Valsts finansējuma samazinājums apdraud plānošanas reģionu darbību

Apollo
28 komentāri

Ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014.gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība ir apdraudēta. Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. 

Valsts finansējuma samazinājums apdraud plānošanas reģionu darbību

Foto: Reinis Oliņš/LETA

Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%. 

Ja pati valsts 2006.gadā izveidoja plānošanas reģionus, tad nav skaidrs, kāpēc tā tagad tos nīcina ārā?! Pieci plānošanas reģioni pārstāv visas 119 pašvaldības, tādēļ ministrijas un citas valsts institūcijas sadarbojas ar tiem, lai nodrošinātu efektīvu nozares politikas plānošanu un ieviešanas procesa vadību atbilstoši katra reģiona specifikai un vajadzībām. 

Tie ieņem būtiski lomu nozaru attīstības koordinēšanā reģionā, ņemot vērā atšķirīgo pašvaldību administratīvo kapacitāti, sadarbības pieredzi un iespējas pārklāt attīstības veicināšanai būtiskas nozares, piemēram, kultūras, sociālo pakalpojumu, profesionālās izglītības, uzņēmējdarbības, vides aizsardzības, u.c. jomās. Plānošanas reģioni uzņēmējdarbībai un sociālajiem projektiem ir piesaistījuši ievērojamus Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus aptuveni 3-4 miljonu latu apmērā katru gadu, tādā veidā veicinot attīstību sava reģiona ietvaros.

Lai kvalitatīvi veiktu šo funkciju izpildi, ir nepieciešami kvalificēti darbinieki ar zināšanām par dažādām nozarēm un starptautiskiem fondiem. Bet šobrīd plānošanas reģioni ar tiem piešķirto budžetu var atļauties algot tikai dažus pilnas slodzes speciālistus, kas ir absolūti nepietiekami. Tas nozīmē, ka visai drīz tie vairs nespēs nodrošināt savas funkcijas speciālistu trūkuma dēļ. Tajā pašā laikā plānošanas reģioniem tiek uzdoti apjomīgi uzdevumi saistībā ar pašvaldībām – datu apkopošana, dokumentu sabiedriskās apspriešanas, publisko iepirkumu konkursu organizēšana u.tml., ko valsts institūcijām būtu sarežģīti koordinēt, strādājot individuāli ar katru no 119 pašvaldībām.

Līdz šim plānošanas reģionu darbību izdevās sekmīgi nodrošināt, pateicoties to dalībai ES fondu projektos. Taču, beidzoties ES 2007.-2013.gada programmēšanas periodam, nav arī iespējas iegūt papildus finansējumu sekmīgai plānošanas reģionu darbībai. Vēl vairāk – ņemot vērā ES projektu specifiku, arī pēc 2013.gada 31.decembra ir nepieciešama projektos iesaistīto speciālistu klātbūtne, lai spētu sniegt nepieciešamo informāciju kontrolējošajām iestādēm un auditu veicējiem. Ja informācija netiks sagatavota, pastāv risks, ka var rasties ievērojamas neattiecināmas projektu izmaksas, kuras būs jāsedz no valsts budžeta. 

Plānošanas reģionu rīcībā ir novecojusi tehnika, kas iegādāta jau no 2006.gada. Tas nozīmē, ka iegādātā pamatlīdzekļu bāze ir savu mūžu nokalpojusi, apdraudot kvalitatīvu uzdevumu izpildi. Turklāt esošā budžeta iespējas neļauj nodrošināt darbiniekiem ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī sociālās garantijas. 

Plānošanas reģioni ir līdz šim mēģinājuši tikt galā ar saviem spēkiem, bet šobrīd ir sasniegtas sarkanās līnijas, kas nozīmē, ka to tālāka funkciju pilnvērtīga veikšana ir atkarīga no valsts finansējuma. Katrā ziņā gandrīz astoņu gadu laikā plānošanas reģioni ir pierādījuši savu lomu reģionu attīstībā.

Par plānošanas reģioniem

Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions un Kurzemes plānošanas reģions. Plānošanas reģioni ir kā koordinējošā iestāde starp attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām atzinumu sniegšanā un politikas dokumentu izstrādē. Tie valsts līmenī nodrošina reģionālās attīstības plānošanu un koordināciju, plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņošanu un īstenošanas uzraudzību, kā arī pārstāvniecību aptuveni 20 Eiropas Savienības fondu komitejās un padomēs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

14.12.2017
Ienākt apollo.lv