Vai jauni mērnieku laiki?

Apollo
0 komentāru

Jaunais Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis sarunājas ar «Latvijas Avīzes» žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Zigfrīdu Dzeduli.

— Ko, stājoties šajā amatā, esat saņēmis mantojumā no VZD izveidotāja un pirmā ģenerāldirektora Grūbes?

— Vienu no lielākajām valsts pārvaldes iestādēm Latvijā. VZD strādā 2800 darbinieku. Valsts pārvaldes iestādi, kas vienlaikus īsteno valsts pārvaldi un nodarbojas ar komerciju. Pašlaik tā ir organizācija ar ļoti plašiem un izplūdušiem pienākumiem.

— Maijā pieteikts Valsts zemes dienesta pārveidošanas projekts. Ja valdība tam piekritīs, tad līdz šā gada beigām dienestu sadalīs un pārveidos. Kā?

— Projektam ir četri varianti. Bet jebkurā variantā VZD saglabās valsts pārvaldes pienākumus: Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistru, kadastrālo vērtēšanu, būvju tehnisko inventarizāciju, telpiskās un kadastra informācijas izplatīšanu, īpašumu adrešu reģistru, arhīvus. Saglabās valstiskos, nevis uzņēmējdarbības pienākumus.

— Kāda ir valstiskā vajadzība pārveidot dienestu?

— Valstiska nepieciešamība — sakārtot dienesta darbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un novērst tirgu kropļojošo Valsts zemes dienesta uzņēmējdarbību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts — ja valsts tiešās pārvaldes iestāde — VZD — grib nodarboties ar uzņēmējdarbību, tad jānodibina atsevišķa komercsabiedrība.

Pašlaik VZD nodarbojas ar robežu uzmērīšanu, topogrāfisko uzmērīšanu, inženierģeodēziju un citām lietām, ar ko nodarbojas privātuzņēmēji. Valsts iestādei tas nav jādara.

— No valdībai iesniegtā plāna izriet, ka no VZD atdala zemes iemērīšanu un citus ienesīgākos pienākumus, vienā variantā nododot tos privātajiem, otrā variantā — valsts kapitālsabiedrībai. Vai nesaruks jūsu ienākumi?

— Valstij jānodarbojas ar valstiskiem pienākumiem. Uzņēmējiem — ar uzņēmējdarbību. Būtībā jārunā par divām galvenajām problēmām.

Pirmā ir saistīta ar zemes mērniecību, jo pašlaik VZD vienlaikus nosaka nozares politiku, uzrauga privāto mērnieku darbu un pats sniedz pakalpojumus mērniecībā, tādējādi nonākot sava veida interešu konfliktā.

Šai problēmai tiek piedāvāti divi atrisinājumi.

Pirmais — turpmāk zemi iemērīs jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības mērnieki un privātie mērnieki.

Otrais — turpmāk zemi iemērīs tikai privātfirmas un privātie mērnieki. Abos variantos mērniecības darbu uzraudzība arī turpmāk paliek Valsts zemes dienestam.

Otrā problēma ir saistīta ar kartogrāfiju un ģeodēziju. Pašlaik vairāk nekā pusi kartogrāfijā un ģeodēzijā nepieciešamās naudas maksā Aizsardzības ministrija. Kartogrāfija un ģeodēzija ir nozares, kuras pašas nekad nepelnīs. Tajās ir un būs jāiegulda lielas valsts naudas summas. Ģeodēziskais tīkls, mazo mērogu kartes, ortofotokaršu izgatavošana lauksaimnieciskajām, militārajām un citām vajadzībām — par to jāatbild valstij. Neviens privātais ar to nenodarbosies.

Aizsardzības ministrija piekrīt šo nozaru pārņemšanai, nodibinot savā paspārnē valsts aģentūru.

— Kuru Valsts zemes dienesta pārveidošanas plānu atbalstāt jūs?

— Es atbalstu valsts kapitālsabiedrības izveidošanu mērniecības darbu veikšanai.

No pašreizējiem VZD pienākumiem nodala zemes robežu uzmērīšanu un topogrāfisko uzmērīšanu. To darītu valsts kapitālsabiedrība.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrs, adrešu reģistrs, kadastrālā vērtēšana, būvju tehniskā inventarizācija, telpiskās un kadastra informācijas izplatīšana, arhīvi paliktu Valsts zemes dienestam kā tiešās valsts pārvaldes iestādei.

Ģeodēziju, kartogrāfiju un karšu izgatavošanu pārņemtu Aizsardzības ministrijas paspārnē izveidota valsts aģentūra.

Zemes politikas veidošanai tiesību aktu dokumentu rakstīšanai, nozares uzraudzībai, valsts pasūtījumu konkursu organizēšanai Tieslietu ministrijā izveidotu Zemes politikas departamentu.

Pirmkārt, tas ļautu saglabāt VZD ilggadējos pieredzējušos mērniekus. Turpmāk viņi strādātu jaunizveidotajā valsts kapitālsabiedrībā, kas pārņemtu VZD tiesības un saistības šajā jomā.

Otrkārt, mērniecības instrumentu un piederumu iegādē valsts iztērējusi lielu naudu. Diezin vai būtu lietderīgi iztirgot privātfirmām VZD mantu. Izveidojot valsts kapitālsabiedrību, nebūs iespējams celt mērniecības pakalpojumu cenas neierobežoti un spekulatīvi. Būs iespējams nodrošināt pakalpojumus visur valstī.

— Pirms vairāk nekā desmit gadiem iesāktā zemes reforma buksē. To vairākkārt atzinis jūsu vadītais dienests, tostarp tikko valdībai iesniegtajā projektā.

— Mēs plānojam atrisināt dažas no tām problēmām, kuras valstī radījusi zemes reforma. Pirmkārt, zemes iemērīšanā. Otrkārt, ģeodēzijā un kartogrāfijā.

Ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes, piemēram, neapmierina tā kārtība, kuru bija ieviesis Valsts zemes dienests. Piemēram, tas piedāvāja Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra, kartogrāfisko un citu informāciju citām valsts iestādēm par maksu. Bet par šo informāciju jau samaksājuši nodokļu maksātāji! Kāpēc par to citai valsts iestādei jāmaksā vēlreiz?! Piemēram, ja karšu izgatavošanai Valsts zemes dienestam trūkst naudas, tad tā taču nav Zemkopības vai kādas citas ministrijas problēma. Ja zemniekiem trūkst karšu, tad tā ir valstiska problēma.

— Jūs atzīstat, ja zemes reformu nav iespējams pabeigt drīzāk, tāpēc ka valstij trūkst naudas robežu uzmērīšanai bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Vai pēc pārveidojumiem naudas būs vairāk?

— Valsts ir apņēmusies iemērīt zemes īpašumu robežas bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, politiski represētajām personām bez maksas. Pašlaik šiem iedzīvotājiem bez maksas jāiemēra vēl aptuveni 10 000 zemes īpašumu. Lai to izdarītu, valstij būs vajadzīgi aptuveni 2,6 miljoni latu. Kā to izdarīt un kur ņemt naudu, ir valsts problēma. No šīs apņemšanās valsts neatteiksies arī pēc pārveidojumiem Valsts zemes dienestā.

— No tiesisko interešu viedokļa VZD pārveidošana tagad šķiet vairāk saprotama. Bet kas pēc šīs reformas mainīsies cilvēkiem, kuri, piemēram, gribēs iemērīt zemi?

— Nekas nemainīsies. Jaunizveidotajā valsts kapitālsabiedrībā strādās tie paši mērnieki, kuri tagad strādā VZD. Bet kaut kāds cenu pieaugums ir iespējams.

Tomēr, izveidojot valsts kapitālsabiedrību, tirgū pakalpojumu cenas nepieaugs patvaļīgi, spekulatīvi. Tās regulēs tirgus pieprasījums.

— Vai problēmas Valsts zemes dienestā atrisinās tikai mērniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas nozaru atdalīšana? Vai tad ilgā gaidīšana uz pasūtījumu izpildi ies mazumā?

— Protams, ne. Daudz kas Valsts zemes dienestā jāpārkārto neatkarīgi no tā, ko atdalīs un ko atstās. Tā ir mana atbildība. Manuprāt, nevienam cilvēkam, kurš iegādājies nekustamu īpašumu, nav īsti saprotams šis īpašumu noformēšanas process. Kad jāiet uz Valsts zemes dienestu? Kad jāiet uz zemesgrāmatu nodaļu? Un kad — pie zvērināta notāra? Šī procedūra jāvienkāršo.

Iedomājieties — lai izpildītu pasūtījumu Valsts zemes dienestā, pašlaik cilvēkam var nākties gaidīt deviņus mēnešus! Būvniecība attīstās strauji. Veidojas jauni īpašumi, tāpēc aug pieprasījumus pēc mērniecības darbiem. Bet valstī mērnieku ir tik, cik ir. Vairāk uzreiz neradīsies. Dažos rajonos no pieciem VZD mērniekiem palicis tikai viens. Četri aizgājuši uz privātfirmām, kurās nopelna vairāk. Tāpēc jau pašlaik VZD nespēj garantēt pakalpojumu izpildi pēc valsts noteiktā cenrāža saprātīgi noteiktā laikā. Veidojas rindas. Bet cilvēki ir ar mieru maksāt vairāk, lai tikai dabūtu vajadzīgo. Aug pieprasījums pēc privātfirmām, kuras strādā ātrāk.

— Vai valsts maksā mērniekiem par maz? Varbūt viņi taisa rindas tīšām, lai izspiestu no klientiem pārdesmit latu sev kabatā?

— Es pieļauju, ka ir arī izspiešana. Kaut arī VZD esmu nostrādājis dažus mēnešus, man ir zināms par gadījumiem, kad daži mērnieki tīšām vilkuši garumā pasūtījumu izpildi, lai piespiestu cilvēkus atdarīt maku.

Par pierādījumiem gan varētu runāt atsevišķi un citā sarunā. Taču esmu pārliecināts — līdzšinējā sistēma nav īsti vesela un nedarbojas tā, kā vajadzētu. Vai citādi es katru dienu saņemtu no 5 līdz 10 iedzīvotāju sūdzības? Sūdzas par laikā neizpildītiem pasūtījumiem, nepareizi iemērītām robežām, par dažādiem īpašumu tiesību strīdiem, kuri ilgst kopš 1996. gada!

— Cik sūdzību jūs saņēmāt mantojumā no Grūbes kunga valdīšanas laikiem?

— Pats saņēmu vairāk nekā 20 neatbildētu sūdzību. Bet tām jāpieskaita citas, kuru rakstītājiem VZD it kā bija atbildējis. Ļaudis nav apmierināti ar šīm atbildēm un raksta vēlreiz.

Visvairāk sūdzību ir par kavētiem pasūtījumiem, sliktu zemes mērniecību, mērnieku patvaļīgi pārceltām zemes un meža īpašumu robežām. Par klajām nejēdzībām. Piemēram, 90. gadu sākumā pagasta pašvaldība piešķīrusi cilvēkam trīs hektārus zemes. Krietni vēlāk mērnieks nomēra un atklāj, ka patiesībā ir par pushektāru mazāk. Bet pašvaldība 12 gadus piedzen no īpašnieka zemes nodokli par trim hektāriem. Un Lauku atbalsta dienestā īpašnieks, kurš dzīvojis pārliecībā, ka viņam pieder trīs hektāri, piesakās uz Eiropas Savienības naudu. Zemes robežu plānā ar maziem burtiņiem pierakstīts, ka pēc instrumentālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta…

— No kurienes plūst visvairāk sūdzību?

— Būtībā problēmas ir vienas un tās pašas visos rajonos un pilsētās.

Visvairāk sūdzību varētu būt no Lielrīgas reģionālās nodaļas. Tā ir vislielākā VZD nodaļa, kurā reģistrē visvairāk darījumu un nekustamo īpašumu, tostarp mākslinieku darbnīcas un bēniņus. Ar šiem īpašumiem savulaik varēja krietni nopelnīt, manipulējot ar lietošanas mērķiem — no koplietošanas bēniņiem uz mākslinieku darbnīcām, tad dzīvokļiem un citādi.

— Ar VZD darbu joprojām nav apmierināti daudzi iedzīvotāji — zemes īpašnieki. Vai jūs to zināt?

— Zinu. Rakstot nesen valdībā apstiprināto Kadastra likumu, kas tagad jāpieņem Saeimā, mēs ziņojām valdībai, ka 2004. gadā VZD saņēma no iedzīvotājiem vairāk nekā 3000 sūdzību. Pagaidām sūdzību skaits nesamazinās.

— Trīstūkstoš sūdzību?! Klau, jūs teicāt, ka piecas, desmit!

— Apmēram piecas, desmit sūdzības dienā nonāk uz ģenerāldirektora galda. Lielāko daļu sūdzību iesniedz VZD reģionālajās nodaļās.

Latvijas Mērnieku biedrībā atzīst — līdz šim nekad neviens Valsts zemes dienestā nav pārbaudījis, ko licencētās privātfirmas un privātie mērnieki samērījuši.

Esmu pārliecināts — kārtībai jābūt citai.

Vizītkarte

Mārtiņš Lazdovskis

- Dzimis 1977. gada 2. novembrī Jelgavā.

- No 1996. līdz 2002. gadam studējis uzņēmējdarbības vadību Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, iegūstot ekonomikas maģistra grādu.

- Karjeras sākums Lazdovskim saistīts ar Lauku atbalsta dienestu, kurā viņš strādājis kopš tā izveidošanas pirmās dienas.

- No 2002. līdz 2004. gadam — Eiropas Savienības tiešo maksājumu departamenta direktors, Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks, Atbalsta departamenta direktors.

- 2005. gada 15. martā pārcelts Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatā, nomainot Gunti Grūbi, kas vadīja Valsts zemes dienestu kopš tā izveidošanas 1992. gada.

- Neprecējies, brīvi runā krieviski un angliski, pārzina datoru, prot vadīt auto.

- Kaislīgs sporta līdzjutējs, aizraujas ar makšķerēšanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv