Valstij būs jāmaksā 3000 eiro saistībā ar vīrieša mājās veiktu kratīšanu

Apollo
55 komentāri

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nolēmusi, ka Latvijai būs jāmaksā 3000 eiro saistībā ar savulaik kāda vīrieša mājās veiktu kratīšanu un datoru izņemšanu.

Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Foto: Edijs Pālens/LETA

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Valdis Bože savā 2005.gada 9.decembra pieteikumā, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu - tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību -, sūdzējās par viņa mājoklī notikušo apskati, kas faktiski bija kratīšana. Iesniedzējs apgalvoja, ka kratīšana notika bez tiesas lēmuma un bez iesniedzēja piekrišanas, turklāt kratīšanas laikā tika izņemti iesniedzēja datori, kuros atradās personīgā sarakste un informācija par izgudrojumu.

Atsaucoties uz Konvencijas 13.pantu - tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli -, iesniedzējs apgalvoja, ka viņam nav bijusi iespēja sūdzēties par policijas veiktajām darbībām vai saņemt atlīdzinājumu par izņemtajos datoros esošās informācijas zaudēšanu.

Spriedumā ECT vienbalsīgi atzina, ka ir noticis konvencijas pārkāpums. Vienlaikus ECT secināja, ka lietā nav nepieciešams atsevišķi vērtēt sūdzību par konvencijas 13.panta pārkāpumu.

ECT noraidīja valdības izvirzītos argumentus, ka iesniedzēja sūdzība nav pieņemama izskatīšanai pēc būtības, jo iesniedzējs nav pietiekami pamatojis, kā datoru izņemšana un ekspertīzes veikšana ir pārkāpusi viņa konvencijā garantētās tiesības, un ka iesniedzējs nav izmantojis viņam pieejamās pārsūdzības iespējas prokuratūrā vai administratīvajā tiesā par policijas darbinieku rīcību. Tiesas ieskatā fakts, ka policija iekļuva iesniedzēja dzīvoklī un izņēma priekšmetus, jau pats par sevi norādīja uz iejaukšanos konvencijas garantētajās tiesībās. Tiesa arī uzskatīja, ka iesniedzējs bija izsmēlis pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, vēršoties prokuratūrā, kā arī administratīvajā tiesā.

Pievēršoties iesniedzēja sūdzības būtībai, ECT uzskatīja, ka ir notikusi iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz mājokļa un privātās dzīves neaizskaramību - tiesa norādīja, ka iesniedzējs bija piekritis ielaist mājoklī darbiniekus tā apskatei, taču viņam netika pienācīgi sniegta informācija par tiesībām atteikties to darīt vai par iespējamām sekām, piekrītot policijas lūgumam.

Turpinājumā ECT vērtēja, vai iejaukšanās atbilda konvencijā iekļautajām prasībām, proti, vai tā notika «saskaņā ar likumu», vai tā bija vērsta uz leģitīma mērķa sasniegšanu un vai tā bija samērīga, norādot, ka likumam, kas pieļauj iejaukšanos konvencijā garantētajās tiesības, ir jābūt pietiekami skaidram un paredzamam, lai persona varētu atbilstoši regulēt savu uzvedību.

Pievēršoties konkrētās lietas faktiem, ECT uzsvēra, ka no lietas materiāliem neizrietēja, ka iesniedzējs bija pienācīgi informēts par priekšmetu izņemšanas likumisko pamatu. Tiesas ieskatā no saņemtās informācijas iesniedzējam pamatoti varēja rasties iespaids, ka policijas rīcība, apskatot viņa mājokli, būs atšķirīga no kratīšanas un izņemšanas. Ņemot vērā, ka gan likumā, gan praksē atšķirība starp apskati un kratīšanu nebija acīmredzama, ECT uzskatīja, ka bija īpaši svarīgi nodrošināt efektīvu uzraudzību, lai nepieļautu iespējamus pārkāpumus policijas rīcībā, un tādēļ turpinājumā pievērsās policijas rīcības atbilstības likumam pārbaudēm nacionālā līmenī.

Uzsverot, ka šāda pārbaude primāri ir nacionālo iestāžu uzdevums, ECT tomēr konstatēja, ka iesniedzēja lietā šajā pārbaudē tika pieļauti trūkumi - pirmkārt, prokuratūras iestādes ar atpakaļejošu spēku grozīja priekšmetu izņemšanas likumisko pamatu, proti, sākotnējā pārbaudē atsaucās uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normām, taču vēlāk pamatojums tika mainīts uz likuma «Par policiju» normām, kas paredz policijas tiesības veikt priekšmetu izņemšanu. ECT ieskatā šī rīcība norādīja uz skaidrības trūkumu par izņemšanas likumisko pamatu.

ECT norādīja, ka nacionālajā līmenī nebija pienācīgi izvērtēts tas, ka sākotnēji izņemšana tika veikta bez likumiskā pamatojuma. Pat pieņemot, ka iesniedzējam piederošie priekšmeti - dators un datora cietais disks - tika izņemti, pamatojoties uz likumu «Par policiju», ECT norādīja, ka šī norma atļauj izņemt tikai tādus priekšmetus, kuru glabāšana ir aizliegta vai kuriem ir noteikta īpaša aprites kārtība. Tādēļ dators un datora cietais disks nevarēja tikt izņemti, pamatojoties uz šo normu. ECT ieskatā arī administratīvā tiesa nebija pietiekami vērtējusi apskates laikā veiktās izņemšanas tiesiskumu un apjomu.

Tādēļ ECT secināja, ka pēckontrole pār policijas darbībām šajā lietā nebija nodrošinājusi iesniedzējam pietiekamu un efektīvu aizsardzību, un konstatēja, ka izņemšana nav notikusi saskaņā ar likumu, kas savukārt nozīmēja, ka ir pieļauts konvencijas pārkāpums.

Vīrietis bija lūdzis piespriest viņam kompensāciju vairāk nekā 100 miljonu latu un 100 miljonu ASV dolāru apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 3000 eiro. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.09.2017
Ienākt apollo.lv