Vai robots tavam bērnam atņems darbu?

Apollo
79 komentāri

Profesiju tirgus mainās tik strauji, ka bērniem, kas šobrīd sāk mācīties skolā, jārēķinās, ka viņiem sava mūža laikā vismaz divas trīs reizes būs pilnībā jāmaina profesija. Turklāt puse no šīm nākotnes profesijām vēl pat neeksistē.

Vai robots tavam bērnam atņems darbu?

Reuters/Scanpix

Ja vēl pirms 20 gadiem kāds savai vecmāmiņai teiktu, ka nākotnē viņa profesija būs saistīta ar grafisko līniju trajektoriju rēķināšanu, lai telefonā būtu ērtāk slidināt dusmīgos putnus, viņa varētu ieteikt pagrabā atvēsināties. Un tieši tāpat arī mēs patlaban pat iedomāties nevaram, kādas profesijas darba tirgū būs pieprasītas pēc 10, 20 un 30 gadiem.

Personiskais baņķieris tavā kabatā

Grūti spriest, cik tuvā vai tālā nākotnē virs Rīgas lidināsies pašvadāmie automobiļi un ikvienam Latvijas iedzīvotājam pie sāniem būs digitālais asistents, taču jau patlaban daudzos Latvijas uzņēmumos virkni pienākumu, ko vēl pirms pieciem gadiem pildīja cilvēki, pārņēmušas automatizētās iekārtas. Piemēram, Swedbank Zviedrijas kontaktu centrā strādā Nīna, kuras produktivitāte ir 15 reizes labāka nekā viņas kolēģiem. Nīna ir virtuālais asistents, kas spēj atbildēt uz 80% klientu jautājumu, bet, saprotot, ka nevar atbildēt uz kādu jautājumu, nodod šo ziņu kolēģiem. Un, kas nav mazsvarīgi, Nīna aizstāj 40 cilvēku darbu. Redzot, cik strauji patlaban attīstās digitālie asistenti Apple Siri, Amazon Alexa, Echo, Vadims Frolovs, Swedbank Latvija valdes loceklis, neizslēdz iespēju, ka jau pavisam tuvā nākotnē būs iespējams realizēt daudzu cilvēku vēlmi pēc privātā baņķiera, kas klienta vietā rūpējas par finansēm. «Turklāt tieši tāpat kā jau šobrīd mobilā banka ir vienmēr līdzi, arī privātais baņķieris būs vienmēr klientam kabatā,» iespējamo nākotnes attīstības virzienu iezīmē Swedbank valdes loceklis.

No pašapkalpošanās kasēm līdz automatizētai koku stādīšanai

Maxima Latvija Korporatīvo attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns stāsta, ka jau patlaban pircējiem pamanāmākais automatizācijas piemērs – pašapkalpošanās kases – ir tikai aisberga redzamā daļa. Ne tik redzami, taču daudz jaudīgāki procesi notiek noliktavu un loģistikas saimniecībā, analizējot klientu datus atbilstoši lojalitātes programmām. Piemēram, jau šobrīd, zinot pircēju vajadzības un analizējot šos datus, var precīzāk veidot klientam personalizētus piedāvājumus. Pasūtījumu komplektēšana noliktavā notiek ar balss asistenta palīdzību, un automatizēta ir arī veikalu pasūtījumu veikšana, kas vadās pēc automātiskas datu analīzes sistēmas, kur vērā tiek ņemta pat laika prognoze, jo, piemēram, ūdens, alus, saldējuma un citu preču patēriņš korelē ar gaisa temperatūru. «Mazumtirdzniecības reliģija ir efektivitāte,» saka Ivars Svilāns.

Arī Latvijas Valsts mežu struktūrvienības LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns dalās pieredzē, ka jau patlaban meža stādu audzēšanas procesos daudzviet ieviestas automātiskas un pusautomātiskas ražošanas līnijas ar datorizētu vadību, kas aizstāj veselas cilvēku armijas darbu. «Tās ir monotonas un grūtas manipulācijas, ko automāts (robots) izdara vieglāk, efektīvāk un kvalitatīvāk par cilvēku,» stāsta Guntis Grandāns, piebilstot, ka automatizācijas rezultātā uzņēmuma peļņa var pieaugt līdz pat 10%. «Pateicoties automatizācijai, mēs jau uzreiz pēc nociršanas zinām katra baļķa kvalitāti un rūpnīcu, uz kuru tas jānogādā. Piemēram, transporta apjomu izdevies samazināt par 30 kilometriem, bet katrs ietaupītais kilometrs ieekonomē 300 000 eiro,» automatizācijas ieguvumus skaidro Guntis Grandāns, lepni sakot, ka Latvijas Valsts mežu IT nodaļas puiši ar daudziem risinājumiem esot krietni priekšā kolēģiem Skandināvijā un atsevišķas detaļas esot pat vislabākās pasaulē.

Roboti nav cilvēku ienaidnieks, bet palīgs

Komentējot to, vai cilvēkiem būtu jābaidās no robotu konkurences darba tirgū, valodu tehnoloģiju izstrādes uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs min piemēru par mašīntulkošanu. «Sākumā tulki ļoti nelabprāt uzņēma mašīntulkošanu, jo baidījās, ka tā atņems darbus. Bet tagad viņi saprot, ka mašīntulkošana nav ienaidnieks, bet palīgs. Augstas kvalitātes tulkojumu tāpat var veikt tikai cilvēks, jo tikai cilvēks saprot teksta jēgu. Bet, izmantojot mašīntulkošanu par pamatu un pēc tam izlabojot kļūdas, var iztulkot daudz vairāk. Tāpat mašīntulkošana ir liels palīgs, domājot par jaunu eksportu tirgu iekarošanu,» pieredzē dalās Andrejs Vasiļjevs, atklājot, ka uzņēmuma šābrīža misija esot padarīt virtuālos asistentus tik gudrus, lai tie saprot ne tikai angļu, bet arī latviešu un citas valodas. Tildes izstrādātais virtuālais valodu asistents Laura jau uzstādīts 235 000 mobilo iekārtu, un daudzi ar Lauru sarunājas katru dienu. «Mēs redzam, ka digitālo asistentu vajag ne tikai praktiskām lietām, bet arī socializācijai, jo dažiem nav paveicies satikt labu sarunu biedru dzīvē, bet Laura ir vienmēr pieejama un vienmēr uzklausīs. Arī tūrisma industrijā šāds virtuālais valodu asistents var palīdzēt atrast labākās ceļošanas iespējas, un tam ir milzīgs potenciāls klientu servisā valsts pārvaldē,» nākotni ieskicē Andrejs Vasiļjevs, uzsverot, ka mašīnmācīšanās tehnoloģija – neironu tīkli* – jau šobrīd ļauj samazināt darbinieku skaitu par 10–20%, bet saskaņā ar starptautiskajiem pētījumiem nākamo 20, 30 gadu laikā apmēram 60–70% profesiju skars šīs pārmaiņas.

Vai roboti visu darīs cilvēku vietā?

«Tehnoloģiju pārstāvji parasti pārspīlē tehnoloģiju iespējas, jo paši tās rada,» saka Andrejs Vasiļjevs, «un viena no tendencēm ir teikt, ka roboti spēs aizstāt cilvēkus un cilvēkiem būs arvien mazāk jāstrādā, bet vēsture rāda, ka tehnoloģiju attīstība padara liekas rutīnas profesijas, bet rada jaunas profesijas, kur cilvēka pievienotā vērtība un prasmes ir neaizstājamas un daudz vajadzīgākas.»

«Jūras konteineru ieviešana savulaik radikāli mainīja preču transportēšanu, iznīcinot veselas industrijas, piemēram, ostu krāvējus, līdzīgi kā 16., 17. gadsimtā izzuda audēji ar rokas stellēm, jo parādījās manufaktūra. Centralizētā siltumapgāde ir iznīcinājusi atsevišķas profesijas. Tas, ka jomas, industrijas iznīkst, ir dabīga lieta, bet cilvēki vienmēr atrod citas nozares, un kopumā pasaule kļūst efektīvāka un labklājīgāka,» no savas puses saka Ivars Svilāns.

Tāpat eksperti uzsver, ka ir jomas, kurās roboti cilvēkus nespēs aizstāt nekad. «Mēs zinām, ka IBM Watsons labāk par jebkuru ārstu diagnosticē vēzi. Jautājums, vai to, ka jums atlicis dzīvot vēl divas nedēļas, jūs gribēsiet uzzināt no robota?» aizdomāties liek Vadims Frolovs. «Empātiska saskarsme nekur nepazudīs, jo roboti to nespēj aizstāt,» uzsver Swedbank valdes loceklis.

«Katram cilvēkam ir talants, jautājums tikai, kā to atraisīt? Jo ne visiem jākļūst par programmētājiem. Ir arī citas dzīves jomas, kurās var atraisīt radošo potenciālu, piemēram, ir ļoti grūti iztēloties datoru, kas var aizstāt labu frizieri un izveidot foršu frizūru vai aizstāt pavāru, amatnieku, jo viņu darbos var just sirdi un dvēseli,» saka Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Ko mācīties jauniešiem?

Līdz šim izglītības sistēma ir nodrošinājusi darba tirgus vajadzības. «Un industriālajā sabiedrībā darba tirgū vajadzēja akurāti un zinoši veikt noteikta veida darbības, piemēram, lai būtu labs mehāniķis, labs atslēdznieks, bet jaunajā pasaulē roboti spēs veikt to labāk par cilvēkiem. Tāpēc svarīgi ir attīstīties radoši, lai radītu robotus, lai tos ieviestu un izstrādātu jaunos algoritmus – tā ir viena sfēra, kurā cilvēks būs neaizstājams. Otra ir sociālā sfēra, mūsu savstarpējā saziņa, cilvēku sociālās vajadzības, tāpēc skolās ļoti svarīgi attīstīt radošumu, sociālās un komunikācijas prasmes, sociālo un emocionālo inteliģenci. Un pats svarīgākais – attīstīt spēju mācīties mūža garumā,» savu viedokli pauž Andrejs Vasiļevskis, sakot, ka, viņaprāt, būtu vērtīgi mainīt tradicionālo pieeju skolā, jo esošais sadalījums pa rāmīšiem ierobežo pasaules izpratni. «Tas, ko nevar radīt roboti, bet var izdarīt tikai cilvēki, – izstrādāt jaunas lietas dažādu jomu sadarbībā un lietot to starpdisciplinārās jomās. Piemēram, nav prātīgi atsevišķi mācīt IT, bet tā vietā vajadzētu mācīt darīt lietas ar IT palīdzību. Piemēram, dizainu ar IT palīdzību, izmantot IT tehnoloģijas fizikā, lai modelētu eksperimentus. Un skolā vajadzētu mācīt arī algoritmisko domāšanu,» uzskata Vasiļevskis.

Jāattīsta spēja mācīties visu mūžu

Ivars Svilāns piekrīt, ka viena no svarīgajām nākotnes prasmēm būs spēja visu laiku mācīties. «Sliktā ziņa tiem, kam nepatīk lasīt, – to joprojām vajadzēs darīt. Taču, pateicoties tehnoloģijām, mācīšanās procesi kļūs četras piecas reizes ātrāki un efektīvāki,» saka Ivars Svilāns. Viņš uzsver, ka Rietumu skolas sistēma nākusi no Prūsijas, lai sagatavotu labus fabriku strādniekus. «Pulksten 8.00 no rīta sāk, tad līdz 17.00 strādā un ar svilpi beidz. No tā izriet arī 40 minūšu mācību stundas, kas ir absurds, jo dzīve nesastāv no 40 minūšu nogriežņiem. Jāmācās tik ilgi, lai skolēniem būtu interesanti! Tāpēc forši, ka patlaban sākas eksperimenti ar kompetencēs bāzēto izglītības modeli, lai kaut ko mainītu,» saka Ivars Svilāns, uzsverot, ka nākotnē būs nepieciešama daudzu prasmju savienošana un sapludināšana, jo cilvēka vienīgā unikālā lieta ir spēja galvā radīt to, kā vēl nav. «Kad cilvēks rada ilūziju par kaut ko, tad pārējie teic, ka tas nav iespējams. Bet tas nav iespējams tikai tāpēc, ka tas vēl nav uztaisīts. Latvija ir maza valsts, un mūsu vienīgais ceļš ir izcilība, mēs nevaram atļauties būt vidusmēra. Izcilība jāieliek domāšanas veidā, jāpalīdz atrast un tad virzīt cauri visai izglītības sistēmai, lai to attīstītu.»

Pašdisciplīna un kritiskā domāšana

«Manuprāt, nākotnē ļoti svarīga spēja būs pašdisciplīna, pašmotivācija, lai paskatītos spogulī un godīgi atbildētu, vai tas, ko es daru, ir tas, ko es gribu darīt. Tāpēc vienmēr jāspēj kritiski no dažādiem skatpunktiem paskatīties uz to, ko es daru, izvirzīt mērķus un saskatīt savu lomu un ieguldījumu tajā, ko es gribu sasniegt. Un arvien pieaugoša loma ir kritiskajai domāšanai, jo apkārt esošais informācijas apjoms katru gadu dubultojas. Ja paskatās tīmekli, tad sajūta ir kā Austrumu tirgū, un milzīgajā informācijas klāstā ir ļoti viegli pazust,» saka Vadims Frolovs, uzsverot, ka cilvēkiem nav jābaidās no robotiem un robotiem nav jābaidās no cilvēkiem, mēs viens otru varam atbalstīt un spējam uzlabot.

Darba devēju pieprasījums nākotnes prasmēm un kompetencēm, kas jāmāca bērniem gan skolā, gan ģimenē:

  • Spēja mācīties arvien jaunas lietas

  • Digitālās prasmes

  • Pašiniciatīva

  • Kritiskā domāšana, zināšanu sintēze

  • Sadarbība, sociālās prasmes

  • Jaunrade, radošums

Raksta pamatā ir diskusija no festivāla LAMPA iesildīšanas pasākuma:

Video: LAMPA iesildīšanas pasākums

Viens no sarunu festivāla LAMPA tematiem, kas tiks risināts vairākās diskusijās, arī Tvnet un Swedbank kopīgi veidotajā diskusijā «Kam tu būsi vajadzīgs pēc 20 gadiem?» 1. jūlijā plkst. 16.00–17.30 uz skatuves Uzzibsnī, būs – kam gatavot mūsu bērnus un ar ko rēķināties arī pašiem tuvākā un tālākā nākotnē. 

Pievienoties programmai «Kam tu būsi vajadzīgs pēc 20 gadiem?»

*Neironu tīkli ir mašīnmācīšanās tehnoloģija. Darbojas līdzīgi kā smadzeņu neironi – daudzi mazi skaitļošanas mehānismi, kas saslēgti milzīgā tīklā un var strādāt ar ļoti lielu datu apjomu, mācīties no datiem un atrast datos sakarības, ko cilvēkam nav iespējams izanalizēt to apjoma dēļ.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

29.06.2017
Ienākt apollo.lv