Valsts ir novērsusies no slimajiem cilvēkiem lauku teritorijās

Apollo
0 komentāru

Godātais Valsts prezidenta kungs!

Valsts ir novērsusies no slimajiem cilvēkiem lauku teritorijās

Foto: AFI

Godātie deputāti!

Latvijas Republikas Satversmes 111. pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

Diemžēl pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka mūsu valsts pamatlikuma noteikumi netiek ievēroti visaugstākajā valsts varas līmenī. Ministru kabinets, izdodot 2009. gada 27. janvāra noteikumus Nr. 91 «Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19.decembra noteikumos Nr. 1046 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība»», ir pieņēmis lēmumu likvidēt 13 mazo slimnīcu diennakts stacionāru nodaļas, tādējādi faktiski liedzot ievērojamai daļai mūsu valsts iedzīvotāju saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību slimnīcā. Šo Ministru kabineta noteikumu 13. pielikumā «Ārstniecības iestādes, kuras sniedz stacionāros sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus» 13 mazās slimnīcas, kas ir nosauktas kā aprūpes slimnīcas, atrodas līgumattiecībās ar VOAVA par stacionāro pakalpojumu sniegšanu tikai līdz 2009. gada 1. aprīlim. Tas nozīmē, ka pacientu veselības aprūpe šajās slimnīcās no valsts budžeta turpmāk vairs netiks finansēta.

Līdz ar to valsts ir novērsusies no slimajiem cilvēkiem lauku teritorijās, kā arī no trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem. Uzskatām, ka, bezatbildīgi likvidējot diennakts stacionāru nodaļas 13 mazajās slimnīcās un vienlaikus paaugstinot pacienta iemaksu lielajās slimnīcās no pieciem latiem uz 12 latiem par diennakti, aizvien vairāk slimo cilvēku piekops pašārstēšanos, tādējādi kļūstot par hroniskiem slimniekiem, kuru ārstēšana valstij izmaksās daudz vairāk nekā līdz šim.

Visu 13 attiecīgo pašvaldību vadītāji un šo 13 mazo slimnīcu vadītāji divas reizes šogad tikās ar Veselības ministrijas vadību un ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) vadību, lai pārliecinātu par iedzīvotāju veselības aprūpi atbildīgos valsts ierēdņus par viņu aplamo lēmumu. Diemžēl valsts ierēdņi izrādījās nedzirdīgi. 

Aizbildinoties ar nepieciešamību taupīt valsts budžeta līdzekļus un ar krīzes situāciju, Veselības ministrijas un VOAVA ierēdņi turpina virzienu uz mehānisku, sociāli un ekonomiski nepamatotu stacionāro ārstniecības iestāžu skaita samazināšanu, tā attālinot un sadārdzinot nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu slimnīcās no lielajiem centriem attālo teritoriju iedzīvotājiem, lauku iedzīvotājiem, trūcīgajiem un mazturīgajiem.

Kopējais diennakts stacionāra nodaļu finansējums 13 mazajām slimnīcām 2008. gadā bija 1,4 miljoni latu. Šajās slimnīcās gada laikā ārstējās deviņi tūkstoši pacientu. Ja šie pacienti ārstēsies daudzprofilu un universitātes slimnīcās, kā to paredz valsts ierēdņi, no valsts budžeta tiks tērēti vismaz 2,3 miljoni latu, jo pacientu ārstēšana šajās slimnīcās valstij izmaksās gandrīz divas reizes dārgāk nekā mazajās slimnīcās.

Minētajās 13 slimnīcās diennakts stacionāru nodaļās pašlaik ir 300 gultas, kas ir tikai 1,7% no kopējā 17 700 gultu skaita visā valstī kopā. Iegūtais gultu skaita samazinājums ir ļoti niecīgs, taču tā rezultātā vairākiem tūkstošiem pacientu paredzamas smagas ekonomiskās un sociālās sekas.

Nav noslēpums, ka mazajās slimnīcās līdz šim ārstējās samērā daudz maznodrošināto pacientu, kuri nevarēja atļauties ārstēšanos lielajās slimnīcās, maksājot piecus latus (līdz 2009. gada 1. martam) par vienu dienu, nerunājot nemaz par pašreizējo pacienta iemaksu 12 lati dienā.  Šajos krīzes apstākļos Veselības ministrijai vajadzētu veidot tādu slimnīcu tīklu, kas sniegtu dažādas intensitātes, dažādas sarežģītības pakāpes un arī dažādu izmaksu līmeņu ārstniecības pakalpojumus, lai tādējādi efektīvi izlietotu valsts budžeta līdzekļus, ievērotu pacientu dažādās vajadzības pēc atšķirīgas sarežģītības pakāpes pakalpojumiem un viņu finansiālās iespējas maksāt par  šiem pakalpojumiem.

Valsts ierēdņi nerisina šos jautājumus, bet meklē dažādus aizbildinājumus, lai vienkārši mehāniski likvidētu šo gan mediķu, gan pacientu  atzīto un pieprasīto stacionārās veselības aprūpes formu kā aprūpes slimnīcas. Viens no šiem aizbildinājumiem ir, ka mazajās slimnīcās it kā esot neefektīva pacientu ārstēšana, kaut gan Veselības ministrijas statistika arī šo apgalvojumu apgāž. Vidējais pacientu ārstēšanās ilgums mazajās slimnīcās ir tikai par vienu gultas dienu ilgāks nekā vidējais ārstēšanās ilgums visā valstī. Nav arī faktu par pacientu nekvalitatīvu ārstēšanu.

Pārtraucot diennakts stacionāra nodaļu valsts finansējumu 13 mazajās slimnīcās, faktiski ir apdraudēta šo ārstniecības iestāžu turpmākā pastāvēšana. Katram saprātīgi domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka no visiem ieņēmumiem kopā tiek apmaksāta ārstniecības iestādes infrastruktūras uzturēšana — gan ēkas, gan palīgdienestu uzturēšana, komunālo pakalpojumu apmaksa utt. Ir taču skaidrs, ka nevar, piemēram, atstāt neapkurinātu kādu ēkas daļu, jo tādā gadījumā tā ļoti ātri kļūs nelietojama. Bet tik būtiski (vairāk nekā par trešdaļu) samazinot katras šīs ārstniecības iestādes finansējumu, to turpmākā pastāvēšana nav iespējama, tādējādi tiks pārtraukta arī pacientu ambulatorā ārstēšana, uz ko galveno akcentu pašlaik liek Veselības ministrijas un VOAVA ierēdņi.

Veselības ministrijas un VOAVA ierēdņi kā alternatīvu ārstniecībai diennakts stacionārā piedāvā mājas aprūpi, kas acīmredzot ir aizgūta no citām valstīm. Taču netiek ņemts vērā, ka mājas aprūpe ir attīstīta un veiksmīgi darbojas ekonomiski bagātajās valstīs, kurās arī kopējā infrastruktūra nekādā mērā nav salīdzināma ar infrastruktūru Latvijā — daudz attālu viensētu, absolūti neapmierinoša sabiedriskā transporta plūsma lauku teritorijās, neizbraucami ceļi utt. Arī mājas aprūpes tarifus ierēdņi ir noteikuši, atrodoties savos ērtajos darba kabinetos galvaspilsētā. Par valsts apstiprināto tarifu 8,29 lati nav iespējams veikt veselības aprūpi mājās lauku apstākļos. Šis tarifs nav ekonomiski pamatots, arī mājas aprūpe laukos nav aprobēta.

2001.–2002. gadā tika izstrādāts un 2004. gadā tika apstiprināts Māsterplāns, kuru turpina realizēt par mūsu valsts iedzīvotāju veselības aprūpi atbildīgie ierēdņi, absolūti neņemot vērā faktisko situāciju valstī. Izstrādājot un apstiprinot Māsterplānu, tika paredzēts, ka pēc 10 gadiem valstī infrastruktūra būs sakārtota — būs salaboti un uzbūvēti ceļi, sakārtots sabiedriskais transports, būs attīstīti lauku reģioni, būs izveidota pieejama un kvalitatīva primārās veselības aprūpes sistēma utt. Diemžēl šie apstākļi, kuru ietvaros slimnīcu optimizācija būtu sociāli un ekonomiski pamatota, nav izveidoti. Māsterplāns ir jāpārstrādā, ievērojot reālos apstākļus, kādos atrodas valsts un tās iedzīvotāji. Reformai ir jābūt reālai, atbilstošai iedzīvotāju un valsts sociāli ekonomiskajiem apstākļiem.
 
Godātais Valsts prezidenta kungs!
Godātie deputāti!
Savu pašvaldību iedzīvotāju vārdā un savu pacientu vārdā lūdzam Jūs neatļaut valsts ierēdņiem izvērst genocīdu pret savu tautu! Iedzīvotāji paši, neviena nemudināti, ir savākuši tūkstošiem parakstu, kas līdz ar vēstulēm, protestējot pret slimnīcu slēgšanu, tika iesniegti Ministru kabinetam un Veselības ministrijai. Lūdzam Jūs darīt visu iespējamo, lai atceltu Ministru kabineta neapdomīgo lēmumu par 13 mazo slimnīcu stacionāro nodaļu slēgšanu, kas savukārt novedīs pie visu šo slimnīcu slēgšanas.

Patiesā cieņā,

pašvaldību vadītāji:

Aknīstes ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs Laimonis Medveckis
Auces pilsētas domes un Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs Gints Kaminskis
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks
Dagdas pilsētas domes priekšsēdētājs Vitolds Stikuts
Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis
Kārsavas pilsētas domes priekšsēdētājs Pēteris Laganovskis
Olaines pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Pavlovičs
Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Monvids Švarcs
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis
Varakļānu pilsētas domes priekšsēdētājs Māris Justs
Viesītes domes ar lauku teritoriju priekšsēdētājs Jānis Dmitrijevs
Viļakas pilsētas domes priekšsēdētāja Regīna Brokāne

Slimnīcu vadītāji:

SIA «Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centrs» valdes locekle Lidija Balule
Auces pašvaldības SIA «Auces slimnīca» valdes loceklis Vairis Jēkabsons
Pašvaldības SIA «Ādažu slimnīca» valdes priekšsēdētājs Pēteris Pultraks
Dagdas pilsētas pašvaldības iestādes «Dagdas slimnīca» vadītājs Jāzeps Japiņš
Ērgļu pašvaldības SIA «Ērgļu slimnīca» valdes priekšsēdētāja Aina Braķe
Pašvaldības SIA «Slokas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars
SIA «Kārsavas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Protasovs
SIA «Olaines veselības centrs» direktors Jānis Klievēns
Rēzeknes rajona pašvaldības SIA «Viļānu slimnīca» rīkotājdirektors Juris Vidiņš
Pašvaldības SIA «Saulkrastu slimnīca» valdes priekšsēdētāja Santa Ancāne
Varakļānu pilsētas pašvaldības SIA «Varakļānu slimnīca» valdes loceklis Imants Bočkāns
SIA «Viesītes veselības un sociālās aprūpes centrs» valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Nažinska
Viļakas pilsētas pašvaldības aģentūras «Viļakas slimnīca» direktore Valda Buzijana

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv