Valsts kontrole: Atgriezušies «zemeņu kūkas» laiki Papildināts

Apollo
85 komentāri

Valsts pārvaldes iestādēs krīze ir beigusies, un to var secināt pēc tēriņiem dažādu lietu iegādei vai pasākumu rīkošanai pagājušajā gadā, secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole: Atgriezušies «zemeņu kūkas» laiki

Foto: Reuters/Scanpix

Ministrijas un to padotības iestādes pagājušajā gadā ir gan nelietderīgi tērējušas valsts budžeta līdzekļus dažādu lietu iegādei, piemēram, dārgai tehnikai, rīkoti darbinieku pasākumi, tērējot tam nodokļu maksātāju naudu, kā arī rīkoti iepirkumu konkursi, kur pēkšņi samazinātas prasības konkursa kandidātiem.

Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve šodien žurnālistiem atzina, ka revīziju laikā ir saņemti signāli, ka krīze valsts pārvaldē noteikti ir beigusies, jo ir bijuši tādi izdevumi, kuri nebija krīzes gados. Piemēram, trīs ministrijas ir iepirkušas nesamērīgi dārgus mobilos telefonus, planšetdatorus un portatīvos datorus. Šo iekārtu cena, pēc Valsts kontroles domām, nav samērojama ar iekārtu iegādes mērķi.

«Mēs tiešām domājam, ka līdz 550 latiem par mobilo telefonu ir nesamērīgi liela cena. Īpaši, ja atceramies, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda un lielāko daļu no telefona piedāvātajām funkcijām ierēdņi nemaz neizmanto,» pauda Salgrāve. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija ir tās, kas tā rīkojušās.

Tas gan nenozīmējot, ka citas iestādes nav rīkojušās līdzīgi - šie gadījumi atklājušies, veicot pārbaudes izlases kārtībā, skaidroja Salgrāve.

Kāds cits gadījums, kur redzama nelietderīga valsts budžeta līdzekļu tērēšana, ir Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras veiktais iepirkums par robežu demarkāciju aptuveni viena miljona latu apmērā. Pēc līguma noslēgšanas ar konkursa uzvarētāju apmaksas nosacījumi pakalpojuma sniedzējam ir padarīti labvēlīgāki, turklāt aģentūra nav pārliecinājusies par to, vai tiešām darbi ir veikti, un samaksājusi jau 92 000 latu.

Ministriju un to padotības iestāžu rīcība arī liecinot, ka ir atgriezušies «zemeņu kūkas» laiki, atzina padomes loceklis Aivars Ērglis. Proti, ministrijas rīko dažādus pasākumus darbiniekiem, kur par budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta konditorejas izstrādājumu iegāde un pasākumu vadītāja algošana. Piemēram, Valsts meža dienesta pasākumā darbiniekiem bijusi iespēja pat iestiprināties ar konditorejas izstrādājumiem vairāk nekā 2000 latu vērtībā, bet Valsts zemes dienests rīkojis pasākumu darbiniekiem, algojot pasākuma vadītāju un nodrošinot uzkodas par kopumā 5273 latiem.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka šādu tēriņu jautājums ir saistīts ar budžeta plānošanas jautājumu, kas nozīmē, ka budžeta plānošanas procesā nebūtu jāparedz līdzekļi šādiem pasākumiem. «Mūsu valstī ir daudz nepieciešamākas vajadzības, kuras joprojām nespējam apmierināt,» viņa sacīja.

Valsts kontrole par atsevišķiem konstatētajiem pārkāpumiem arī informējusi Ģenerālprokuratūru. Piemēram, Labklājības ministrijas padotības iestādē Sociālās integrācijas valsts aģentūrā atkārtoti konstatēts kontroles trūkums un nepilnības pakalpojumu uzskaitē. Valsts kontrolei nav skaidrs, vai uzrādītie ieņēmumi 455 810 latu apjomā atbilst sniegto pakalpojumu apjomam. Savukārt Centrālā zemes komisija pagājušā gada nogalē iegādājusies darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises 1243 latu apmērā, kas nav reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Lai gan šī summa ir salīdzinoši neliela, pārkāpums ir būtisks, jo šīs iestādes izdevumi pagājušajā gadā bija tikai 72 214 lati. Krūmiņa norādīja, ka šis ir sliktas prakses piemērs un slikts paraugs citām valsts iestādēm.

Tāpat revidenti secinājuši, ka valsts iestādēs naudas balvas un cita materiālā stimulācija darbiniekiem izmaksāta bez skaidriem kritērijiem, to nesaistot ar darbinieku vērtēšanu. Valsts kontroles pirmā revīzijas departamenta direktore Ieva Braunfelde kā piemēru minēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur pagājušajā gadā darbiniekiem piemaksas ir izmaksātas bez skaidriem kritērijiem. Savukārt Kultūras ministrijas padotības iestādē - Kultūras informācijas sistēmas - sešiem darbiniekiem izmaksātas naudas balvas par inventarizāciju veikšanu. Citviet konstatēta arī neatbilstoša darba samaksa par nostrādātajām virsstundām.

Revīziju laikā Valsts kontrole secinājusi, ka ministrijas ir izvairījušās no sociālā nodokļa nomaksas, kā spilgtu piemēru šeit minot Labklājības ministriju, kas tādējādi rada nepareizu piemēru citām valsts iestādēm. Tāpat veikti nesamērīgi avansu maksājumi, nelikumīgi nodokļu maksājumi, kā arī dienesta automašīnas izmantotas privātajām vajadzībām.

Revīziju laikā secināts, ka Valsts policijā par dienesta automašīnu izmantošanu ne vienmēr ir veikti atbilstoši ieraksti ceļazīmēs, kā arī netiek uzrādīti faktiski nobrauktie kilometri un īstie maršruti. Bet dienesta transports ārpus darba laika tiek turēts ārpus dienesta autostāvvietas, un tas notiek ne tikai darba dienās, bet arī brīvdienās. Revidenti salīdzinājuši automašīnu datus ar globālās pozicionēšanas sistēmas datiem, un virknē gadījumu nav sakritis nobraukto kilometru skaits ar uzrādītajiem datiem. Atklājies, ka automašīnas izmantotas, lai gan oficiāli uzrādīts, ka automašīna nav lietota.

Kopumā valsts kontrole sniegusi 25 atzinumus par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2012.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību. No tiem 22 gadījumos atzinumi sniegti bez iebildēm, trīs gadījumos - ar iebildēm. Bet četros gadījumos ir norādīts uz būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem.

Valsts kontroliere gan uzsvēra, ka situācija ir uzlabojusies, jo pērn deviņās iestādēs nav konstatētas nepilnības grāmatvedības uzskaitē un iekšējā kontrolē, savukārt 2011.gadā tādas bija piecas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv