Vai latvietis ir meteopāts?

Apollo
0 komentāru

Vai latvietis ir meteopāts?

«Esmu īsts barometrs, karini kaut pie sienas,» saka kāda no manām paziņām. Pateicoties viņas smeldzošajam ceļgalam un galvas sāpēm, viņas darba kolēģi allaž ir lietas kursā par gaidāmo laiku un nekad neiziet uz ielas bez lietussarga.

Pēc zinātnieku atzinuma spēja just laika apstākļu izmaiņas jeb meteopātija (biotopija) piemīt gandrīz pusei planētas iedzīvotāju. Bērni laika pārmaiņas jūt retāk nekā viņu vectētiņi un vecmāmiņas, sievietes — spēcīgāk nekā vīrieši. Īpaši jutīgu pret laika kaprīzēm organismu padara hroniskas kaites (reimatisms, sirds asinsvadu slimības, hipertonija u. c.). Daudz vairāk meteopātu esot ziemeļnieku un piejūras iedzīvotāji vidū, turklāt pilsētnieki, it īpaši tie, kas augas dienas pavada birojā, esot daudz izteiktāki meteopāti nekā laucinieki.

Alķīmiķis un ārsts Paracelzs savā laikā ir teicis: «Tam, kas izpētījis sauli, vējus, zibeni un laika apstākļus, ir zināmi arī slimību izcelšanās iemesli.»

Arī vācu dzejnieks Johans Volfgangs Gēte bija novērojis, ka dzejoļu rakstīšana vislabāk padodas tad, kad barometra stabiņš pakāpies augstāk. 1877. gadā amerikāņu ārsts S. V. Mičels publicēja rakstu, kurā aprakstīja savus novērojumus kara hospitālī, — dienās, kad pazeminājās atmosfēras spiediens, bet paaugstinājās gaisa temperatūra un mitrums, ievainojumi sāpēja daudz spēcīgāk. Otrā pasaules kara laikā pie līdzīgiem secinājumiem nonāca arī vācu meteorologi Otto Holihs un Klauss Turovs, kuri piecus gadus novēroja ievainotos, saistot savus novērojumus ar laika apstākļu analīzi. Tas lika pamatus vācu biometeoroloģijai — mācībai par laika apstākļu ietekmi uz dzīvības procesiem.

Medicīniskās laika prognozes

Daudzās valstīs, piemēram, ASV, Kanādā, Vācijā ar laika apstākļu ietekmi nodarbojas īpaša zinātnes nozare — medicīniskā meteoroloģija. Šo valstu meteoroloģiskie dienesti vairāk nekā trīsdesmit gadus sniedz iedzīvotājiem bioloģiskās (medicīniskās) laika prognozes, kuras parasti pavada ieteikumi, kas jāievēro un no kā jāuzmanās hroniskiem slimniekiem vai cilvēkiem, kas ir vienkārši jutīgi pret laika apstākļu izmaiņām. Gan laikrakstos, gan interneta mājas lapās, piemēram, www.wetter.rtl.de vai www.donerwetter.de var atrast bioloģiskās klimata kartes, kuru sastādīšanai tiek ņemti vērā gan meteoroloģiskie, gan arī ģeogrāfiskie faktori (stāvoklis, reljefs u. c.) un kurās ikviens cilvēks var uzzināt, kāda bioloģiskā laika prognoze gaidāma tieši viņa dzīves vietā. Prognozei pievienoti ieteikumi, kas jāievēro un no kā jāuzmanās cilvēkiem, kas ir vienkārši jutīgi pret laika izmaiņām, vai hroniskiem slimniekiem.

Medicīniskās laika prognozes piemērs. Sestdien Vācijas ziemeļu rajonos zema atmosfēras spiediena apgabala ietekmē jutīgiem cilvēkiem var rasties spiediena sajūta un sāpes pēcoperāciju brūcēs. Iespējamas galvassāpes un migrēna. Cilvēki ar pazeminātu asinsspiedienu jutīs nogurumu. Nelabvēlīga diena neirozes, reimatisma slimniekiem, iespējami miega traucējumi. Palielināts nelaimes gadījumu risks.

Vadoties no tā, cik izteikta ir organisma reakcija uz laika apstākļiem, medicīniskā meteoroloģija visus cilvēkus iedala trīs tipos:

  • cilvēki, kuri nejūt vai tikpat kā nejūt laika apstākļu izmaiņas;
  • cilvēki, kuri jūt laika apstākļus un kuru ķermenis jutīgi reaģē uz tā izmaiņām (nogurums, spiedoša sajūta galvā, galvassāpes, nespēja koncentrēties, miega traucējumi, nervozitāte, nomāktība utt.);
  • izteikti meteopāti (lielākoties gados vecāki cilvēki un hroniski slimnieki).


Laika apstākļu izmaiņas var izraisīt:

  • miega traucējumus;
  • sāpes rētās un ievainojumos;
  • migrēnu, galvassāpes;
  • drudzi, «kaulu laušanu»;
  • asinsspiediena paaugstināšanos vai pazemināšanos;
  • reimatiskas sāpes, stīvumu locītavās;
  • koncentrēšanās spēju traucējumus;
  • sirds ritma traucējumus;
  • depresiju, agresivitāti, emocionālus traucējumus;
  • menstruālā cikla traucējumus;
  • nogurumu, vājumu;
  • stenokardiju, galvas asinsrites traucējumus, redzes traucējumus;
  • Hroniskas slimības, kuras īpaši ietekmē laika apstākļi: sirds asinsvadu slimības (stenokardija, sirds mazspēja, miokarda infarkts, ateroskleroze u. c.), hipertonija, epilepsija, reimatisms, bronhiālā astma, bronhīts, neirozes, depresija, migrēna, iekaisīgas slimības u. c.


Slimībai nelabvēlīgie laika apstākļi:

  • akūts bronhīts: auksts laiks, gaisā liels mitruma daudzums (piemēram, migla), kas kairina gļotādu un apgrūtina elpošanu.
  • astma: liels karstums vai aukstums. 1–3 dienas pēc aukstās atmosfēras frontes, kam seko augsta spiediena apgabals (siltums) veicina astmas lēkmes.
  • reimatisms: ļoti liels gaisa mitrums, it īpaši pēc lietus, krasa atmosfēras spiediena pazemināšanās, negaisa. Šādā laikā sāpes moka visbiežāk.
  • sirds asinsvadu slimības: aukstā laikā asinsvadi sašaurinās un asinsspiediens paaugstinās. Palielinās infarkta, trombožu, insulta risks. Karstā laikā asinsvadi paplašinās un cilvēki ar zemu asinsspiedienu var just galvassāpes.
  • hipertonija: tuvojoties aukstai atmosfēras frontei, asinsspiediens paaugstinās, siltai — kļūst zemāks.
  • ateroskleroze: zems atmosfēras spiediens vai krasas spiediena izmaiņas. It īpaši jutīgi ir gados vecāki cilvēki (sāpes visā ķermenī, nogurums, nespēks).
  • migrēna: lēkmes izraisa straujas atmosfēras izmaiņas, salīdzinoši reti tās novēro dienās, kad atmosfēras spiediens ir zems.


Laika tipi — padomju laiku mantojums

20. gs. 70. un 80. gados Latvijas kardiologi un kurortologi sadarbībā ar hidrometeorologiem veica pētījumu par laika apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību, analizējot neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu, ambulatoro un stacionāro iestāžu statistikas datus un saistot tos ar sinoptiķu novērojumiem. Viņi konstatēja, ka agrā pavasarī un rudens ziemas periodā, kad Latvijā aktivizējas cikloni un mainās atmosfēras frontes, apmēram 50% hipertonijas un 56% sirds išēmiskās slimības un 73% stenokardijas pacientu sūdzējās par veselības stāvokļa pasliktināšanos. Saskaņā ar šiem novērojumiem laika apstākļus iedalīja četros laika tipos. Kad valda 1. un 2. laika tips, vairums cilvēku jūtas labi, bet 3. un 4. tips bieži vien pastiprina dažādu slimību izpausmes.

Arī ģimenes ārste Inga Zemīte novērojusi, ka lielāks slimnieku pieplūdums ir dienās, kad ir 3. vai 4. laika tips. «Tādā laikā gaiss ir «smagāks» un cilvēkiem, kuriem ir tendence uz kādām vainām, tās saasinās, piemēram, hipertoniķi ļoti jutīgi reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām. Cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības, vajadzētu sekot līdzi laika prognozei un nelabvēlīgajās dienās būt uzmanīgākiem,» aicina I. Zemīte. «Tomēr cilvēki ir ļoti dažādi, tādēļ, uzklausot laika prognozi, jāvadās pēc savām izjūtām.»

Kā mazināt meteopātijas izpausmes?

  • Fiziskās aktivitātes svaigā gaisā — labākās zāles pret meteopātiju. Pastaiga vai izbrauciens ar velosipēdu arī sliktos laika apstākļos norūda organismu, stiprina sirds asinsvadu sistēmu un uzlabo vielmaiņu.
  • Jogas nodarbības, dziļā elpošana (ar diafragmu).
  • Regulāra saunas apmeklēšana, pēršanās pirtī.
  • Kontrastdušas. Vispirms karsta (ne vairāk par 40 grādiem) apmēram pusminūti, tad seko auksta — 10–15 sekundes. Atkārtojiet procedūru divas trīs reizes, beidziet ar aukstu dušu.
  • Daudz dzeriet! Dienā kopā ar uzturu jāuzņem vismaz 2–3 litri šķidruma.
  • Uzturā daudz augļu un dārzeņu, pilngraudu un vājpiena produktu, maz treknu, grūti sagremojamu ēdienu. Nepieēdieties pirms gulētiešanas!
  • Liekā svara samazināšana (meteopātu vidū ir daudz cilvēku ar palielinātu ķermeņa masu).
  • Normāls miega režīms. Meteopātiem ļoti svarīgi likties gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā (arī brīvdienās). Tas ļauj izvairīties no migrēnas un galvassāpēm.
  • Akupunktūra ļauj samazināt vai pat novērst meteopātijas izpausmes.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv