Vai kaķi murrā arī tad, kad cilvēki nav tuvumā?

Apollo
23 komentāri

Kāpēc kaķi murrā? Cilvēki tiecas domāt, ka murrāšana ir laimes izpausme, un tā patiešām var būt, bet ne vienmēr, secinājis Kīlas Universitātes pētniece Jana Hūle (Jan Hoole).

Vai kaķi murrā arī tad, kad cilvēki nav tuvumā?

Foto: Jayson Shenk, CC BY-SA 2.0

Murrāšana ir paradums, kas kaķim attīstās ļoti agrīnā dzīves stadijā, kad kaķis vēl barojas ar mātes pienu. Tādēļ murrāšana noteikti nav skaņa, ko kaķis velta speciāli cilvēkam. Un kaķu saimnieki labi zina, ka kaķi spēj izdvest daudz un dažādas skaņas, tostarp murrāt dažādos veidos.

Izanalizējot skaņas, secināts, ka, kaķim prasot ēdienu savai kaķu mammai vai saimniekam, murrāšana satur spalgu noti, kuras frekvence ir līdzīga kliedzienam, bet ne tik skaļa. Šādas murrāšanas efekts nedaudz līdzinās jaundzimušā kliedzienam, kas ietekmē sieviešu kārtas zīdītāju hormonu stāvokli un izraisa vēlmi parūpēties.

Savukārt, kad kaķis ieritinās uz dīvāna pie sava saimnieka, tas murrās savādāk. Šī skaņa ir daudz plūstošāka un iemidzinošāka, un skaņu analīze liecina, ka «kliedziena komponents» ir pazudis.

Pieauguši kaķi bieži murrā, kad atrodas tuvu vai nonākuši saskarsmē ar citu kaķi. Kaķi murrā, arī spēlējoties ar nedzīvu objektu un ēdot.

Kaķi murrā arī tad, kad ir vieni paši, bet visbiežāk dara to kompānijā, vēloties tikt pabaroti, paglaudīti vai apliecinot, ka jūtas labi.

Murrāšanas ēnas puse

Veterinārārsti novērojuši, ka kaķi murrā arī tad, kad cieš lielas sāpes un īsi pirms nāves. Tas šķiet neloģiski, ja murrāšana ir skaņa, kas saistīta ar baudu. Taču patiesība var būt tāda, ka kaķis murrājot lūdz palīdzību.

Murrāšana, iespējams, ir arī veids, kā kaķis slēpj ievainojumus.

Dabā iekārtots tā, ka, esot mazam dzīvniekam, nav prātīgi izrādīt vājumu, jo to var izmantot lielāks plēsējs, lai uzbruktu.

Tāpēc murrāšana varētu būt kaķu ekvivalents frāzei: «Viss kārtībā! Te nav ko redzēt, ejiet tālāk!».

Vai «lielie kaķi» arī murrā?

Par šo jautājumu tiek diskutēts jau sen. Plaši izplatīts ir uzskats, ka «lielie kaķi», kas rēc, piemēram, lauvas un tīģeri nemurrā.

Taču izskatās, ka arī viņi, būdami pavisam maziņi, murrā, zīžot mātes pienu. Taču pārliecinošu pierādījumu tam nav.

Visiem zīdītājiem rīklē ir kauli, kas atbalsta mēli un balseni. Kaķu sugām, kas spēj rēkt, mēles un balsenes atbalsta struktūra nav pilnībā veidota no kauliem un ietver arī skrimšļus. Savukārt sugām, kas murrā, šī struktūra veidota tikai no kauliem.

Šī atšķirība nozīmē, ka sugas, ar kauliem un skrimšļiem mēles un balsenes atbalsta struktūrā spēj rēkt, bet nenozīmē, ka nespēj murrāt.

Tiek uzskatīts, ka gepardi, oceloti, servali un vēl citas sugas no kaķu dzimtas spēj murrāt, bet jaguāri, leopardi, lauvas un tīģeri nespēj, bet, ja spēj, tad cilvēki vienkārši nav to pamanījuši.

Murrāšanas process

Process, kā rezultātā rodas murrāšanas skaņa, ir sarežģīts un nav līdz galam izpētīts. Procesā iesaistīti balsenes muskuļi un diafragmu aktivizē nervu aktivitātes saasinājumi, kas rodas smadzenēs un notiek 20 līdz 30 reizes sekundē. Tas notiek gan ieelpā, gan izelpā, radot murrāšanas skaņu.

Fakts, ka kaķi spēj murrāt un vienlaikus darīt citas lietas, tostarp ēst, spēlēties, asināt nagus pret dīvānu, ir patiesi pārsteidzošs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv