Valdis Kalnozols: Veselības ministrija jādēvē par Slimību ministriju

Apollo
256 komentāri

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs varam gļēvi gaidīt, kad pēdējais Latvijas iedzīvotājs izslēgs gaismu Rīgas lidostā. Tikai pēc tam neuzdrošinies pārmest, “riet” uz tiem, kas centās kaut ko darīt šīs valsts labā. Ejam uz mērķi - Latvijas labklājību! 

Valdis Kalnozols: Veselības ministrija jādēvē par Slimību ministriju

Foto: Edijs Pālens/LETA

Nodokļu nauda ir valsts asinsrite un, par to pienācīgi nerūpējoties, veidojas trombi un valsts slimo, tā, kā tas ir pašlaik. Latvijā cilvēki dzīvos labāk, ja attīstīsies tās tautsaimniecība. Valdības plānotajām nodokļu reformām ir jāveicina tautsaimniecības izaugsme. 

Latvijas iedzīvotāji, neesat gļēvuļi, kas skatās no malas, visu kritizējot! Atrotiet piedurknes – iesaistieties kopīgā darbā Latvijas labklājībai! Piedalieties diskusijā, kādas nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai padarītu mūsu valsti turīgāku un laimīgāku, lai nepiespiestu, šeit vēl palikušos, tautiešus aizbraukt no Latvijas un iedzītu vēl dziļāk zemē, šeit strādājošos, uzņēmējus – entuziastus! 

Ierosinu mūsu priekšlikumus, kā jārīkojas, lai šeit dzīvojošajiem radītu sajūtu, ka Latvija beidzot kļūst par valsti, kurā ir vērts atgriezties, dzīvot, strādāt un radīt nākamās paaudzes, un, protams, gaidām jūsu idejas un priekšlikumus. 

Pašvaldībām ir jābūt patiesi ieinteresētām veicināt uzņēmējdarbību. Pašlaik tās ir ieinteresētas, lai to teritorijā būtu deklarējušies labi atalgoti iedzīvotāji. Tāpēc ir jāievieš nodokļu izmaiņas, lai pašvaldību teritorijā reģistrētām uzņēmumu struktūrvienībām, nomaksājot pievienotās vērtības nodokli (PVN), 5% no tā nonāktu konkrētās pašvaldības budžetā. Tad (aprēķinam izmantojot 2016. gada datus), provizoriski rēķinot, PVN ieņēmumi pašvaldībām būtu 513 miljoni eiro un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi (IieN) 799 miljoni eiro, savukārt kopējie pašvaldību ieņēmumi paliktu nemainīgi - 1212 miljoni eiro. Ar šādu modeli pašvaldības būtu vairāk motivētas un ieinteresētas, lai to teritorijā būtu iespējami vairāk uzņēmumu, un tas veicinātu tautsaimniecības attīstību.

Dati liecina, ka vairāk kā 90% nodokļu Latvijas budžetā iemaksā mazāk kā 10% Latvijas lielo uzņēmumu, un no tā izriet, ka mazie un vidējie uzņēmumi nomaksā mazāk kā 10% kopējo nodokļu.

Nepieciešams vidējiem un mazajiem uzņēmumiem nodokļu sistēmu padarīt motivējošāku, kā arī atvieglot nodokļu uzskaites un atskaites procesu, šāds modelis ir pašreizējos valdības plānos.

Latvijā ( tieši tāpat arī Igaunijā un Lietuvā) esošajā nodokļu sistēmā kapitālam ir salīdzinoši zemi nodokļi, savukārt nodokļi, kas no uzņēmuma tiek iekasēti par darbiniekiem, ir lieli. Mums ir izvēle - izdabāt lielajiem uzņēmumiem vai arī atbalstīt mūsu pašu vidējos un mazos uzņēmumus. Pašlaik uzņēmumam nodokļi ir jāsāk maksāt jau tad, kad tas pat vēl nav saņēmis naudu par piegādāto preci vai pakalpojumu. Godprātīgāk attiecībā pret vidējiem un mazajiem uzņēmumiem būtu, ja tiktu samazināti nodokļi, kas jāmaksā par darbiniekiem (tad uzņēmumam paliktu vairāk apgrozāmo līdzekļu), savukārt, kad uzņēmums jau būtu guvis peļņu, tas maksātu lielākus nodokļus - padalītos ar valsti tajā, ko ir nopelnījis. 

Lai samazinātu uzņēmējdarbības izmaksas, pazeminām iedzīvotāju ienākumu nodokli (IieN) līdz 15% un palielinām uzņēmuma ienākuma nodokli (UieN) līdz 35%. Tad (veicot aprēķinu pēc 2016. gada datiem) ieņēmumi no (IeiN) būtu aptuveni 1069 miljoni eiro, bet ieņēmumi no (UieN) pieaugtu aptuveni līdz 995 miljoniem eiro. Šādi, reformējot nodokļus, valsts kopējo iekasēto nodokļu summa nesamazinātos, un tas arī sekmētu aplokšņu algu izskaušanu. Reformas var veikt pakāpeniski, iepriekš vienojoties par periodu, kādā laika posmā tās tiks realizētas un kādā apmērā (procentuāli) tiks panāktas nodokļu izmaiņas.

Daudz jautājumu un diskusiju ir ap veselības budžetu. 2015. gadā slimību pabalstos no Labklājības ministrijas budžeta tika izmaksāti 117 miljoni eiro, tas ir par veseliem 38% vairāk nekā 2014. gadā. Vai tas liecina, ka mēs slimojam biežāk?

Veselības ministrija jādēvē par Slimību ministriju, jo tās rīcība ir vērsta nevis, lai padarītu cilvēkus veselīgākus, bet, lai ārstiem būtu darbs, tie ārstētu slimības. Savukārt veselības budžets tiek novirzīts nevis cilvēku veselības aizsargāšanai, bet farmācijas un medicīnas iekārtu biznesa atbalstam. Veselības ministrijai jāievēro Satversmes 111. punktā teiktais - Valsts aizsargā iedzīvotāju veselību un ikvienam garantē medicīniskās palīdzības minimumu. Realizējot nodokļu reformas, iedzīvotāju nodrošināšanai ar pilnīgu, kvalitatīvu slimību aprūpi būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana. Cilvēkiem, kas apzināti bojā savu veselību, obligātās veselības apdrošināšanas iemaksām jābūt lielākām. Savukārt cilvēkiem, kas profilaktiski rūpējas par savu veselību, obligātās veselības apdrošināšanas iemaksām jābūt mazākām.

Tiesībsarga Jura Jansona vārdiem sakot, mēs varam Latvijas iedzīvotājus turēt vergu eksistencei vai arī celt valsts labklājību. Latvijā būtiski jāceļ minimālā alga un neapliekamais minimums, un šim kāpumam ir jābūt ne tikai ķeksīša pēc, bet cilvēkiem ir jājūt pozitīvas izmaiņas savā maciņā. No tā iegūtu ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji un valsts. Iedzīvotājiem būtu lielāka pirktspēja, pieaugtu kopējais apgrozījums valstī, uzņēmējiem būtu lielāka peļņa un apgrozījums un vairāk nodokļu ieņēmumu valsts budžetā. Tas savukārt sekmēs progresīvāku darba organizācijas metožu ieviešanu, pieaugs Latvijā ražotās produkcijas noiets, Latvijā atgriezīsies, ārzemēs strādājošie, darbu mīlošie, tautieši. Un iedzīvotāji daudz pozitīvāk vērtēs Saeimas deputātu un Ministru Kabineta darbu. 

Lai atbalstītu vietējos ražotājus un veicinātu vietējā tirgus attīstību, ierosinām vietējo ražotāju un ekoloģiskajām pārtikas precēm piemērot (PVN) 11%. Es apzinos, ka tas būtu savā ziņā riskants solis, jo ir grūti paredzēt, kāds būs pieaugums vietējo uzņēmumu apgrozījumā, peļņā un nomaksātajos nodokļos. Taču tas būtu solis pretī tam, ka mūsu valstī attīstītos uzņēmējdarbības vidusslānis, kā nomaksātie nodokļi provizoriski segtu vismaz 50% valsts budžeta un mūsu valsts vairs nebūtu finansiāli atkarīga tikai no lielajiem uzņēmumiem. 

Atbalstu arī izskanējušos valdības priekšlikumus, kas paredz to, ka uzņēmuma attīstībā investētajiem līdzekļiem netiktu piemērots (UIeN).

Ejam uz priekšu, attīstot tautsaimniecību un nebaidoties kļūdīties, nevis bailīgi mīņājamies uz vietas! Kļūdīties ir cilvēcīgi, un kļūdas ir jālabo, taču mērķtiecīgi un neatlaidīgi jāiet uz priekšu, attīstot valsts un iedzīvotāju labklājību.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk
Ienākt apollo.lv