Valdībā akceptē mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju

Apollo
0 komentāru

Otrdien valdība akceptēja Eiropas padomes vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju, lai virzītu to izskatīšanai Saeimā.

Kā ziņots, Latvija konvenciju plāno apstiprināt ar divām atrunām, kas attieksies uz konvencijas 10. un 11. pantu.

Konvencijas 10. pants paredz apņemšanos «iespēju robežās nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālajām minoritātēm piederošām personām un administratīvajām institūcijām teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo nacionālajām minoritātēm piederošas personas, pēc šādu personu lūguma un gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai».

Satversmes 104. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Tomēr Satversme garantē tiesības saņemt atbildi tikai latviešu valodā.

Saskaņā ar Valsts valodas likumu valsts iestādes var pieņemt no personām dokumentus mazākumtautību valodās divos gadījumos — ja tas ir personas iesniegums policijas vai ārstniecības iestādei, glābšanas dienestam vai citai iestādei steidzamos medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumos, noziegumu izdarīšanas vai citu likumpārkāpumu gadījumos, kā arī tad, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība ugunsgrēka, avārijas vai citos nelaimes gadījumos. Dokumentus mazākumtautību valodā var iesniegt arī tad, ja dokumentam pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

Likums neregulē mutisku saziņu starp personu un valsts iestādi. Saistībā ar rakstveida saziņu iestādes izskata nevis iesniegto dokumentu, bet uz sava rēķina pārtulkoto dokumentu. Tāpat var rīkoties attiecībā uz izejošajiem dokumentiem — dokuments tiek izdots valsts valodā, bet iestāde uz sava rēķina pārtulko to neoficiāli. Piemēram, dokumentus tulko Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Ventspils domē.

Turklāt jau tagad iespējams pieņemt no iedzīvotājiem dokumentus svešvalodās, kuriem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

Minoritāšu konvencijas 11. pants noteic, ka «puses apņemas savu tiesību sistēmu un attiecīgi starpvalstu līgumu ietvaros kā arī, ņemot vērā savus specifiskos apstākļus, izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus, kas domāti sabiedrībai, arī minoritātes valodā teritorijās, kuras tradicionāli lielā skaitā apdzīvo nacionālajām minoritātēm piederošas personas, ja ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm».

Savukārt Valsts valodas likuma 18. panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot Lībiešu krasta teritoriju, kur var izmantot arī lībiešu valodu.

Tā kā šajā ziņā konvencija nonāk pretrunā ar Valsts valodas likumu, valdība izstrādās atbilstošu atrunu.

Jau ziņots, ka par mazākumtautībām Latvijā uzskatīs cilvēkus, kas ieguvuši Latvijas pilsonību un paaudzēm ilgi dzīvo mūsu valstī — par to pagājušajā nedēļā vienojās valdības darba grupa ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) vadībā.

Kā ziņots, konvenciju Saeimā cer ratificēt līdz maija beigām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv