Valdības slepenais lēmums apdraud dzīvību

Apollo
0 komentāru

«Ja tas nebūtu traģiski, mēs par šo situāciju varētu pajokot, taču cilvēku veselība un dzīvība tiks pakļauta nopietnām briesmām,» bilst Jūrmalas pašvaldības SIA «Ātrā palīdzība» valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs.

Valdības slepenais lēmums apdraud dzīvību

Foto: AFI

Jā, smiekli vairs nenāk: 27. janvāra slēgtajā valdības sēdē, sabāžot bezgaumīgi raibā buķetē visus jautājumus, kas saistīti ar medicīnu, bez analīzes, nesaskaņojot ar pašvaldībām, nemaz nerunājot par to, ka vajadzētu uzzināt pašu ātro palīdzību viedokli, tika pieņemts lēmums atbalstīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) vienotā dienesta veidošanu jau no 1. februāra. Tas nozīmē gadiem veidotās NMP sistēmas sagraušanu un līdz ar to — daudzu cilvēku pakļaušanu nāves briesmām.

Vientiešu algas

«Neatkarīgā» jau rakstīja par veselības ministra Ivara Eglīša ilgi lobēto pasākumu, sauktu NMP reforma («Sagraujot ātros, cietīs pacienti» — 2008. gada 30. jūlijs, «Kamēr līķi uz ielām nemētājas» — 6. augusts, «Mediķi: lai ministrs pats domā par savu krēslu» — 14. augusts, «Zelta pumpītis piegriezies?» — 17. septembris, «Godmaņa copy/paste» — 26. septembris), parādot šā projekta bezjēdzību. Taču, kas vienam šķiet bezjēdzība, tas kādam citam, iespējams, ir duļķains dīķis, kurā veiksmīgi makšķerēt. Varbūt tieši tāpēc Veselības ministrija ļoti ilgi vairījās skaidri pateikt, cik naudas īsti atvēlēts šim projektam — it kā 39 miljoni latu, it kā divreiz vairāk, it kā tikai septiņi... Vēstulē Jūrmalas domei (13.11.2008.) tā beidzot min skaitli — 7,7 miljoni latu. Pirms tam bija citi MK rīkojumi, piemēram, nr. 444 (19.07.2005.). «Saskaņā ar šo rīkojumu reformai bija paredzēti 39,3 miljoni latu, nu vajadzēja būt izlietotiem jau 20,3 miljoniem latu. Pērn — 6,6 miljoniem latu. Kur ir palikusi šī nauda? Mēs no tās neko neesam redzējuši,» bilst Jūrmalas ātro vecākais ārsta palīgs Ainars Ernstsons.

Daudzas no projekta izmaksu sadaļām, par kurām «Neatkarīgā» arī rakstīja, ir tik smieklīgas, ka tiešām liek domāt par duļķainā dīķa iespējām. Piemēram, jaunās iestādes direktora alga paredzēta 1026 latu apmērā (iestāde aptvers visu Latviju!), grāmatvedis strādāšot par 736 latiem mēnesī, jurists — par 535 latiem, bet šoferis — par 330 latiem. Skaitļi, protams, pirms nodokļu nomaksas. Gribētu gan satikt tos vientiešus — direktoru, grāmatvedi un juristu, kas piekritīs vadīt Latvijas mēroga uzņēmumu par šādām naudiņām. Vai viņi strādās, tikai karsta entuziasma vadīti? Vai arī — būs reāla iespēja nopelnīt citādi?

Nevajadzēs — nojauksim!

Šīs brīnumainās algas nav galvenais. Kā iepriekšējās publikācijās ar satraukumu runāja vairāki mediķi, svarīgākais ir tas, ka dīvainā reforma būs par pamatu dramatiskam NMP līmeņa pazeminājumam. Kāpēc Ivara Godmaņa valdības 27. janvāra slēgtajā sēdē šis projekts tika akceptēts? Kāpēc šis lēmums tika pieņemts necaurskatāmi? U. Ciekurs stāsta: «Pirms MK sēdes bija paredzēta komitejas sēde, kurā skatītu jautājumu par NMP apvienošanu. Kopā ar vecāko ārsta palīgu Ainaru Ernstsonu devāmies uz MK, taču mums jau pa ceļam tika paziņots, ka sēde atcelta. Uzzinājām, ka jautājums par NMP tikšot iekļauts valdības sēdē 27. janvārī — sēdes slēgtajā daļā. Atkal pieteicām caurlaides MK. Pēc piecām minūtēm uzzinājām, ka jautājums atkal izsvītrots no sēdes darba kārtības. Un tikai vēlāk uzzinājām, ka tas atkal (!) iekļauts darba kārtībā ap pussešiem vakarā. Un kāpēc šis jautājums skatīts slēgtajā daļā? Vai tāpēc, ka pret lēmumu apvienot visas ātrās palīdzības bija ne tikai mūsu protesta vēstule, bet arī Darba devēju konfederācijas protests? Savulaik Saeimas sociālo lietu apakškomisijā tika pateikts, ka šis jautājums tiek atlikts līdz pat pusotram gadam, jo vispirms jāveic reģionālā reforma. NMP reformā bija paredzēti pieci reģionālie dispečerdienestu centri, un deputāte Ingrīda Circene toreiz Veselības ministrijas valsts sekretāram [Armandam] Ploriņam pavaicāja: kāpēc pieci un tieši nosauktajās pilsētās, ja pēc kāda laika mainīsies visas novadu robežas un būs deviņas lielās pilsētas? Ploriņam uzdeva jautājumu: ko jūs darīsiet ar šiem pieciem centriem? Nojauksim, attrauca Ploriņš.»

U. Ciekurs tomēr ietrāpījis vienā no MK sēdēm, kad skatīts NMP apvienošanas jautājums. Un tad, kā atceras U. Ciekurs, premjera teiktais bija nepārprotami skaidrs: visas šīs jezgas sakārtošana jāuzņemas veselības ministram Ivaram Eglītim, jātiekas ar pašvaldību vadītājiem, ar NMP vadītājiem, šo darbu veicot visiem kopā. Vai I. Eglītis tikās, piemēram, ar Jūrmalas NMP stacijas darbiniekiem un pašvaldības vadītāju? Nekas tāds nav noticis, kaut arī Jūrmala ir viena no tām pilsētām, kas drosmīgi pauda savu — atšķirīgo — viedokli.

Jūrmalnieki ir pret reformu

Vienīgais, ko Jūrmalas dome kā PSIA «Ātrā palīdzība» dibinātāja saņēma no Veselības ministrijas, bija minētā vēstule ar vispārīgiem teikumiem par to, kā «sakārtot un uzlabot medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu ikdienā un ārkārtas medicīniskajās situācijās». Taču skaistākais bija vēstules pielikums ar nosaukumu Nodomu protokols, kurā Eglīša kungs ierosināja vienoties par Latvijas lielākā medicīniskā kolhoza veidošanu, vienā no punktiem liekot priekšā «nodot bez atlīdzības valstij neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcijas īstenošanai paredzēto īpašumu, kas atrodas pašvaldības, tās padotības iestādes vai īpašumā esošās kapitālsabiedrības īpašumā».

Uz šo juridisko nonsensu Jūrmalas dome atbildēja: «(..) pēc nodibināšanas kapitālsabiedrība atdalās no tās dibinātājiem, kļūstot par patstāvīgu personu. Līdz ar to aplami ir definēt, ka pašvaldības kapitālsabiedrība ir pašvaldības īpašumā. (..) Kā zināms, Jūrmalas ātrā palīdzība ir pašvaldības kapitālsabiedrība un tā izpilda gan valsts pasūtījumu, ko sedz VOAVA, gan pašvaldības pasūtījumu — glābšanas funkciju uz ūdeņiem. Gadu gaitā Jūrmalā ir tikusi izveidota perfekti funkcionējoša ātrā palīdzība, diemžēl Veselības ministrija nespēj argumentēt, kāpēc tā būtu jāsagrauj. (..) Nav atbildes uz jautājumu, kas notiks ar ātrās palīdzības darbinieku kolektīvu, (..) kas lieliski strādā ekstrēmās situācijās un pārzina savu reģionu. (..) Par īpašuma atsavināšanu ir tiesīgs lemt tikai pašvaldības lēmējorgāns — dome. Līdz ar to vēstulei pievienotā nodomu protokola parakstīšana ir tiesiski neiespējama.» Vēstules beigās dome lietišķi, tomēr ironiski piebilst, ka tā šo VM informāciju par NMP dienesta izveidošanu «pieņem zināšanai».

Aizrādījumu par pašvaldību īpašuma atsavināšanas neiespējamību savā vēstulē Latvijas pašvaldību vadītājiem uzsver arī Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis: «Veselības ministrijai un Ministru kabinetam nav tiesību iejaukties atvasinātu publisku personu (pašvaldību) darbā un ar šādām piespiedu metodēm apvienot to iestādes un kapitālsabiedrības tiešās padotības iestādē.» A. Jaunsleinis atgādina, ka NMP dienesta reforma jāveic tikai tad, kad tā ir saskaņota ar pašvaldībām. Taču saskaņošana notikusi vien dažās pašvaldībās un dažās ātrajās palīdzībās, līdztekus neņemot vērā vairāku citu, tostarp arī Jūrmalas, ātro protestus. Pēc tam klasiski atrakstīšanās paraugi ir saņemti ne tikai no VM, bet arī no MK, atbilžu virsrakstos liekot maģiskos vārdus Par vēstules virzību: «Informējam, ka Jūsu vēstule reģistrēta...» Un tā tālāk. Bet tas arī viss: nekāda skaidrojuma, nekādas iedziļināšanās problēmas būtībā, vien plika un vienaldzīga vārdu savirknēšana valdošās birokrātijas līmenī, no kura vairs nav saredzami nedz ātrās palīdzības darbinieki, nedz pacienti.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis pieturas pie viedokļa, ka NMP reforma ir nevajadzīga un sasteigta: «Par Jūrmalas ātrās palīdzības darbu neesmu dzirdējis sūdzības, un tas ir šo darbinieku kvalitātes rādītājs. Kāda loģika ir šai reformai? Nekāda! Kāpēc jāizjauc tas labais, kas gadu gaitā izveidots? Kāpēc neviens nedomā par to, ka Jūrmalai ir arī glābšanas dienests uz ūdeņiem? Kāpēc ekonomiskās krīzes laikā ir jāveic šāda veida reformas? Valdība nekonsultējas ne ar vienu, tikai — gāzi grīdā un uz priekšu!»

Zelta pumpītis

1. februāris ir jau svētdien. Jūrmalas ātrie nezina neko: nedz to, kas būs jaunā dienesta vadītājs, nedz to, kas viņiem maksās algu (un vai maksās vispār), nedz to, kas notiks ar ātrās palīdzības staciju. Arī premjera palīgs Edgars Vaikulis telefonsarunā nespēja kliedēt neziņu šo jautājumu sakarā.

U. Ciekurs ir pamatīgi nobažījies gan par pacientu drošību, gan par saviem darbiniekiem: «Ja šīs sistēma tiks ieviesta, mēs zaudēsim dispečerdienestu, un tas ir visļaunākais variants. Mēs dispečerdienestam jau esam iegādājušies modernās ADIS programmas, arī tās tad ies zudumā. Cilvēki zvanīs uz 03 un pieteiks adresi, uz kuru jābrauc, bet centralizētie dispečeri, kuri nekad nav strādājuši Jūrmalā, nezinās, uz kurieni jāsūta mašīna. Dispečerdienestā ir pieci cilvēki, kuri perfekti zina, kur Jūrmalā ir katra konkrētā adrese. NMP aptieka tiek likvidēta, administrācija arī. Kas paliek? Tikai mašīnas un šīs telpas. Pašvaldība valstij šīs telpas neatdos, tāpēc centralizētajam dienestam šeit Jūrmalā nav, kur likties. Mūsu ārsti, kuri strādā Jūrmalā pat 20 gadu, labi zina savus pacientus, mediķi darbojas jau faktiski kā ģimenes ārsti. Viņu mums tagad pietiek, bet puse no viņiem strādā darbu apvienošanas kārtībā. Apvienošanas gadījumā šeit paliks divreiz mazāk mediķu. Vienā automašīnā mums ir sešas rokas — šoferis, kas beidzis kursus, otrs ir ārsta palīgs vai ārsts, trešais — ārsta palīgs. Ir izskanējusi doma, ka nav vajadzīgi divi medicīnas darbinieki — tādā veidā, redz, tiks uzlabota medicīniskā apkalpošana.»

«Ja man vienam pašam nāksies veikt reanimāciju, es pēc tam nevarēšu medicīnas kartē rakstīt, ka esmu veicis pilnvērtīgu reanimāciju,» piebilst A. Ernstsons, «varēšu rakstīt tikai, ka ir veikta reanimācija iespēju robežās, jo es būšu bijis viens pats. Pēc MK noteikumiem, šāda reanimācija ir aizliegta.»

U. Ciekurs turpina: «Kur mēs atstāsim savas aptiekas? Ja būsim pieslēgti Rīgai, vai mums vajadzēs braukt uz Rīgu, lai nomainītu brigādes un aptiekas? Mašīnas tiks dzītas no Jūrmalas uz Rīgu? Kāpēc šī liekā kilometrāža? Ja darbojas pēc principa «brauc tuvākā brigāde», tas nozīmē, ka viena brigāde diennakts laikā teorētiski var aizbraukt no Jūrmalas līdz Ventspilij. Un ko tad? Vienkārši braukt atpakaļ uz Rīgu? Šim megaprojektam ir tikai viens mērķis: izveidot četras darba vietas. Un viss! Mēs neskaitāmas reizes esam prasījuši ekonomisko pamatojumu. To neviens nedod! Jo tāda nav. Mēs visu laiku attīstāmies, piedalāmies projektos, tad kāpēc mums tagad vajadzētu samest vienā katlā visu, kas mums ir, kopā ar tiem, kuri nav attīstījušies un tikai mēģinājuši izdzīvot?»

U. Ciekurs sarkastiski piebilst, ka tās ātrās palīdzības mašīnas, kuras nesen iegādātas līzingā, droši varēs atdot Adigjozalam Mamedovam, akciju sabiedrības Rīgas sanitārā transporta autobāze šefam, kurš vismaz līdz 31. decembrim pa lēto iznomāja medicīnisko autotransportu Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijai (RĀMPS) — tad, kad uzņēmums Rīgas satiksme atteicās apkalpot RĀMPS. Taču kāds A. Mamedova darbinieks, kas nevēlējās publiskot savu vārdu, apgalvoja, ka šefs jau esot paguvis pieprasīt no RĀMPS lielāku nomas naudu par transporta pakalpojumiem.

Kādā Rīgas domes dokumentā Veselības ministrijas un Rīgas domes Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdes protokols ir paredzēts, ka jaunizveidotā NMP dienesta centrālā struktūra pārslēdz līgumu par nodrošināšanu ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem ar a/s «Rīgas sanitārā transporta autobāze» uz 10–15 gadiem. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka 10 līdz 15 gadus šim uzņēmumam, proti, tā īpašniekiem, šo gadu laikā būs garantēts zelta pumpītis. «Neatkarīgās» avots brīdināja, ka līdzīga autotransporta pakalpojumu pārņemšanas shēma varētu īstenoties arī attiecībā uz visas valsts ātrajām palīdzībām, ne tikai Rīgā vien.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv