Valdība tā arī nevienojas skolotāju zemāko algas likmi celt līdz € 900

Apollo
94 komentāri

Ministru kabineta komiteja (MKK) šodien lēma vēl divas nedēļas turpināt diskusijas par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas paredz līdz 2022.gada beigām zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem celt līdz 900 eiro.

Valdība tā arī nevienojas skolotāju zemāko algas likmi celt līdz € 900

TASS

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks izstrādāts laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim, zemāko mēneša darba algas likmi palielinot, ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju un nesamazinot izglītības jomas finansējuma procentuālo apjomu no valsts budžeta. Galvenie iebildumi pret plāna tālāku virzību šodien bija Finanšu ministrijai, kas uzskata, ka jāizstrādā reālistisks plāns ar īstenojamu finansējuma pieaugumu.

Saskaņā ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no 2016.gada 1.septembra ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem ir 30 darba stundas nedēļā. Savukārt pirmsskolas izglītības skolotājiem darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 40 darba stundas nedēļā un zemākā darba algas likme skolotājiem, kas nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanu, - 620 eiro, bet no 2017.gada 1.septembra - 680 eiro. No pašvaldību budžeta finansēto pirmsskolas izglītības skolotāju zemākā darba algas likme 680 eiro jānodrošina ne vēlāk kā no 2018.gada 1.septembra. Apstiprinot minētos noteikumus, tika pieņemts zināšanai, ka pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 2016.gadā papildu nepieciešami deviņi miljoni eiro, 2017.gadā - 47,188 miljoni eiro, 2018.gadā - 52,489 miljoni eiro un 2019.gadā - 56,140 miljoni eiro.

Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādes darba grupa piedāvājusi priekšlikumus, viņuprāt, «reāli īstenojamam un sasniedzamam» pedagogu darba samaksas grafikam, iekļaujot vairākas prioritātes - zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu (vispārējā izglītība, pirmsskola, profesionālā ievirze, profesionālā izglītība, interešu izglītība), kā arī augstskolu un koledžu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu.

Grafiks zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai veidots, ievērojot to, ka netiek mainīta pedagogu darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei. Zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 1.septembrim tiktu paaugstināta pakāpeniski: 2018.gada 1.septembrī alga būtu 710 eiro, 2019.gada 1.septembrī - 750 eiro, 2020.gada 1.septembrī - 790 eiro, 2021.gada 1.septembrī - 830 eiro un 2022.gada 1.septembrī - 900 eiro.

Grafikā plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana 2018.gada 1.septembrī nodrošinās darba stundas izmaksas pieaugumu par 4,4% pret darba stundas izmaksu 2017.gada 1.septembrī, kā arī turpmākajos gados panākot pieaugumu piecu astoņu procentu robežās pret iepriekšējo gadu.

Plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana radīs ietekmi uz pašvaldību budžetiem saistībā ar no 1,5 līdz četrus gadus veco bērnu izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu, interešu izglītības pedagogu un citu no pašvaldību budžeta finansēto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas nodrošināšanu. Ņemot vērā Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieejamo informāciju par finansējuma apjomu pedagogu darba samaksai no pašvaldību budžetiem 2016.gada 1.septembrī, tika veikts aptuvenā nepieciešamā finansējuma aprēķins. Pašvaldības, apstiprinot 2017.gada budžetus, jau radušas papildfinansējumu pirmsskolas pedagogu darba samaksai. VIIS dati liecina, ka 2017.gada februāri 60% pašvaldības finansēto pirmsskolas pedagogu mēneša darba algas likme bija augstāka par 680 eiro.

Grafikā iekļautais akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algas likmju pieaugums attiecas uz periodu no 2018. līdz 2022.gadam, savukārt 2017., 2018. un 2019.gadam noteiktais zemāko mēneša darba algas likmju pieaugums jau apstiprināts noteikumos par darba samaksu, nosakot ikgadēju akadēmiskā personāla zemākās darba algas likmes pieaugumu 10 % apmērā attiecībā pret 2016.gada minimālajām darba algas likmēm. Šī pieauguma rezultātā nepieciešami papildu 3,67 miljoni eiro 2018.gadā un 7,34 miljoni eiro 2019.gadā.

2020.-2022.gadam aprēķinātais akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algas likmju pieaugums izveidots ar mērķi sasaistīt akadēmiskā personāla zemākās darba algas likmes ar vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, paredzot, ka augstskolu un koledžu lektora amata zemākā darba algas likme ir pietuvināta vispārējās izglītības pedagogu zemākai darba algas likmei. Pēc šī principa 2020.gadā lektora zemākā darba algas likme ir noteikta 805 eiro apmērā (salīdzinājumā ar 785 eiro 2019.gadā), un 2021. un 2022.gadā lektora likme ir palielināta līdz 900 eiro.

Pārējo akadēmiskā personāla amatu zemākās darba algas likmes arī ir attiecīgi palielinātas, saglabājot iepriekšējo zemāko darba algas likmju attiecību starp amatiem, kā rezultātā 2020.gadā visu akadēmiskā personāla amatu zemāko darba algas likmju palielinājums ir 2,5% apmērā pret 2019.gadu, 2021.gadā - 11,8% apmērā (pret 2020.gadu), savukārt 2022.gadā izmaiņas zemākajās darba algas likmēs nav paredzētas. Papildu nepieciešamais finansējums 2020.-2022.gadam ir aprēķināts tāpat kā 2018. -2019.gadam, balstoties uz 2016.gada studiju vietu skaitu saistībā ar studiju vietas bāzes izmaksu palielinājumu. Līdz ar to 2020.gadā ir nepieciešami papildu 8,49 miljoni eiro, 2021.gadā - 14,25 miljoni eiro un 2022.gadā - 14,25 miljoni eiro.

Darba grupā skatīts jautājums par pedagogu darba slodzes, kas atbilst zemākai darba algas likmei, izlīdzināšanu dažādu izglītības jomu pedagogiem un panākta vienošanās par to, ka minētās darbības veicamas, izvērtējot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus pēc zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanas kā pedagogu darba samaksas palielinājuma otrais solis.

Ņemot vērā, ka likumā «Par vidējā termiņa budžetu 2018., 2019. un 2020.gadam» nav iekļauts papildfinansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, grafika īstenošanai nepieciešamā valsts finansējuma avoti saistāmi ar efektīvu un racionālu esošā valsts finansējuma izlietojumu, bet papildu finansējuma pieprasījums ir skatāms kopā ar visu ministriju finanšu pieprasījumiem prioritāro pasākumu īstenošanai. Attiecīgi papildu nepieciešamā finansējuma pieprasījumu ministrija virza kā horizontālu pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai par visām ministrijām kopā.

Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie piedāvājuma izstrādes pašvaldībām izglītības iestāžu tīkla pilnveides nodrošināšanai. Interaktīvās izglītības iestāžu tīkla platformas izstrādē iesaistīta SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta». Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā var pieņemt līdz 2018.gada 1.martam. Ministrija aprēķinus, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu, nodrošinot daļu no grafika īstenošanai nepieciešamā papildus finansējuma vispārējai izglītībai, varēs veikt ne ātrāk kā 2017.gada rudenī, tomēr izglītības iestāžu tīkla izmaiņas 2018.gadā nav prognozējamas kā būtisks finansējuma avots.

Vispārējā izglītībā tiek saskatīti vairāki iespējamie risinājumi, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu. Pirmkārt, izglītojamo skaitam samazinoties, mērķdotācija paliek izglītības sistēmā. Otrkārt, pašvaldībās veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, mērķdotācija paliek izglītības sistēmā. Treškārt pedagoģisko likmju samazinājumam saistībā ar izglītības satura reformu atbilstošā mērķdotācija paliek izglītības sistēmā. Minētie punkti tāpat paredz resorisku mērķdotācijas saglabāšanu izglītības sistēmas attīstības prioritāšu īstenošanai un primāri to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai.

Savukārt augstākajai izglītībai papildu nepieciešamo finansējumu nav iespējams nodrošināt no ministrijas iekšējiem resursiem izglītībai. Attiecībā uz augstāko izglītību neesot nevienas ministrijas budžeta programmas un apakšprogrammas, kurās būtu iespējams nodrošināt pat daļu no trūkstošā finansējuma. Ministrijas augstākās izglītības budžeta programmas un apakšprogrammas jau ir tikušas iepriekš pārskatītas, atbrīvojoties no iespējamajiem iekšējiem resursiem, kas varētu nodrošināt daļu no šī papildu finansējuma. Lai būtu iespējams nodrošināt akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmju palielinājumu, lielākā daļa papildu finansējuma būs jāatrod, piesaistot papildu valsts budžeta finansējumu nozarei.

Lai nodrošinātu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu atbilstoši grafikam, laika posmā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gadam 31.decembrim Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā un līdz attiecīgā kalendārā gada 31.maijam Ministru kabinetam jāapstiprina noteikumu projekts par grozījumiem Pedagogu darba samaksas noteikumos.

Finansējumu, kas veidosies katra resora izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā, atbilstoši iespējām paredzēts prioritāri novirzīt pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai, resoriski saglabājot izglītības sistēmas attīstības mērķu īstenošanai. Savukārt jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu grafika īstenošanai paredzēts skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv