Valdība varētu noraidīt abus kandidātus uz KNAB vadītāja amatu

Apollo
0 komentāru

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pieļauj iespēju, ka balsojumam Saeimā varētu neieteikt nevienu no patlaban apspriestajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātiem.

KNAB priekšnieka amata kandidāti - uzņēmējs Normunds Vilnītis (no kreisās) un zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks

KNAB priekšnieka amata kandidāti: uzņēmējs Normunds Vilnītis (no kreisās) un zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks

Foto: Lita Krone/LETA

To trešdienas vakarā raidījumā «Kas notiek Latvijā» atzina premjers.

Iepriekš valdībā apstiprinātā kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku, nosaka, ka pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) locekļu viedokļa uzklausīšanas Ministru prezidents virza vienu vai vairākus pretendentus apspriešanai Ministru kabineta sēdē un ieteikšanai iecelt KNAB priekšnieka amatā.

Ja Ministru kabinets nevienu no Ministru kabineta sēdē apspriestajiem kandidātiem neiesaka Saeimai iecelšanai KNAB priekšnieka amatā, valdība nosaka atkārtotu laiku un termiņu pretendentu pieteikumu iesniegšanai.

Kā ziņots, šodien NDP sēdē netika pieņemts gala lēmums par kāda kandidāta ieteikšanu KNAB priekšnieka amatā. Par abiem kandidātiem — gan kādreizējo Drošības policijas vecāko inspektoru, patlaban zvērinātu advokātu Artūru Zvejsalnieku, gan arī SIA «KKC Biznesa centrs» un SIA «Komerckonsultāciju centrs» valdes locekli Normundu Vilnīti — tiks prasīta papildu informācija no drošības iestādēm.

Godmanis pats gan iepriekš paudis viedokli, ka viens no minētajiem kandidātiem, visticamāk, tiks virzīts apstiprināšanai šajā amatā Saeimā. Pēc premjera teiktā, jānotiek kaut kam patiešām ārkārtējam, lai pēc šo kandidātu izskatīšanas NDP sēdē, valdība, atkārtoti skatot šo jautājumu, kādu no šiem diviem pretendentiem nevirzītu apstiprināšanai Saeimā. Iespaids par abiem kandidātiem Godmanim bijis ļoti pozitīvs.

Kā ziņots, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), šodien pēc NDP sēdes atbildot uz jautājumu, kam tiks prasītas šīs ziņas par abiem amata pretendentiem, skaidroja, ka tās tiks lūgtas no tādām iestādēm, kuras var sniegt NDP formātam atbilstošu informāciju.

Riekstiņš sacīja, ka, prasot papildu informāciju, NDP locekļi vēlas maksimāli pārliecināties, vai kādam no KNAB priekšnieka amata kandidātiem nākotnē nevarētu rasties sarežģījumi biroja vadīšanā. Ministrs gan uzsvēra, ka NDP locekļiem neesot aizdomu par kādu no kandidātiem, taču būtiskākais esot līdz minimumam samazināt šādas iespējamības risku.

Arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis pozitīvi vērtēja šodienas NDP sēdes lēmumu, jo kandidātu izvērtēšanai viņa ieskatā ir jābūt nopietnai un tā nevarot būt tikai «īsa saruna». Maizītis norādīja, ka šodienas lēmumu nevar vērtēt kā laika vilcināšanu, un arī Riekstiņš sacīja, ka lēmums raksturojot zināmu progresu un virzību KNAB priekšnieka izvēlē.

Maizītim vēl bija grūti teikt, vai līdz nākamajai sēdei NDP varēs pieņemt gala lēmumu šajā jautājumā. Ģenerālprokurora vērtējumā jāsaprot, vai kandidāti potenciāli ir spējīgi vadīt KNAB, un pagaidām, pēc viņa domām, gan vienam, gan otram kandidātam ir šādas iezīmes.

Kopumā NDP sēdes turpinājums šovakar ilga vairāk nekā stundu, un īsi pirms plkst. 21 sēdi pameta premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Pārējie NDP locekļi no Rīgas pils izgāja aptuveni pusstundu vēlāk. Godmanis devās uz Latvijas Televīziju, kur piedalās raidījumā «Kas notiek Latvijā».

Nākamā NDP sēde notiks otrdien, 10. februārī.

Kā ziņots, Vilnītis iepriekš strādājis Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību zinātņu katedrā un Juridiskajā koledžā par lektoru. Viņš bijis Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas Personu aizsardzības dienesta nodaļas priekšnieks, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja sevišķi svarīgu lietu inspektors un galvenais inspektors.

Vilnītis ieguvis Latvijas Policijas akadēmijā tiesību zinātņu maģistra akadēmisko grādu civiltiesību apakšnozarē, patlaban viņš studē M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā.

Savukārt Zvejsalnieks ieguvis izglītību Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur patlaban turpina studijas doktorantūrā krimināltiesību specialitātē. 2008. gada 11. novembrī Zvejsalnieks uzņemts zvērinātu advokātu skaitā.

2003. gadā Zvejsalnieks sācis darbu Rīgas Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē. Kopš 2004. gada viņš strādājis Drošības policijā dienesta pakāpē — kapteinis. Šajā laikā viņš saņēmis vairākus apbalvojumus par sevišķi smagu noziegumu atklāšanu.

Patlaban Zvejsalnieks ir bezpartejisks, lai gan līdz 2003. gadam aktīvi darbojies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kur vadījis tās jaunatnes organizāciju «Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība».

Valsts prezidents Valdis Zatlers publiski viedokli par virzītajiem kandidātiem līdz šim nav paudis.

Kopumā Valsts kanceleja saņēma 17 pieteikumus uz KNAB vadītāja amatu. Viens no sākotnējiem kandidātiem atsauca savu dalību konkursā. Vēlāk izvērtēšanai atbildīgajām institūcijām tika nosūtīti materiāli par 14 kandidātiem, kuri pieteikušies uz KNAB priekšnieka amatu. Valdība uzklausīja septiņus kandidātus, no kuriem, kā jau minēts, vērtēšanai NDP virzīja divus — Zvejsalnieku un Vilnīti.

LETA jau ziņoja, ka iepriekšējais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs no amata tika atbrīvots ar Saeimas balsojumu 2008. gada 29. jūnijā.

KNAB vadītāja iecelšana ir viens no Valsts prezidenta uzdevumiem, kas valdībai jāpaveic līdz marta beigām, citādi Zatlers solījis rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv