Vairāk kļūst mistisko naudasmaisu

Apollo
0 komentāru

Bankām aizvien negribīgāk izsniedzot hipotekāros kredītus, aizvien uzskatāmāk parādās pavisam jauna īpašumu pircēju grupa, kurus varētu dēvēt par «mistiskajiem naudasmaisiem»: Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un nekustamo īpašumu kompāniju dati arvien biežāk uzrāda personas bez kādiem oficiāliem īpašumiem, kuras par iekāroto dzīvokli, māju vai zemi bez problēmām, neizmantojot hipotekāro kredītu, noskaita simtus tūkstošu latu.

Vairāk kļūst mistisko naudasmaisu

Foto: Lita Krone/LETA

Viena no šādām noslēpumainajām pircējām pagājušā gada otrajā pusgadā ir bijusi, piemēram, 1973. gadā dzimusī Angelina Rata-Janovska. Nepazīstamā kundze, kurai saskaņā ar «Lursoft» datiem nepieder nevienas Latvijā reģistrētas kompānijas kapitāldaļas un kura, kā rāda šie dati, arī nav amatpersona nevienā Latvijā reģistrētā uzņēmumā, pagājušā gada augustā lieliski iztikusi bez hipotekārā kredīta, iegādājoties ekskluzīvu dzīvokli Rīgā, Alberta ielā.

No zemesgrāmatas datiem izriet, ka lielajā uzņēmējdarbībā nemanītā kundze bez problēmām no personiskiem līdzekļiem samaksājusi visnotaļ iespaidīgus 310 tūkstošus latu, lai savā īpašumā iegūtu 159 kvadrātmetru dzīvokli Alberta ielas 1. namā — renovētā ēkā jūgendstila un eklektisma motīvos, kurā pircējiem tiek piedāvāti kopumā 20 «ekskluzīvi dzīvokļi ar atjaunotu vēsturisko mantojumu».

Taču A. Rata-Janovska ne tuvu nav bijusi vienīgā šāda veida pircēja — vēl naudīgāka ir izrādījusies kāda 1972. gadā dzimusi kundze, vārdā Natālija Pupčenoka: viņa pagājušā gada vidū divos darījumos kopumā par vairāk nekā 562 tūkstošiem latu, jau atkal lieliski iztiekot bez hipotekārā kredīta, no astoņpadsmitgadīgās Oksanas Ivanovas iegādājusies 2656 kvadrātmetru zemes gabalu ar sešām ēkām Jūrmalā, Peldu ielā 4.

Turklāt gluži tāpat kā A. Rata-Janovska arī N. Pupčenoka nav pamanīta faktiski nekādā nopietnā oficiālā uzņēmējdarbībā — viņas vienīgais postenis saskaņā ar «Lursoft» datiem ir valdes priekšsēdētājas amats Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā «Jūrnieku forums», bet vienīgās kapitāldaļas — dažas akcijas «GE Money Bank».

Nedaudz atšķirīga ir situācija ar kādu 1962. gadā dzimušu nekustamo īpašumu pircēju, vārdā Sergejs Jegorovs — viņš oficiāli ir veselu sešu kompāniju («Neoles», «Aksion», «Merapi», «Gales», «Paless» un «Tirdzniecības nams Pomegranate») līdzīpašnieks vai vienīgais īpašnieks. Taču kompānijas ir nedaudz īpatnas: četrām no tām telefoni publiskajās datu bāzēs vispār nav atrodami, bet pārējās divās — «Aksion» un «Merapi» — interesentiem tiek paskaidrots, ka S. Jegorova šeit neesot, viņa telefons netiekot izsniegts vai vispār «jūs zvanāt nepareizi».

Taču tas pašam S. Jegorovam nav traucējis pagājušā gada jūnijā, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, jau atkal bez hipotekārā kredīta par paša līdzekļiem no valsts aģentūras «Valsts nekustamie īpašumi» iegādāties lielāko daļu 2,36 hektārus liela zemesgabala ar virkni būvju Jūrmalā, Jūras ielā 41/45, samaksājot 4,05 miljonus latu.

Ko par to saka krietni zināmāki nekustamo īpašumu jomas uzņēmēji? «Turīgi cilvēki pērk īpašumus savām līgavām, mīļotajām meitenēm, tas nav nekāds brīnums. Tāpat tas var būt saistīts ar nodokļiem, jo ir gadījumi, kad ir izdevīgāk īpašumu reģistrēt uz kādu radinieku, kuram līdz šim nav bijuši īpašumi, jo tad ir mazāki nodokļi,» saka kompānijas «Vigvam» vadītājs Aleksejs Jeļins.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma «Balsts» valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš teic — esot grūti pateikt, kur rodas šādi cilvēki: «Mēs jau nejautājam, par kādu naudu pērk. Varbūt vecāki nopērk īpašumus saviem bērniem. Savukārt likuma norma, ka pirmajiem diviem īpašumiem ir mazāks nodoklis, vairs nedarbojas, tā ka uz to atsaukties tagad īsti nav pamata...»

Toties kāds ar nodokļu optimizēšanas jomu cieši saistīts advokāts pauž šādu anonīmu viedokli: «Domāju, ka tie varētu būt arī cilvēki, kuriem svilst bikses. Ir sagrābušies kredītus, kurus tagad nevar atdot, tādēļ bankas jau ķeras klāt un sāk mēģināt pārdot īpašumus, tādēļ viss ir apķīlāts. Bet kaut kur parādās kāda naudiņa, kuru negribas vienkārši atdot bankai, tādēļ nopērk kārtējo īpašumu cerībā, ka tagad jau nu tiešām izdosies uzvārīties, un noreģistrē uz kādu «tīru» radinieci...»

Vēl cits skaidrojums ir zvērinātai notārei Ilzei Metuzālei: «Tas var būt saistīts ar to, ka pirmajiem diviem nekustamā īpašuma pirkumiem valsts nodeva ir 2%, bet nākamajiem — 4%. Ja summas lielas, tā ir liela atšķirība, tādēļ, iespējams, cilvēki, lai optimizētu nodokļus, izvēlējušies īpašumus reģistrēt uz kāda radinieka vai paziņas vārda, kuram vēl nav īpašumu. Šo normu atcēla tikai pērnā gada 27. augustā, tādēļ pēdējā pusgada laikā vēl varēja būt darījumi, kuriem ir šāds iemesls. Tāpat nav izslēgts, ka cilvēki baidās no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu uzrēķina. Manā praksē ir viens gadījums, kad cilvēks pirms pieciem gadiem nopirka īpašumu un tagad pārdeva, bet VID noteica nodokļu uzrēķinu, lai gan tas bija šā cilvēka vienīgais nekustamā īpašuma darījums pēdējos piecos gados, tādēļ ne par kādu saimniecisko darbību runa nevarēja būt. VID savu lēmumu pamato ar to, ka viņš, jau iegādājoties īpašumu, plānojis ar to pelnīt, tādēļ arī jāmaksā ienākuma nodoklis.»

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests tradicionāli informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un darījumiem nekomentē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv