Vai mikroorganismi vienmēr ir kaitīgi?

Apollo
0 komentāru

Visa mums apkārt esošā pasaule ir dzīvības pārpilna. Dzīvība ir ūdenī, gaisā, zemē un cietās vielās. Dažkārt neapzināmies, bet mēs visi esam savstarpēji cieši saistīti vienā lielā dzīvības ķēdē un bez kāda no posmiem tajā, apdraudēti esam mēs visi.

Vai mikroorganismi vienmēr ir kaitīgi?

Foto: freephoto.com

Šoreiz runa būs par mikroorganismiem, kurus, pateicoties daudzveidīgām reklāmām, esam raduši uztvert kā īstus briesmoņus, it kā viņu vienīgā misija un pastāvēšanas iemesls būtu mums kaitēt.

Cik gan daudz zinām un atceramies no skolā dzirdētā par šo sīko dzīvības formu? Neviens neapšauba, ka ir mikroorganismi, kuru ietekme ir nevēlama. Tomēr tāpat eksistē mikroorganismi, kuri ir ne tikai derīgi, bet pat nepieciešami, lai mēs visi varētu šajā vidē eksistēt.

Mikroorganismi (mikrobi) ir dzīvi organismi, kuru raksturīgais izmērs ir mazāks par 0,1mm. Mikroorganismu sastāvā ietilpst gan tādi, kuriem nav kodola (prokarioti), gan tādi, kuriem kodols ir (eikarioti). Tās var būt baktērijas, dažas sēnītes, arheji, protisti, bet ne vīrusi, kurus parasti iedala atsevišķā grupā. Lielākā mikroorganismu daļa sastāv no vienas šūnas, bet ir arī daudzšūnu mikroorganismi.

Baktēriju loma atmosfēras un biosfēras izveidē
Pirmie atrastie baktēriju šūnu pārakmeņojumi uz mūsu Zemes, ir 3,6 miljardus gadu veci. Savukārt atrastie Stromatolīti (cianobaktēriju masu pārakmeņojumi) ir ap 3,5 miljardus gadu veci zilaļģēm līdzīgu šūnu pārakmeņojumi. Ļoti iespējams, ka tos veidojušās prokariotu šūnas ir bijuši pirmie dzīvie organismi uz Zemes.

Pagaidām nav zināms, vai šīs baktērijas veidojās šeit uz Zemes, vai tās no Visuma dzīlēm šurp atnesa kosmisko putekļu lietus. Svarīgākais ir tas, ka tās tikpat kā divus miljardus gadu valdīja pār planētu, kam pateicoties uz Zemes radās pirmatnējā augsne un skābekļa atmosfēra.

Mikroorganismu plašais izplatījums un metaboliskā potenciāla summārais spēks arī šodien norāda uz to ārkārtīgi svarīgo lomu vielu apritē un spēju uzturēt dinamisku līdzsvaru Zemes biosfērā*.

Mikroorganismi augu dzīvē un to nozīme vides attīrīšanas procesā
Augu sakņu zonā, līdz 5 mm no saknes, atrodas vairāk mikroorganismu nekā jebkurā citā augsnes daļā. Mikroorganismi ap auga sakni veido slāni, kas to pasargā no patogēnu darbības.

Mikroorganismi, apdzīvojot mūsu vidi, veiksmīgi adoptējas, tai skaitā arī ekstremālos apstākļos. Tie ir «dabas primārie sanitāri», kuriem ir izšķiroša loma planētas pamatelementu dabiskajā utilizācijā, tādu kā: oksīds, skābeklis, slāpeklis, fosfors un citi. Mikroorganismi - ir galvenais mehānisms atkritumu sagraušanas procesā.

Notekūdeņu attīrīšana ir joma, kura ir pilnībā atkarīga no baktēriju degradācijas spējām.

Mikroorganismi un mūsu organisms

Kuņģa-zarnu trakts
Jau 19.gadsimtā tika noskaidrots, ka mikroorganismi izraisa rūgšanas un pūšanas procesus zarnu traktā. Šodien ir zināmas vēl ļoti daudzas mikroorganismu aktivitātes – zarnu baktērijas degradē žultskābes un glikozīdus; tās spēj pārvērst atsevišķus glikozīdus farmakoloģiski aktīvā formā, kā arī inaktivēt dažādus toksiskus metabolisma produktus.

Nonākot cilvēka kuņģa-zarnu traktā, dzīvie mikroorganismi (Probiotiķi), saglabā savu aktivitāti un pozitīvi ietekmē mūsu veselību. Naturālas baktērijas zarnās ražo dažas organismam nepieciešamas vielas. Zinātnieki uzskata, ka bez tā viņi ražo arī blakusproduktus, kuri mazina saslimšanas risku ar atsevišķiem vēža paveidiem, sirds slimībām un gremošanas problēmām.

«Labas baktērijas» palīdz veselam gremošanas traktam uzsūkt kalciju, mazinot risku saslimt ar osteoporozi (kaulu trauslums). Par nožēlu, izjaukt gremošanas trakta mikrofloras bakterialo līdzsvaru ir ļoti viegli (īpaši ja Jūs lietojāt atibiotikas).Tas dod iespēju kaitīgajām baktērijām pārņemt dažādas kuņģa-zarnu trakta daļas un izsaukt kuņģa sāpes, sliktu dūšu un sliktu elpu.

Produkti, kas veicina probiotisku baktēriju veidošanos ir “probiotiski produkti”: artišoki, kazbārde, herkuless, puravi, sīpoli, brūna maize (no neizsijātiem miltiem), auzas un jeruzalemes artišoki.

Mikroorganismi un mūsu āda
Kā izrādās baktērijām uz mūsu ādas, ir arī pozitīva ietekme. Lipīdu** slānītis uz ādas ir dabiskā dzīves vide normālai ādas mikroflorai — baktērijām, kuras aizsargā mūsu ādu no patogēnām baktērijām. Līdz ar to mazgājoties ar spēcīgiem sārmainiem mazgāšanās līdzekļiem, mēs nomazgājam ne tikai baktērijas, kuras piešķir sviedriem nepatīkamo smaku, bet iznīcinām arī normālo ādas aizsargslāni.

Organisma normālā mikroflora ir nozīmīgs aizsardzības faktors pret patogēniem mikroorganismiem.

Mikroorganismi un vitamīni
Daudzi mikroorganismu sintezētie produkti tiek izmantoti makroorganisma dzīvības procesos.

Mikroorganismi ir galvenais endogēno vitamīnu avots. Ļoti aktīva šai ziņā ir E.coli, kas sintezē deviņus vitamīnus (B grupas, K un citus). Cilvēka organisms nesintezē pantolskābi, tā tiek iegūta tikai no mikroorganismiem.

Mikroorganismi un imūnsistēma
Normālā mikroflora*** stimulē imūnās sistēmas darbību, to nemitīgi kairinot. Par normālās mikrofloras nozīmi var pārliecināties eksperimentos ar sterilajiem jeb bezmikrobu dzīvniekiem, kuriem ir ļoti vāja imūnā sistēma, jo tā nesaņem pastāvīgu antigēno kairinājumu. Bezmikrobu dzīvniekiem ir samazināta adaptīvās imunitātes aktivitāte.

Nesen pierādīts, ka mikroorganismu šūnas sienas pamatelements – oriģinālais polimērs peptidoglikāns jeb mureīns, labvēlīgi ietekmē cilvēka miegu, bet mikroorganismu endotoksīns lipopolisaharīds regulē imūnās sistēmas šūnu aktivitāti.

Mikroorganismi un alerģijas
Kā minēts žurnālā «Ilustrētā zinātne» 2008/8, ir liela varbūtība, ka: «imūnsistēmai, lai tā spētu optimāli darboties, nepieciešami mikroorganismi un parazīti, jo tie dabiskā veidā bremzē organisma aizsardzības mehānismus. Ja neaicinātie viesi iet bojā augsta higiēnas līmeņa dēļ, imūnsistēma sāk pastiprināti darboties. Tā vietā, lai vispār nereaģētu uz tādiem faktoriem kā putekšņi, dzīvokļos sastopamās putekļu ērces, niķelis, smaržas un kukaiņu inde vai arī reaģētu uz tām samērīgi, imūnsistēma darbojas neadekvāti un izraisa alerģisku reakciju, kas turklāt spēj vērsties pret paša organisma šūnām.«

un vēl...
Mikroorganismi izstrādā arī antibiotiskas vielas – bakteriocīnus. Ir zināmi vairāki desmiti bakteriocīnu. Labi izpētīti ir E.coli producētie kolicīni, stafilokoku stafilokokcīni u.c.

Mikrofloras pētījumi ir radījuši jaunas pieejas mikroorganismu izraisīto slimību ārstēšanā, izmantojot antagonistiskās baktērijas – mikroboterapiju jeb bioterapiju.

Ir izveidota mācība par probiotikām – dzīviem zarnu mikroorganismiem, kas nodrošina organisma kolonizācijas rezistenci.

Pēdējos gados bioterapijā visbiežāk izmanto Bifidobacterium spp., Saccharomyces spp., Enterococcus faecium, Lactobacillus acidophilus, Lactobacillus casei. Var lietot ne tikai liofilizētas baktērijas, bet arī fermentētus produktus, kas satur dzīvus mikroorganismus.

Tas ir tikai neliels uzskaitījums no tā, ko labu varētu teikt par šiem mazajiem, tomēr svarīgajiem dzīvajiem organismiem.

Iepriekš teiktais noteikti nenozīmē, ka mums vairs nav jāmazgā rokas vai nav jādezinficē brūces, tas norāda uz to, ka mums būtu jākļūst piesardzīgākiem pret ķīmijas spektra izvēli, kādu izmantojam ražošanā, lauksaimniecībā un savā sadzīvē.

Ir vēl viena neapgāžama patiesība - nekas no Radītā nepastāv bez savas īpašās nozīmes un vajadzības !

* Biosfēra - Zemes apvalks, kas ietver atmosfēras apakšējos slāņus, dzīvo organismu aktīvās dzīves apgabals.

** Lipīdi - ūdenī nešķīstoši vai slikti šķīstoši savienojumi, kuri labi šķīst nepolāros organiskajos šķīdinātājos. Pie lipīdiem pieder: taukskābes, tauki, eļļas, vaski, terpēni, fosfolipīdi, steroīdi

*** Mikroflora - kādai noteiktai videi raksturīgs mikroorganismu kopums.

Piezīme: Aquatic 
 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv