Valsts būvniecības kontroles birojā varētu strādāt 30-40 cilvēki

Apollo
49 komentāri

Jaunveidojamā Valsts būvniecības kontroles birojā varētu strādāt 30-40 cilvēki, lēš ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Valsts būvniecības kontroles birojā varētu strādāt 30-40 cilvēki

Foto: Evija Trifanova/LETA

Ekonomikas ministrija (EM) šāda biroja izveidi rosināja pēc Zolitūdes traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Pavļuts biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotajā diskusijā skaidroja, ka EM nepiedāvā atjaunot būvinspekciju, dublēt pašvaldību būvvalžu darbu, darīt to pašu izlases veidā pēc sūdzībām. Primāri mērķis ir uzņemties no pašvaldībām neatkarīgu drošuma un sabiedriskās nozīmes ziņā vissvarīgāko būvju pieņemšanu ekspluatācijā, «uzlikt visus punktus uz i» un pārliecināties, ka process ir bijis adekvāts, ka rezultāts ir panākts tāds, kādu sabiedrībai vajag.

«Mērķis ir, lai no šīs institūcijas visi procesa dalībnieki «raustās», zinot, ka galā sēž «cerberis», un ka viņš pieņems lielveikalu, skolu, koncertzāli, nevis tie, kas izsniedz būvatļaujas. Tas ir fundamentāls lauziens sistēmā. Protams, šīs iestādes darbinieki skatītu arī sūdzības, viņiem būtu tiesības iet un reaģēt, un apturēt būvniecību. Būs ļoti nopietni jāpiestrādā, lai speciālisti būtu labi un neatkarīgi, lai izvairītos no korupcijas riskiem, jo institūcijā ar šādām pilnvarām ir acīmredzami korupcijas draudi,» skaidroja ministrs.

Būvniecības kontroles biroja apjoms būs atkarīgs no tā, par kādu šīs jaunveidojamās institūcijas funkciju apjomu vienosies Saeima. «Skaidrs, ka nepieliksim katram pašvaldības būvinspektoram klāt otru valsts būvinspektoru, tas būtu neprāts, tas būtu kā pielikt katram policistam klāt virspolicistu,» sacīja ministrs.

Iezīmēto funkciju gadījumā birojā varētu strādāt 30 - 40 cilvēki. Vēl nav skaidrības par to, vai būvekspertiem būtu jābūt štata darbiniekiem. «Pie esošās ierēdņu vienotās atalgojuma sistēmas neredzu, kā šiem atbilstošā līmeņa speciālistiem samaksāt, nemainot šo sistēmu un neņemot viņus no tās ārā. Par 800 latiem neviens būveksperts nestrādās,» teica Pavļuts un solīja domāt par risinājumiem. Iespējams, ir jāveido neatkarīgu ekspertu saraksts, no kura izraugās ekspertus un noslēdz līgumus uz projektiem, pieļāva ministrs. Viņš atzina, ka par šo jautājumu vēl būs rūpīgas diskusijas.

Pavļuts arī atzīmēja, ka šāda valsts līmeņa būvuzraudzība attīstītajās valstīs nav izplatīta prakse. «Ir ļoti maz attīstītu valstu mūsu reģionā, kurās būtu šāda valsts līmeņa papildu kontrole, ceturtais būvuzraudzības līmenis,» skaidroja Pavļuts.

Ministrs kritizēja pašreizējo reālo praksi būvniecībā. «Vai būvniecības kontrole, kas balstās uz būvspeciālistu sertifikāciju, ir nodrošinājusi kvalitāti un drošību? Nav. Visi piekrīt, ka nav. Ko tā nodrošina? Tirgus aizsardzību pret būvspeciālistiem no ārvalstīm, un tas, iespējams, ir arī slēptais primārais mērķis. Tā nodrošina arī cunftes kontroli, jautājums tikai, kādam mērķim. Likumdevēja uzdevums ar jauno likumu ir panākt, lai cunftes kontrole griežas uz profesionalitāti un atbildību. Tas ir pamata uzdevums. Ja tas nestrādā, tad diemžēl ir nepieciešams valsts līmeņa būvuzraudzības aspekts, kaut arī tā nav attīstītajās valstīs izplatīta prakse,» teica Pavļuts.

Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs domā, ka Valsts būvniecības kontroles birojs varētu sekmīgi funkcionēt mazajās pašvaldībās, savukārt Rīgā viņam ir bažas ar funkciju dublēšanu.

Kā ziņots, Saeima 5.decembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju.

Likumā plānots noteikt, ka par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvniecības valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Iestādei būtu tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus, tai skaitā uz būvatļaujas pamata izstrādāto projektu, organizēt atkārtotu būvprojekta vai būves ekspertīzi normatīvos aktos noteiktos gadījumos, apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par normatīvo aktu pārkāpumiem vai bīstamību būvniecības procesā vai pēc tā, pieaicinot tās būvvaldes pārstāvi, kas izdevusi būvatļauju, informēt kompetences pārbaudes iestādi par būvspeciālistu pārkāpumiem. Veicot valsts kontroli, iestāde varētu apturēt būvdarbus, ja konstatēti būtiski būvniecības procesa pārkāpumi vai bīstamība, uzdot ekspluatācijā nodotas būves īpašniekam novērst bīstamību būvē, informējot par to pašvaldību, aizliegt būves ekspluatāciju, ja konstatēta tās bīstamība, līdz bīstamības novēršanai.

Paredzēts, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā nākamgad septembrī.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

13.12.2017
Ienākt apollo.lv