Valdības darba grupa rosina Latvijā atcelt četras sēru dienas

Apollo
0 komentāru

Einara Repšes valdības laikā izveidotā darba grupa jauna likuma par svētku, piemiņas un atzīmējamām dienām izstrādei rosina atteikties no četrām pašreizējām sēru dienām.

Grupas vadītāja un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta juridiskās nodaļas vadītāja Dace Grīnberga aģentūrai BNS pastāstīja, ka mudināts atsacīties no Latvijas Republikas okupācijas dienas 17. jūnijā, Baltu vienības dienas 22. septembrī, Varoņu piemiņas dienas 22. jūnijā un pret latviešu tautu vērstā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienas, kas ir decembra pirmajā svētdienā.

No likuma anotācijas izriet, ka notikumi 1941. gada 17. jūnijā «ir fakts», bet faktus savukārt nav iespējams pieminēt. Turklāt Latvijā 14. jūnijā un 25. martā ir noteiktas komunistiskā terora upuru piemiņas dienas. No Baltu vienības dienas atteikties mudināts, jo tā neatbilst vēsturiskajai izpratnei. 1236. gadā lietuviešu karaspēks sakāva Zobenbrāļu ordeni, kurā bija ne tikai vācieši, bet arī letgaļi, līvi un citi. Tas nozīmē, ka baltu vienotības nebija. Turklāt 2000. gadā, ieviešot šo dienu, idejas autori norādīja, ka tās atzīmēšana veicinās baltu tautu vienotību, tomēr pieredze liecina, ka sabiedrība neizprot dienas nozīmību.

Atzīstot Cēsu kaujas nozīmību, 1919. gada 22. jūnijā, apturot Vācijas armiju, darba grupa uzskata, ka vienai kaujai tomēr ir pievērsta pārāk liela nozīme.

Savukārt no piemiņas dienas decembra sākumā rosināts atteikties, jo jau ir divas atceres dienas komunistiskā režīma upuriem — 25. martā un 14. jūnijā.

Grīnberga atzīmēja, ka iecerēts 1. maiju pasludināt ne tikai par Darba svētkiem, bet arī iestājas Eiropas Savienībā dienu. Savukārt Ziemassvētku brīvdienas varētu būt nevis 25. un 26. decembrī, bet gan 24. un 25. decembrī. Pieredze liecina, ka tieši šajās dienās Latvijas iedzīvotāji atzīmē Ziemassvētkus.

Paredzēts, ka brīvdiena arī būs nākamā darbdiena pēc sestdienā vai svētdienā atzīmējamas svētku dienas.

Grupa ieteikusi arī pasludināt divas jaunas svētku dienas. Turpmāk 15. maijs varētu būt Ģimenes diena, savukārt septembra otrā svētdiena — Tēva diena. Grīnberga skaidroja, ka tādējādi būs uzsvērtas ģimenes vērtības, turklāt 15. maijs ir ANO noteikta Pasaules ģimenes diena. Savukārt ieviešot Tēva dienu, būs radīts «līdzsvars ar Mātes dienu». Tā arī būs aktualizēta problēma, ka daudzās ģimenēs nav tēva, atzīmēja Grīnberga.

Likumu jau ceturtdien grasās izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē.

Likumu izstrādāja darba grupa, kurā bija iekļauti pārstāvji no vairākām ministrijām un valsts institūcijām. To izveidoja pēc bijušā premjera Einara Repšes rīkojuma.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv