Vairumam darba ņēmēju alga pēc nodokļiem ir līdz 300 latiem

Apollo
0 komentāru

Lielākajai daļai jeb 67,2% darba ņēmēju mēneša darba samaksa pamatdarbā pēc nodokļu nomaksas šā gada otrajā ceturksnī bija līdz 300 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopojums.

Vairumam darba ņēmēju alga pēc nodokļiem ir līdz 300 latiem

Foto: Apollo, R.Oliņš

Algu līdz 200 latiem saņēma 42,4% strādājošo, bet no 200-300 latiem - 24,8%.

No tiem 42,4% darba ņēmēju, kuru alga bija līdz 200 latiem mēnesī, 25,3% saņēma minimālo algu vai mazāk.

Tomēr, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, var secināt, ka to cilvēku īpatsvars, kuru neto alga ir līdz 200 latiem mēnesī, ir nedaudz sarucis, jo gada pirmajos mēnešos tik mazu algu saņēma pat 45,3% strādājošo. Savukārt salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni līdz 200 latu algas saņēmēju skaits ir audzis, jo pērn šis rādītājs bija 35,4%.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, nedaudz pieaudzis to strādājošo skaits, kas saņem no 200 līdz 300 latu lielu samaksu - no 23,1% pirmajā ceturksnī līdz 24,8% otrajā ceturksnī. Tomēr šogad otrajā ceturksnī algu līdz 300 latiem saņem mazāk iedzīvotāju nekā pērn šajā periodā, kad šādu darba samaksu saņēma 26,7% nodarbināto.

Līdzīgas tendences ir vērojamas arī pārējās atalgojumu grupās, kur pret šā gada pirmo ceturksni rādītāji ir uzlabojušies, bet pret pērnā gada otro ceturksni - pasliktinājušies.

Darba samaksu no 300 līdz 500 latiem šogad otrajā ceturksnī saņēma 19,4%, pirmajā ceturksnī - 18,7%, bet pērn otrajā ceturksnī - 24%.

Savukārt no 500 līdz 1000 latiem darba samaksā šogad otrajā ceturksnī saņēmuši 6,7% strādājošo, pirmajos trīs mēnešos - 6,4%, bet pērn otrajā ceturksnī pat 8,7%.

Otrajā ceturksnī gan pret šā gada pirmajiem trīs mēnešiem, gan pret pagājušā gada otro ceturksni ir samazinājies to cilvēku skaits, kuru neto darba samaksa pārsniedza 1000 latus. Virs 1000 latiem šogad otrajā ceturksnī saņēmuši 0,8%, pirmajā ceturksnī 1,1%, bet pērn otrajā ceturksnī 1%.

Kā ziņots, kopumā šogad otrajā ceturksnī valstī bija nodarbināti 935 900 cilvēku, kas veido 52,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 5,7% no tiem dažādu iemeslu dēļ, piemēram, atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības, nestrādāja.

Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, jo 2009.gada otrajā ceturksnī nodarbināti bija 999 300 cilvēku un tie bija 55,9% no visiem iedzīvotājiem.

Tomēr nodarbināto skaits ir palielinājies, ja salīdzinām ar šā gada pirmo ceturksni, kad strādāja 916 700 cilvēku jeb 51,7%.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 22 700 cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, piemēram, iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā «Pasākums noteiktām personu grupām», kā arī, sākot ar 2009.gada septembri, piedalījās programmā «Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 latu stipendiju».

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu - attiecīgi 52,1% un 47,9%.

Centrālā statistikas pārvalde nejaušās izlases rezultātā atlasīja 6000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu.

Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits (15-74 gadu vecumā) 2010.gada sākumā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv