Vai jūras laupītāji bija modernās demokrātijas celmlauži?

Apollo
0 komentāru

Pēdējie pirāta Džona Ārčera vārdi bija apsūdzība stingrībai un netaisnībai, kas valda uz tirdzniecības kuģiem: «Es vēlētos, kaut kuģu īpašnieki pret saviem vīriem nebūtu tik stingri, jo tas mūs ved lielā kārdināšanā.»

Mūsdienu pirāti pirms apcietināšanas šā gada 11. februārī

Mūsdienu pirāti pirms apcietināšanas šā gada 11. februārī

Foto: scanpix/REUTERS

Un tiešām — tirāniskās tirdzniecības kuģu īpašnieku izturēšanās dēļ tūkstošiem jūrnieku pārgāja pirātu pusē.

Lielākoties tas notika laika posmā no 1690. līdz 1730. gadam, ko dēvē par pirātu zelta laikmetu. Tad Atlantijas okeānā, Karību jūrā, Indijas okeānā un Meksikas līcī, lūkojoties pēc laupījuma, kreisēja milzīgas flotes. Dienvidķīnas jūrā Čengs I komandēja 150 tūkstošu pirātu lielu vienību, bet izslavētajam Edvardam Tīčam, kas pazīstams arī kā Melnbārdis jeb Blackbeard, piederēja četri kuģi, arī milzīgs flagmanis «Queen Anne's Revenge» ar 40 lielgabaliem.

Vai pie mežonīgā pirātu vadoņa jūrniekiem klājās labāk nekā pie krietnajiem kapteiņiem? Ekonomikas zinātņu profesors Pīters Līsons no Meisona universitātes Virdžīnijas štatā apgalvo — jā, tur bija labāk. Viņš konstatējis, ka 17. gadsimta beigās jūras laupītājiem bijusi pārdomāta, demokrātiska konstitūcija. Rakstiski formulētais kodekss paredzēja striktu kontroles un varas sadalījumu, kas pirātus pasargātu no kapteiņu patvaļas. Komandas biedri balsojot ievēlēja neatkarīgu uzraugu, kas bija atbildīgs par laupījuma sadali, sodu par pārkāpumiem un konfliktu izšķiršanu. Tika noteikta arī kārtība, kādā uz borta izsludināmi likumi.

Kodekss radās no tā dēvētajiem «Chasse Partie» dokumentiem (franciski la chasse — medības, la partie — daļa), kas noteica laupījuma sadali. Pirātu konstitūcija tika sacerēta jau ilgi pirms ASV, Francijas un Spānijas konstitūcijas un, pēc Pītera Līsona domām, arī vēl pirms 1689. gadā radītās britu «Bill of Rights».

Vai par demokrātisku kultūru varam runāt arī attiecībā uz mūsdienu pirātiem, kas uzdarbojas Āfrikas piekrastē un Dienvidaustrumu Āzijas jūrās? Par to ziņu nav, taču skaidrs ir tas, ka viņu guvums ir milzīgs. Tā 2008. gadā Somālijas piekrastē vien izpirkuma naudā tika izspiesti 30 miljoni dolāru. Tas ir liels zaudējums ekonomikai. Uzbrukumi tirdzniecības kuģiem Adenas līcī traucē starptautiskajai preču plūsmai. Vairākas valstis, arī ASV un Krievija, uz šo reģionu jau nosūtījušas karakuģus. Pagājušā gada beigās pretpirātisma pasākumos iesaistījās arī Eiropas Savienība.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv