Vai senajiem grieķiem bija laba humora izjūta?

Apollo
29 komentāri

Daudzi sev mēdz uzdot jautājumu, vai senajiem grieķiem piemita laba humora izjūta? Tomēr tikai nedaudzi uz šo jautājumu ir raduši atbildi, iepazīstoties ar izcilākajām sengrieķu komēdijām, ironisko liriku, prozu un citiem humoristiskās literatūras fundamentālākajiem darbiem.

Vai senajiem grieķiem bija laba humora izjūta?

Foto: D-Stanley, CC BY-SA 2.0

Kā vēsta izdevums «Neos Kosmos», zināms, ka lielākā daļa komēdijas saglabājušās no autora Aristofana, kurš dzīvoja ap 4. un 5. gadsimtu pirms mūsu ēras, tomēr ievērojams darbu daudzums saglabājies arī no komēdiju autora Menandra, kurš dzīvoja 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.

Aristofans savās komēdijās, kuras bija paredzētas uzvest Atēnu tirgus laukumos jeb agorās, izsmej un ironizē par politiku, izsmej politiķus un izmanto humoru, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz dažādām problēmām valsts pārvaldē. Savukārt Menandra komēdijas pārsvarā attēlo vienkāršās tautas sadzīvi un attiecības starp vīrieti un sievieti.

Bet, vai senie grieķi stāstīja anekdotes? Jā, senie grieķi mīlēja labu humoru un mēdza viens otram stāstīt dažādas asprātības. Pētnieki pat lēš, ka viņi pat veidoja īpašas sanāksmes, kur centās pārspēt viens otru asprātībās.

Mūsu gadsimta ceturtajā gadsimtā Hīrokls un Filagrijs, par kuriem praktiski nekas nav zināms, grieķu jokus apkopoja atsevišķā grāmatā «Philogelos», kas, burtiski tulkojot, nozīmē «mīlestība pret smiekliem». Šajos tekstos apkopotie grieķu joki atklāj antīkās kultūras identitāti, tomēr nemaz neatšķiras no mūsdienu jokiem.

Daudzi joki fokusējas uz kādu vispārīgu muļķi, kurš izdara kaut ko neadekvātu un smieklīgu. Daudzos gadījumos šis muļķis ir kādas noteiktas sociālās kārtas pārstāvis vai nāk no zināmas ģeogrāfiskās vietas, tādējādi var vilkt paralēles ar mūsdienu jokiem, kad muļķis vienmēr ir tā saucamais čukča, īrs, ebrejs utt., atkarībā no valsts, kādā dzīvo joka stāstītājs.

Viens no sengrieķu jokiem ir šāds: «Kādam muļķim, kurš ļoti vēlējies gulēt, pie rokas neesot bijis spilvens, tāpēc viņš pavēlējis savam vergam atstiept māla krūku, ko varētu palikt pagalvī. Vergs sūdzējies, ka krūka ir šausmīgi smaga, uz ko muļķis vergam atbildējis, lai taču viņš piepildot krūku ar spalvām.»

Senie grieķi cienīja arī aizvainojošos un sarkastiskos jokus, kas parasti bija īsi un kodolīgi, piemēram: «Tev sejas vietā pavards ir.»

Bieži tika stāstīti joki par medicīnas tēmām, piemēram: «Kāds cilvēks reiz aizgāja pie ārsta un teica: «Dakter, pēc pamošanās no miega, es vienmēr esmu kašķīgs un tikai pēc pusstundas kļūstu lādzīgs. Ko lai es daru?» Ārsts uz to atbildējis: «Mosties pusstundu vēlāk.»»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.09.2017
Ienākt apollo.lv