Valmieras teātrī tuvojas pirmizrāde Anšlava Eglīša lugai «Bezkaunīgie veči»

Apollo
0 komentāru

7.janvārī Valmieras Drāmas teātra (VDT) Mazajā zālē notiks pirmizrāde ievērojamā latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša trimdā rakstītajai lugai «Bezkaunīgie veči».

Valmieras teātrī tuvojas pirmizrāde Anšlava Eglīša lugai «Bezkaunīgie veči»

Publicitātes foto.

Izrādi iestudē Latvijas Kultūras akadēmijas 3.kursa režijas studenti Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš, kas paši radījuši arī izrādes scenogrāfiju un muzikālo noformējumu, pieaicinot par kostīmu konsultanti kostīmu mākslinieci Ievu Veitu un gaismu mākslinieku Jāni Sniķeri.

Anšlavs Eglītis (1906 - 1993) pieder pie tās latviešu mākslas darbinieku daļas, kas spēku pilnbriedā Otrā pasaules kara beigās bija spiesti doties trimdā, kur arī pavadīja atlikušo mūža daļu. «Bezkaunīgie veči» ir viena no Eglīša pazīstamākajām lugām, tā tapusi 1968.gadā un veltīta trimdas latviešu dzīvei un problēmām: vecākās paaudzes ilgām pēc dzimtenes, smagajam ikdienas darbam bez prieka un apmierinājuma, vientulībai mūža nogalē un konfliktam ar jauno, jau ārpus Latvijas dzimušo paaudzi. Taču šos nopietnos jautājumus dramaturgs risinājis asprātīgi un ironiski, atklājot dramatisko notikumu komisko pusi.

Lugas centrā ir pensionārs Jānis Bertolds, kuru ģimene uztver tikai kā naudas pelnītāju, bet sieva Zuzanna komandē katrā sīkumā, tāpēc viņš mīļā miera labad pārvācies dzīvot garāžā. Sastapšanās ar jaunības draugu, izsmalcināto vecpuisi un dzīves baudītāju Longinu Laukmani un bijušo skolas biedru Askoldu Olti maina visu trīs pensionāru dzīvi, tāpat kā attieksmi pret jauno paaudzi, ko pārstāv Longina brāļadēls Indulis.

Lugu iestudē režisoru tandēms - Suhanovs, kurš jau ievērību guvis kā viens no jaunās paaudzes labākajiem scenogrāfiem, un Znotiņš. Abi topošie režisori studē Latvijas Kultūras akadēmijā režisora Mihaila Gruzdova kursā. Kā viņi apgalvo, luga pašlaik izrādījusies negaidīti aktuāla, jo Latviju atkal pamet tūkstošiem iedzīvotāju, un nekad miera laikā nav bijusi tik augsta emigrācijas statistika. Kara laikā cilvēki bijuši spiesti bēgt vai tika izsūtīti ar varu, taču šodienas absurdā situācija ir tāda, ka cilvēki spiesti pamest savu brīvo un neatkarīgo tēvzemi.

Kā uzsver Suhanovs, strādājot ar lugu, viņi to gan īsinājuši, gan dekonstruējuši, lai piemērotu mūsdienu prasībām. «Šis nav gadījums, kad mēs, kā saka, iestudējam autoru - Anšlavu Eglīti. Ar lielu pateicību mēs paņēmām autora brīnišķīgo valodu, lai ar tās palīdzību radītu uz skatuves konkrētu cilvēku raksturus. Mēs centāmies neko nemainīt Eglīša valodā, padarīt to aktieriem dabisku, lai notikumi ievibrētos, lai tie skartu dvēseli. Ne prātu, bet dvēseli mēs gribam skart «Bezkaunīgajos večos».»

Luga «Bezkaunīgie veči» pirmuzvedumu piedzīvoja 1971.gadā Vašingtonā, bet visslavenākais iestudējums noticis 1990.gadā Nacionālajā teātrī režisora Mihaila Kublinska režijā, kad jaunības draugus spēlēja leģendārie vecmeistari Alfreds Jaunušans, Jānis Kubilis, Kārlis Sebris, bet Zuzannu - Elza Radziņa un Velta Līne.

Lomās: Rihards Rudāks, Januss Johansons, Juris Laviņš, Oskars Morozovs un Skaidrīte Putniņa.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Zvaigznes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

23.07.2017
Ienākt apollo.lv