Valdība apstiprina Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017. līdz 2020. gadam

Apollo
8 komentāri

Valdība otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017. līdz 2020.gadam, uzzinājām Ministru kabinetā.

Toyota Mirai - auto ar ūdeņraža "spēkstaciju"

Toyota Mirai - auto ar ūdeņraža "spēkstaciju"

Toyota

SM un Ekonomikas ministrija noteiktas par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā un koordinēšanā.

SM skaidro, ka plāns izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības un izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu.

Plāna mērķis ir noteikt nepieciešamos izpētes un analīzes virzienus, kuru rezultātā tiks izstrādāta turpmākā rīcībpolitika attiecībā uz alternatīvo degvielu ieviešanu noteiktos transporta sektoros, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), savukārt plāna uzdevums ir apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā un noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā.

Pēc SM vēstītā, plāns attiecas uz autotransportu, gaisa un jūras transportu ar nolūku samazināt SEG emisijas šajās nozarēs. Plānā galvenā uzmanība pievērsta alternatīvo degvielu veidiem, kuru ieviešana vai to ieviešanas nepieciešamības izvērtēšana noteiktos transporta sektoros ir noteikti kā obligātie pasākumi dalībvalstīm saskaņā ar direktīvu, proti, elektroenerģija autotransportam, jūras transportam un aviācijai, saspiestā dabasgāze (CNG) autotransportam, sašķidrinātā dabasgāze (LNG) autotransportam un jūras transportam, kā arī pasākumiem šādu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanā.

Vienlaikus direktīva paredz prasības ūdeņraža kā degvielas attīstības veicināšanai gadījumos, ja dalībvalstis izvēlas ieviest arī šo degvielas veidu. Ņemot vērā, ka Latvijā līdz šim nav vērtēta ūdeņraža kā degvielas veida izmantošanas iespējas, lietderīgs būtu tā potenciāla, kā arī iespējamā devuma emisiju samazināšanai autotransportā izvērtējums.

«Saskaņā ar Latvijas oficiālo ziņojumu par SEG prognozēm, politiku un pasākumiem, kas 2015.gada jūlijā ir iesniegts Eiropas Komisijā laika posmam līdz 2035.gadam, var secināt, ka kopējās ne-ETS [Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas] darbību SEG emisijas laika periodā no 2005. līdz 2020.gadam varētu pieaugt 7-8% apmērā, bet periodā līdz 2030.gadam, īstenojot tikai tos pasākumus, kas jau ir īstenoti, šobrīd tiek īstenoti, vai to īstenošana ir ieplānota un finansējums šo pasākumu īstenošanai ir noteikts, Latvijas ne-ETS darbību SEG emisijas pieaugs par 17,7%,» norāda SM.

Eiropas Komisija 2016.gada 20.jūlijā publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030.gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Vienlaikus tiek grozīta regula par mehānismu SEG emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai ar Eiropas Savienības tiesību aktu ieviestu nosacījumus, kuri tika apstiprināti ar Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030.gadam. Latvijai ir noteikts vismaz 6% samazinājuma apmērs no 2005.gada ne-ETS darbību SEG emisiju apjoma.

«Plānā nav atsevišķi analizēta transporta sektora ietekme uz gaisa kvalitāti, kas jo īpaši būtiski ir pilsētās. Ņemot vērā autotransporta radīto emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti un transporta sektora kopējo pienesumu slāpekļa oksīdu, [suspendēto cieto] daļiņu PM kopējā gaisa piesārņojuma apjomā, netieši secināms, ka, īstenojot plānā paredzētos pasākumus, iespējama pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti. Jo īpaši ņemot vērā tādus plānā skatītus alternatīvās degvielas veidus kā ūdeņraža degviela un elektroenerģija, kuru uzlādes infrastruktūras attīstība veicinās plašāku šo transportlīdzekļa veidu izmantošanu,» klāsta SM.

Plānā aprakstīta esošā situācija Eiropas Savienībā un Latvijā alternatīvo degvielu jomā, veikts alternatīvo degvielu savstarpējais salīdzinājums, tai skaitā arī no CO2 emisiju aspekta, analizēti galvenie šķēršļi alternatīvo degvielu ieviešanai Latvijā, paveiktie un vēl veicamie pasākumi, lai izsvērti un efektīvi attīstītu alternatīvo degvielu infrastruktūru. Tai pat laikā - bez alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas - plānā paredzēti arī citi rīcības virzieni autotransporta negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanas kontekstā - nodokļu politika autotransporta jomā, videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras izveide, autoparka atjaunošana.

SM piebilst, ka transporta nozarē autotransports veido 91,3% no kopējā transporta SEG emisiju apmēra, bet 23,9% - no kopējā SEG emisiju apjoma. Attiecībā uz transporta nozares radīto gaisa piesārņojumu nozīmīgas ir nozares radītās slāpekļa oksīda emisijas. 2013.gadā NOx emisiju galvenais avots Latvijā ir transports (49%), it īpaši autotransports, kas radīja 35% no kopējām emisijām. Tāpat 92% no autoparka veido ar fosilajām degvielām (benzīns un dīzeļdegviela) un 7% ar sašķidrināto naftas gāzi darbināmi transportlīdzekļi, kas ir galvenais SEG emisiju avots.

«Apzinoties, ka plānā paredzēto aktivitāšu rezultātā varētu tikt veicināta ar alternatīvajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu izplatība Latvijas teritorijā, tad būtu jāatzīmē šāda pasākuma pozitīvā ietekme uz Latvijai saistošo mērķu izpildi par SEG emisiju samazināšanu turpmākajos gados,» atzīmē SM, piebilstot, ka Latvijā nevajadzētu kavēties ar alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanu.

Attiecīgā plāna izstrādei SM izveidoja starpinstitūciju darba grupu, kurā piedalās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Latvijas Jūras administrācijas, SIA «Hygen», Auto asociācijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas, Latvijas Ūdeņraža asociācijas, Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības, Rīgas brīvostas pārvaldes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Komentētākie raksti

Satiksmes ierobežojumi

Vairāk

Valūtu kursi

25.04.2017
Ienākt apollo.lv