Vai smadzenes ar gadiem sarūk?

Apollo
0 komentāru

Iedzīvotāju novecošana ir cilvēces nākotnes problēma. Speciālisti prognozē, ka vecāku cilvēku īpatsvars tuvākajos gadu desmitos arvien pieaugs. 2000. gadā pasaulē bija 420 miljoni cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, speciālisti prognozē, ka 2030. gadā šis skaitlis pieaugs par 550 miljoniem un sasniegs 973 miljonus.

Tas nozīmē, ka apmēram 30 % iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem. Lielākais pieaugums, protams, tiek prognozēts tieši attīstītajās valstīs. Vai līdz ar populācijas vecuma pieaugumu palielināsies arī garīgās labklājības deficīts? Vai esam medicīnas tehnoloģiju attīstībā tikuši tik tālu, ka varam ieskatīties, kas notiek cilvēku smadzenēs, un spriest par intelektu? Par to Latvijas ārstu kongresā stāstīja profesore GAIDA KRŪMIŅA.

Kas noveco ātrāk — garīgā pasaule, intelekts, domāšanas spējas un kvalitāte vai fiziskais ķermenis? Britu pētījumā zinātnieki apgalvo, ka garīgo veselību var saglabāt ilgāk par fizisko.

Vai smadzenes ar gadiem sarūk?

Ja runājam par smadzeņu novecošanās patoloģiju, ASV ir veikts interesants pētījums, kurā analizēts vairāk par 20 tūkstošiem pacientu no piedzimšanas mirkļa līdz 86 gadu vecumam un izdarīti secinājumi, kā aug cilvēka smadzenes un kad tās sāk sarukt.

Smadzenes visstraujāk aug pirmajos dzīves gados, kad to svars četrkāršojas. Salīdzinot ar dzimšanu, 19 gadu vecumā tas ir pieckāršojies un ir lielākais dzīves laikā. Ap 45–50 gadu vecumu smadzeņu svars lēnām sāk samazināties, un 86 gadu vecumā tas ir par 11% mazāks, nekā bija 19 gados.

Samazinoties smadzeņu svaram, palielinās vēderiņu un rievu lielums. Arī baltās un pelēkās vielas zudums dažādos dzīves laikos ir mainīgs.

Smadzeņu sarukšana ietekmē arī cilvēka dzīves kvalitāti. Piemēram, sarūkot noteiktai to daļai, testos novēro cilvēka lasīšanas spēju un izlasītā atmiņas pazeminājumu.

Kāpēc iet bojā nervu šūnas?

Klasisku smadzeņu svara samazinājumu skaidro ar ūdens zudumu un neironu skaita samazināšanos. Tomēr pēdējie pētījumi skaidro smadzeņu masas samazinājumu ar šūnu kodola izmēru sarukšanu. Tas nozīmē, ka šūnu skaits nesamazinās, mainās (pazeminās) tikai to kvalitāte.

Savukārt centrālās nervu sistēmas šūnu bojāejai ir vairāki iemesli. Dažas šūnas mirst pēc toksiskas alkohola vai narkotisko vielu iedarbības. Citas iet bojā slimības un normālas novecošanas procesā — šūnas, kas vairs nav nepieciešamas, tiek izdzēstas. Kā skaidroja profesore Krūmiņa, šūnas pārmantoti mirst, ja vien tās nepārtraukti nesaņem signālus neizdarīt pašnāvību.

Vai nervu šūnas patiešām neatjaunojas?

Saskaņā ar klasiskās neiroloģijas uzskatiem cilvēks piedzimst ar noteiktu neironu skaitu, tie eksistē visu cilvēka dzīves laiku un tajos nenotiek mitoze. Pēdējos atklājumos ar primātiem pierādīts, ka pērtiķiem dzīves laikā rodas jaunas smadzeņu šūnas.

Kā pārbaudīt ar vecumu vai slimību saistītās izmaiņas smadzenēs?

Ir divas metodes, kā var pārbaudīt smadzeņu novecošanos — ar magnētisko rezonansi un tomogrāfiju. Magnētiskā rezonanse ir galvenā metode centrālās nervu sistēmas struktūru izpētei. Tā pēdējo gadu laikā attīstījusies tik ievērojami, ka sadalīta pat divās apakšnozarēs: konvenciālajā magnētiskajā rezonansē, ar kuru var iegūt arvien kontrastainākus un detalizētākus attēlus ar tipiskām atšķirībām patoloģijas gadījumos, un funkcionālā magnētiskā rezonanse, ar kuras palīdzību var konstatēt funkcionālos traucējumus, piemēram, smadzeņu vielas tūsku.

Vai ar magnētiskās rezonanses palīdzību var spriest par cilvēka intelektu?

Klasisks ir uzskats, ka smadzeņu magnētiskās rezonanses anatomiskie attēli sniedz informāciju par to, kas ir noticis ar smadzenēm pagātnē, bet nevis to, kā tās funkcionē pašlaik. Cilvēkam novecojot, ar magnētiskās rezonanses palīdzību varam redzēt izmaiņas smadzeņu vielā. Ārsti šajā jomā atraduši daudz sakarību. Piemēram, pieaugot baltās vielas bojājumiem, var novērot depresijas simptomu palielinājumu. Noteiktas izmaiņas šī izmeklējuma attēlos liecina par atmiņu funkciju pasliktinājumu un demenci.

Izglītoti cilvēki noveco lēnāk?

Pēc pētījumu rezultātiem atklājies, ka mazāk izglītotiem cilvēkiem mentālās spējas pazeminās straujāk nekā tiem, kuriem ir augsts izglītības līmenis un intensīvi garīgs darbs. No tā var secināt, ka trenētas smadzenes var ilgāk un pilnvērtīgāk saglabāt savas funkcijas.

Tajā pašā laikā, lai cik attīstītas būtu magnētiskās rezonanses smadzeņu pētīšanas un aprakstīšanas iespējas, nav iespējams novilkt stingru robežu starp normālu novecošanos, viegliem traucējumiem un progresējošu demenci.

Lai gan var skaidri paredzēt, ka ar gadiem būs mazāk baltās vielas, mazāk sīko kroku un smadzenēs notiks ar novecošanos saistītas izmaiņas, tas nenozīmē, ka dzīvei vairs nav garšas, smaržas un krāsas. Neskatoties uz novecošanos, cilvēks var dzīvot pilnvērtīgi un laimīgi. Kā to sasniegt? Kā teica profesore Krūmiņa, recepte tā sasniegšanai ir visai darbietilpīga, bet skaidra. Ir jāmeklē un jāatrod dzīves stils, kas ir mobils un aktīvs garam un ķermenim, jāmeklē pārmaiņas, mērķi un jaunrade, kā un kur vien iespējams, un jāizkopj dzīvesveids, kas trenē smadzenes, liek mācīties.

Uzziņai

Alcheimera slimība 65 gadu vecumā sastopama 10 % gadījumu, bet pēc 65 gadiem divkāršojas katrus piecus gadus un 85 gadu vecumā jau 47 % cilvēku slimo ar šo slimību. No tā var secināt, ka līdz ar dzīves ilguma palielināšanos ievērojami pieaugs saslimstība ar dažādām garīgās veselības slimībām.

Vai smadzenes ar gadiem sarūk?

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv