Valsts iestādes aizkavē maksājumus pakalpojumu sniedzējiem

Apollo
0 komentāru

Pieaugot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, valsts iestādes šobrīd prasa papildināt pērn slēgtos līgumus, iekļaujot jaunu vienošanos par 21% PVN likmi, tāpēc līdz šo dokumentu parakstīšanai saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par preču un pakalpojumu piegādēm apmaksa tiek aizkavēta, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Finanšu ministrijā aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrija patlaban pārskata 2008.gadā noslēgtos līgumus un tos pārslēdz, ja to atzīst par nepieciešamu.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA pagaidām atturējās sniegt informāciju, vai arī VID uzskata par pamatotu prasību slēgt papildu vienošanos par jaunajām PVN likmēm un vai šāda prasība izvirzīta tās sadarbības partneriem.

Nodokļu konsultantu firmas «Kodoliņš, Ostaškovs un partneri» partneris Artūrs Kodoliņš aģentūrai LETA sacīja, ka uz jautājumu, vai prasība slēgt papildu vienošanās un līdz to noslēgšanai aizkavēt samaksu ir pamatota, ir grūti rast pareizu atbildi.

«Ja likums tiek savlaicīgi pieņemts, tad, neskatoties uz to, ka jau ir noslēgti līgumi, tie jāpārslēdz,» sacīja Kodoliņš. Savukārt, ja no konkrēta datuma tiek ieviesta noteikta nodokļa likme, tad loģiski būtu, ka šī likme darbotos uz visām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu.

«Tas būtu, ja lietas notiktu normāli,» atzīmēja Kodoliņš. Viņš norādīja, ka PVN likme Latvijā tika paaugstināta nevis normālā, bet ārkārtas režīmā un, ieviešot šo likmi tādā sasteigtībā, ir maz ticams, ka likumdevējs domājis par pārejas noteikumiem, par ko domāt vajadzēja obligāti.

Kodoliņš uzsvēra, ka visu ir jāregulē likumam un šobrīd likums paredz 21% PVN.

Pēc viņa teiktā, ja pakalpojumus sniedz valsts iestādēm, kurām jāmaksā par 3% vairāk, nekā bijis plānots pērn, tad arī uz valsts iestādēm nav attiecināmi nekādi citi noteikumi kā uz pārējiem pakalpojumu saņēmējiem.

Ja valsts iestāžu mērķis ir šobrīd samazināt pašu līguma pamatsummu, tad jāslēdz papildu vienošanās, norādīja Kodoliņš.

Nodokļu konsultants atzīmēja, ka situācijā, ja valsts iestāde, kā arī privātā sektora dalībnieki teiks, ka nemaksā tik daudz kā iepriekš līgumā noteiktā summa ar PVN - «tad tas ir jebkuru biznesa attiecību pārtraukums».

Kodoliņš piebilda, ka valsts iestādes gan darbojas piešķirtā finansējuma ietvaros un likumdevējam vajadzēja domāt par atbilstošu pārejas noteikumu pieņemšanu.

Viņš uzsvēra, ka bez iepriekš noslēgto līgumu pārslēgšanas valsts iestādes nedrīkst nemaksāt ar likumu noteikto PVN un, ja iepriekš līgumā paredzēta konkrēta summa plus PVN, tad nekāda papildu vienošanās nav nepieciešama.

Likums ir mainījies un PVN jāmaksā atbilstoši jaunajai likmei, sacīja Kodoliņš, piebilstot, ka valsts iestādes, kas nevar iekļauties piešķirtajā finansējumā, var runāt ar piegādātājiem par iespējamo cenu samazinājumiem.

Viņš pauda viedokli, ka valsts iestāžu nemaksāšana šādā situācijā būtu «signāls, ka mēs neatzīstam likumus», savukārt likuma neievērošana var novest pie anarhijas un valsts sagrāves.

«Likums paliek likums, un ir iespējams veikt tajā attiecīgas izmaiņas,» sacīja Kodoliņš. Viņš piebilda, ka tas nebūs pirmais precedents, ka pēc likuma tiek veikti likuma grozījumi, kas izpaužas pārejas noteikumos.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv