Valdībai piešķirot naudu, IeVP šefs gatavs «kaut rīt» uzņemt Gvantanamo gūstekņus

Apollo
0 komentāru

Ja valdība piešķirtu nepieciešamos līdzekļus, Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte domā, ka Latvijas cietumi būtu gatavi uzņemt bijušos Gvantanamo gūstekņus.

Valdībai piešķirot naudu, IeVP šefs gatavs «kaut rīt» uzņemt Gvantanamo gūstekņus

Foto: Reuters/Scanpix

«Ja valdība iedalīs pārvaldei attiecīgus finanšu līdzekļus, esam gatavi viņus kaut vai rītā uzņemt, nav jau problēmu,» aģentūrai BNS sacīja Puķīte.

Šādu ieslodzīto izmitināšanai un viņu cilvēktiesību nodrošināšanai gan būtu nepieciešami īpaši uzraugi ar attiecīgām svešvalodas zināšanām, turklāt pašreizējā situācijā daļa ieslodzījuma vietu neatbilst prasībām, taču, ja valsts piešķir naudu, pārvalde ir gatava nodrošināt šos ieslodzītos ar prasībām atbilstošiem apstākļiem.

Puķīte gan atzina, ka, taupības režīmā pieaugot noziedzībai, līdz ar to arī ieslodzīto skaitam, IeVP jau tagad trūkst naudas un jau drīzumā tiks lūgts papildu finansējums.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš gan ļoti skeptiski vērtēja Gvantanamo nometnes bijušo ieslodzīto uzņemšanas iespējas Latvijā.

Lai gan līdz šim Bērziņš nav saņēmis sīkāku informāciju no Ārlietu ministrijas par Eiropas Savienības nostāju šajā jautājumā, taču kā ieslodzījuma vietas pārraugošais ministrs viņš neredz iespējas, kā to varētu īstenot, aģentūru BNS šonedēļ informēja ministra preses sekretāre Inga Saleniece.

«Viena lieta ir nacionālo likumu izpēte attiecībā uz iespējām šādas personas uzņemt, pavisam cita, cik praktiski tas ir iespējams. Pašlaik ir skaidrs, ka mūsu ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir tik novecojusi, ka mums problēmas sagādā mūsu pašu ieslodzīto izmitināšana, turklāt ekonomiskās krīzes iespaidā noziedzības līmenis turpina paaugstināties,» Bērziņš norādījis.

Saleniece arī atgādināja, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju, kas paredz cietumu skaita samazināšanu un to modernizēšanu, lai tie atbilstu drošības prasībām un cietumos būtu iespējams īstenot resocializācijas programmas. Taču tas ir ilgtermiņa plāns, un tā īstenošana vēl nav sākta.

Jau vēstīts, ka Ārlietu ministrijas (ĀM) starptautisko tiesību eksperti izvērtē likumu normas, vai Latvijā ir iespējams uzņemt bijušos Gvantanamo cietuma gūstekņus.

«Tas, kas saistās ar iespējamo ieslodzīto uzņemšanu, man jāteic, ka nekas tur nav aizgājis praktiskā plāksnē. Neviens pie mums nav vērsies ar šādu lūgumu.. Ja mēs runājam par kādu ieslodzīto pieņemšanu Eiropā vai Latvijā, tad pašlaik mēs teorētiski raugāmies uz mūsu likumu iespējām, jo doma ir, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jābūt vienotai pozīcijai, ja amerikāņi ar šādu aicinājumu vērsīsies,» ārlietu ministrs Māris Riekstiņš klāstīja.

Lēmums par gūstekņu uzņemšanu būs jāpieņem katrai dalībvalstij atsevišķi, tāpēc starptautisko tiesību eksperti izvērtē Latvijas likumus šajā jomā.

ĀM eksperti tiesisko izvērtējumu grasās sniegt pāris nedēļu laikā.

Cietums Gvantanamo bāzē kļuvis bēdīgi slavens ar sliktu izturēšanos pret ieslodzītajiem un viņu gadiem ilgu turēšanu ieslodzījumā bez apsūdzību izvirzīšanas. Gvantanamo vēl ir 248 ieslodzītie, un daudzus no viņiem dažādu iemeslu dēļ nevar nosūtīt uz viņu dzimtajām valstīm.

ASV izveidoja cietumu Gvantanamo bāzē 2002.gada janvārī un tur ieslodzīja terorismā aizdomās turētus ārzemniekus, kas sagūstīti ASV īstenotajā pretterorisma kampaņā Afganistānā un citās valstīs. Iepriekšējā prezidenta Džordža Buša administrācija viņus uzskatīja par ienaidnieka karotājiem, kuriem nav tiesību uz juridisku aizsardzību, kas tiek piešķirta militārpersonām un civiliedzīvotājiem. Viņu nopratināšanā tika izmantotas skarbas metodes, kas robežojās ar spīdzināšanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv