Vaidere: Neziņa par «Brexit» iznākumu rada grūtības prognozēt ES budžetu

Apollo
60 komentāri

Neziņa par «Brexit» iznākumu rada grūtības prognozēt ES nākotnes budžeta ieņēmumus un izdevumus, intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).

Vaidere: Neziņa par «Brexit» iznākumu rada grūtības prognozēt ES budžetu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Budžeta komitejas locekle skaidroja, ka nav iespējams pateikt, kā noregulēsies attiecības ar Lielbritāniju, tādēļ daudzgadu finanšu plānu šobrīd ir problemātiski iezīmēt. Nepieciešams arī pārvietot vairākas ES iestādes un jādomā, kā lauzt līgumus, kas maksā ļoti dārgi, teica deputāte, piebilstot, ka Lielbritānija var arī nesamaksāt izstāšanās rēķinu.

«Budžets būs atkarīgs no tā, kādu vienošanos ar britiem mēs panāksim. Ja nepanāksim nekādu vienošanos, tad var būt lielas grūtības gan vienai, gan otrai pusei, tāpēc zināma nenoteiktība šobrīd ir,» sacīja Eiropas Tautas partijas grupas locekle.

Viņa vērsa uzmanību, ka pašlaik ES 2018.gada budžets ir par diviem miljardiem eiro lielāks, tomēr vienlaikus valda zināma piesardzība par to, ka pēc «Brexit» varētu būt budžeta samazinājums, un šīs bažas bija dzirdamas arī Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera ikgadējā uzrunā par stāvokli ES, teica deputāte, piebilstot, ka daži aprēķini rāda iespējamu budžeta samazinājumu par aptuveni 15%.

«Ja samazinājums būs tik liels, tad jādomā, kā šos budžeta ienākumus vairot. Ja ES neizdosies panākt kaut kādu īpašu vienošanos ar Lielbritāniju, tad tirdzniecība noritēs pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) principiem, kas nozīmēs, ka mūsu preces sadārdzināsies. Jādomā arī par to, kā pavairot ES ienākumus, lai tas, ko izlietojam kopējām vajadzībām, palielinātos,» teica eiroparlamentāriete.

Vaidere apliecināja, ka pagaidām kā stabila lieta šķiet lauksaimniecības un reģionālā politika, par kurām joprojām Latvijai ir lielākā interese un valstij šīs jomas ir svarīgas. Viņa skaidroja, ka lauksaimniecības zeme un reģionālā politika Latvijai ir vajadzīga, jo Latvijas vidējais ienākums ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Vienlaikus deputāti sarūgtinājis priekšlikums samazināt līdzekļus Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta mehānismam.

«Tas Latvijai būtu ļoti sāpīgi, jo līdzekļi «Rail Baltica» ir ļoti vajadzīgi. Budžeta komitejā esam vienojušies, ka uzstāsim, lai šie līdzekļi nonāk atpakaļ budžetā. Tomēr ļoti būtiski, ka ir paredzēta palielināta summa ES drošības stiprināšanai, pie tam ar aizsardzības pētniecības darbiem. Problēma ir dažādās armijas struktūras, piemēram, Latvijai ir viena armijas struktūra, savukārt Francijai cita, līdz ar to tām ir grūti sadarboties,» teica eiroparlamentāriete.

Viņa uzsvēra, ka pētniecības darbs militārajā jomā un militārā industrija ir ļoti fragmentēta, un tas ir liels izaicinājums - harmonizēt šo sfēru un veidot šo ES Aizsardzības savienību, jo ES aizsardzībai tērē ļoti daudz. Deputāte vērsa uzmanību, ka budžetā nākamajam gadam ir paredzēti ievērojami līdzekļi - sākumā ap 100 miljoniem eiro un pēc gada vēl ap 100 miljoniem eiro, lai varētu sākt veikt pētījumus un spertu pirmos soļus šo sfēru harmonizācijai. «Ja analizē tēriņu efektivitāti, tad ES tā ir daudz zemāka, nekā ASV,» piebilda Vaidere.

Pēc viņas domām, Latvija ir ļoti labi izmantojusi naudu jauniešu bezdarba likvidēšanai vai samazināšanas stimulēšanai, un šīm jomām šogad tika iegūti papildu 500 miljoni eiro un nākamgad tiks iegūti vēl 500 miljoni eiro. Latvija gan uz šo naudu vairs nevarēs pretendēt, jo minēto pasākumu rezultātā jauniešu bezdarbs ir samazinājies, skaidroja eiroparlamentāriete.

«Tikmēr migrācijas politikai budžets ir samazināts par 20%, jo visi līdzekļi, kas bija paredzēti šim gadam, nav izlietoti, un krietni samazinājušās arī migrācijas plūsmas. Kopējais pēdējos gados atvēlēto līdzekļu apjoms migrācijas politikai ir ievērojams jeb aptuveni 22 miljardi no 2015.gada līdz 2018.gadam,» budžeta apmēru migrācijas politikai komentēja Vaidere.

Bez «Brexit», migrācijas politikas un drošības ES ļoti svarīgs izaicinājums ir ES ekonomisko attiecību veicināšana un konkurētspējas nodrošināšana, domā deputāte. Viņa ir pārliecināta, ka nepieciešama spēja «noturēties» pasaulē, jo tā ir atvērta un konkurence parādās gan no Ķīnas, gan Austrumiem un Rietumiem. Vaidere uzsvēra, ka ES ir relatīvi lielas algas un stabila sociālā nodrošinājuma sistēma, kas ne vienmēr palīdz konkurētspējas veicināšanai.

«Arī Junkera runā par konkurētspēju un ekonomikas attīstību dzirdēju mazāk. Eiropas Investīciju mehānisms, ko ES ir ieviesusi, nav slikta lieta, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem kopīgais atbalsts būtu vairāk vajadzīgs. Tāpat lauksaimniekiem jāpastrādā pie platību maksājumiem, lai tie tik ļoti neatšķirtos starp dažādām valstīm,» uzskata EP deputāte.

Budžeta komitejas locekle vērsa uzmanību, ka tagad tiek strādāts pie daudzgadu finanšu plāna, kas būs no 2020.gada, un ir dažādi varianti par to, kā tas varētu izskatīties. Viņa pauda šaubas, vai septiņu gadu plānošanas periods ir labākais termiņš vai tomēr pietiktu ar pieciem gadiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

12.12.2017
Ienākt apollo.lv