Valensa: pasaule vēl nav tikusi galā ar aukstā kara sekām

Apollo
0 komentāru

Apritot trīs desmit gadiem kopš neatkarīgās poļu arodapvienības «Solidaritāte» dibināšanas, tās kādreizējais leģendārais līderis Lehs Valensa atzīst, ka pasaule vēl nav pilnībā pārvarējusi aukstā kara sekas.

Valensa: pasaule vēl nav tikusi galā ar aukstā kara sekām

Foto: Scanpix/AP

««Solidaritāte» pielika punktu dalījuma laikmetam, paverot ceļi Vācijas un Eiropas apvienošanai,» intervijā aģentūrai AFP sacīja Valensa, piebilstot, ka pasaule tomēr nav spējusi uzturēt poļu antikomunistiskās kustības uzdoto tempu.

«Mums joprojām ir struktūras, kas saglabājušās no senajām dienām [un] kuras joprojām nepieciešams reorganizēt un modernizēt,» norādīja Valensa, ar to domādams NATO, kas nav vēl spējusi atrast savu vietu jaunajā pasaules kartībā pēc sava kādreizējā sāncenša - Varšavas pakta bloka - zaudēšanas.

Savā intervijā viņš kritizēja arī «kapitālismu, kurš raugās uz naudu, nevis cilvēku».

«Tik ilgi, kamēr mēs neko nedarīsim, mēs darbosimies, pamatojoties uz novecojušiem priekšstatiem un pasaule nebūs drošībā,» atzīst kādreizējais «Solidaritātes» līderis, norādot, ka eiropiešiem beidzot vajadzētu nonākt pie kopīgas rīcības.

«Viņiem jāsaprot, ka ar nacionālajām valstīm ir cauri. Daudzās jomās, vai tā ir ekoloģija, informācija vai ekonomika, vairs nav nedz Francijas, nedz Polijas,» uzsvēra Valensa. «Katrai valstij ir atšķirīga veselības pakalpojumu vai nodokļu sistēma. Tā tas nevar turpināties!"

«Un bez Turcijas nav Eiropas,» piebilda pirmais atjaunotās Polijas prezidents, noraidot Francijas un Vācijas bažas par 75 miljonu turku uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES).

Valensa atkāpās no «Solidaritātes» līdera amata, kad 1990.gadā tika ievēlēts par Polijas prezidentu. 1995.gadā, kandidējot uz vēl vienu prezidentūras termiņu, viņš sīvā cīņā zaudēja bijušajam komunistam Aleksandram Kvasņevskim.

Valensa tomēr joprojām bauda lielu ietekmi gan pašā Polijā, gan aiz tās robežām.

Šobrīd 66 gadus vecais bijušais «Solidaritātes» vadītājs oficiāli skaitās pensionārs, taču turpina aktīvi ceļot un plašajā Gdaņskas birojā uzņemt apmeklētāju straumes.

1983.gadā par nopelniem nevardarbīgajā cīņā pret komunistisko režīmu Valensa saņēma Nobela miera prēmiju,

Arī tagad viņš turpina aktīvu sabiedrisko darbību.

«Ir milzīgs skaits lietu, par ko iestāties,» uzsver Valensa. Starp pēdējām viņa aktivitātēm bija cīņa par Kubas politieslodzīto atbrīvošanu un to Ukrainas televīzijas kanālu aizstāvība, kuriem varasiestādes atņēma licences.

Tomēr viņa un «Solidaritātes» ceļi ir šķīrušies.

Arodapvienības biedru skaits joprojām ir 700 000 un tagad tā pamatā nodarbojas ar darba ņēmēju tiesību aizsardzību.

Tomēr pilnībā no iejaukšanās politikā «Solidaritāte» nav atteikusies. Šī gada prezidenta vēlēšanās arodapvienība atbalstīja Valensas asi kritizēto konservatīvo kandidātu Jaroslavu Kačiņski, kurš tomēr zaudēja liberālim Broņislavam Komorovskim.

Valensa norāda, ka, sagaidot neatkarīgās arodapvienības 30.gadadienu, identificējas ar to «lielo «Solidaritātes» kustību, kurai bija desmit miljoni biedru. Šodienas arodbiedrība patiesībā nav liela.»

Viņš negatavojas piedalīties nākamnedēļ paredzētajos svinīgajos pasākumos, taču sola atgriezties 2030.gadā, kad tiks atzīmēta «Solidaritātes» 50.gadadiena.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv