Valdības «degpunktā» — minoritāšu konvencija

Apollo
0 komentāru

Ārlietu ministrs Artis Pabriks ar jaunu sparu ķēries klāt mazākumtautību konvencijai, lai to varbūt pat nedēļas beigās varētu novirzīt ratificēšanai uz Saeimu. Aizkulisēs gan runā, ka premjers Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Artis Pabriks, kurš atbild par konvencijas iesniegšanu Saeimai, esot manāmi satraukti par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas plašsaziņas līdzekļiem pausto valdības atbildību par robežlīguma parakstīšanu. Lai nebūtu jāsaņem nākamie aizrādījumi par valdības deklarācijas nepildīšanu, A. Pabriks, kurš atbild par mazākumtautību konvenciju un tai pievienotajām atrunām, trešdien rīkošot darba grupas sēdi, kura varētu beigties ar lēmumu nosūtīt konvenciju ar diviem minoritātes definīcijas variantiem uz parlamentu. To vakar ārlietu ministrs paziņojis koalīcijas padomes sēdē.

Darba grupā kopā ar A. Pabriku strādā arī sabiedrības integrācijas ministrs Ainars Latkovskis, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, Saeimas deputāts Andris Bērziņš, eksministrs Nils Muižnieks, A. Latkovska padomnieks Ilmārs Mežs un Saeimas deputāte Anta Rugāte.

V. Vīķe-Freiberga, rosinot mazākumtautību konvencijas parakstīšanu, izteicās: šis dokuments jāpieņem tā, lai valstī nepalielinātos spriedze. Ārlietu ministrs A. Pabriks un īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis ir pārliecināti, ka konvencijai jāpievieno skaidrojums, kur ir norādīts, ka, pirmkārt, mazākumtautības veido tikai pilsoņi un, otrkārt, mazākumtautībai ir ilgas vēsturiskas saites ar valsti. Līdzīgs skaidrojums ir Zviedrijai, Norvēģijai un Ungārijai, kur par ilgām saitēm uzskata tās, kas veidojušās vismaz gadsimta garumā. Piecpadsmit valstis, kas ratificējušas konvenciju, pievienojušas tai deklarāciju ar minoritātes definīciju. «Jāatceras, ka konvencijas faktiskais nosaukums ir «Ietvaru konvencija mazākumtautībām». Tas nav vispārējs dokuments par cilvēktiesībām, tā jēga ir saglabāt Eiropā mazās tautas,» teica A. Latkovskis.

Kā informēja ārlietu ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna, otrajā variantā esot nosauktas desmit minoritātes, bet viņa nevēlējās tās publiskot, kamēr darba grupa abus variantus nav apstiprinājusi.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka Saeimā būs karsti strīdi par minoritātes definīciju un tādēļ tās ratificēšana varētu ieilgt.

A. Kiršteins: «Pati konvencija domstarpības neradīs, bet definīcijas dēļ ratifikācijas process varētu krietni aizkavēties. Lai konvenciju līdz Jāņiem tomēr ratificētu, droši vien būs jākonsultējas ar juristiem, vai definīciju nevar pievienot vēlāk.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv