap 95% no visiem galvas smadzenēs noritošajiem procesiem.

Kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas pārstāvji piedāvā risinājumu, kā tikt galā ar savu dzīvi un uzveikt veģetatīvo distoniju, iedalot savu dzīves ritmu un noslogojumu trīs zonās: komforta zonā, kur var atpūsties un pilnībā atjaunoties bez jebkādas trauksmes; attīstības jeb progresa zonā, kur var virzīties uz saviem mērķiem un gūt no tā baudu un gandarījumu; spriedzes zonā, kurā ar SVD sirgstoši cilvēki var atrasties ļoti neilgu laiku. 

Jau šovasar atbrīvo sevi jaunām emocijām

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika šovasar aicina uz vasaras nometni pieaugušajiem «Kā būt apmierinātam ar dzīvi?». Atbrīvo sevi jaunām izjūtām un šovasar velti laiku sev! Piedalies nometnē, lai saņemtu pamudinājumu, iedrošinājumu pārvērtēt savu dzīvi un meklēt iespējas to mainīt uz labu, ārsti psihoterapeiti palīdzēs tev rast risinājumus arī veģetatīvās distonijas gadījumā.

Katrs nometnes dalībnieks aizbrauks mājās bagātāks un stiprāks kā atbraucis – ar jaunām atklāsmēm, ar pārliecību, ka var veidot savu dzīvi pats, ar labu pašapziņas devu un drosmi. 

Nometne notiek trīs dienas: 7. - 9. augusts vai 21. - 23. augusts (no trešdienas līdz piektdienai) atpūtas kompleksā «Līcīši», Ķeguma novadā, Tomes pagastā, 50 km no Rīgas.

Plašāka informācija par vasaras nometni pieaugušajiem, zvanot uz tālruni 67 625 655, vai www.psihosomatika.lv .

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv