Valsts pārvaldē algas pirmajā pusgadā nav būtiski samazinājušās

Apollo
0 komentāru

Lai gan jau kopš pagājušā gada nogales valsts pārvaldē tiek īstenots atalgojuma fonda samazinājums, pēdējā pusgada laikā daudzu ministriju un iestāžu vadības atalgojums nav samazinājies, dažviet tas pat ir palielinājies, liecina aģentūras LETA rīcībā esošs kopsavilkums par ierēdņu algām.

Valsts pārvaldē algas pirmajā pusgadā nav būtiski samazinājušās

Foto: Krists Spruksts/LETA

Kopsavilkumā salīdzināts atalgojums valsts pārvaldes vadībai šā gada 31.janvārī un 31.jūnijā. Tomēr informācija liecina arī par tendenci, ka valsts pārvaldē atalgojuma pieaugums sācies jau pērnā gada vidū, brīdī, kad vēl toreizējais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) aizvien skaļāk sāka runāt par krīzi tautsaimniecībā un nepieciešamo izdevumu samazināšanu.

Atalgojuma izmaiņas valsts pārvaldē ir ieinteresējušas arī premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš šodien uzdevis Valsts kancelejai nekavējoties apkopot informāciju par algu saimes jeb atalgojuma sistēmas izmaiņām ministrijās šogad, aģentūrai LETA apliecināja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne. Ministrijām algu saimju palielinājumi ir jāsaskaņo ar Valsts kanceleju, kura šogad esot saņēmusi vairākus ministriju pieprasījumus.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktore Diāna Krampe aģentūrai LETA uzsvēra, ka atbilstoši FM datiem mēneša vidējais atalgojums no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem šā gada janvārī, februārī, martā, aprīlī, maijā un jūnijā, salīdzinot ar 2008.gada vidējo atalgojumu, ir samazinājies attiecīgi par 12,2%, 10,1%, 9,3%, 8,1%, 6,9% un 4,1%.

Dokumenti, kas ir LETA rīcībā, liecina, ka Tiesu administrācijas vadītāja alga šā gada martā tiek palielināta no 1765 latiem līdz 2035 latiem. Savukārt jau janvāra sākumā alga 2000 latu tiek noteikta Kultūras un radošās industrijas izglītības centra vadītājai, bet vidēji līdz 1700 latiem atalgojums tiek noteiktas astoņu Lauku atbalsta dienesta reģionālo iestāžu vadītājiem. Muzeju valsts pārvaldes vadītāja alga gada sākumā tiek noteikta 1700 lati, bet Studiju fonda vadītāja - 1298 lati.

Šis atalgojuma apmērs līdz jūnija beigām tā arī nav mainīts.

Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora atalgojums gada sākumā bijis 1700 lati, bet šā gada 1.jūnijā tas palielināts līdz 2094 latiem. Iekšējā tirgus departamenta vadītāja alga no 1700 latiem pieaug līdz 1772 latiem, bet Juridiskā departamenta vadītāja atalgojums palielinās no 1772 latiem līdz 2094 latiem.

Arī FM Budžeta departamenta un Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta vadītājiem atalgojums no 1772 latiem gada sākumā ir palielinājies līdz 1955 latiem jūnija beigās. Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta un Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas departamenta vadītāju atalgojums ir palielinājies no 1772 latiem līdz 1840 latiem.

FM Nodokļu politikas departamenta vadītāja, kā arī Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta vadītāja alga pieaug no 1772 latiem līdz 1955 latiem, bet Tiesību aktu departamenta vadītāja - no 1425 latiem uz 1659 latiem. Savukārt Finanšu kontroles departamenta vadītāja atalgojums no 1278 latiem gada sākumā pieaug līdz 1550 latiem jūnija beigās.

Krampe gan uzsvēra, ka Finanšu ministrijā ir izpildīti visi valdības lēmumi par atalgojuma samazinājumu. Šā gada janvārī ministrijā tika likvidētas visa veida piemaksas, līdz ar to atsevišķu departamentu direktoriem, kas iepriekš saņēma piemaksas par darba intensitāti un atlīdzību vadības līgumu ietvaros, ikmēneša atlīdzība būtiski samazinājās.

Šā gada martā, ņemto vērā papildu pienākumus, kas jānodrošina sadarbībai ar starptautiskajiem finanšu donoriem, sadarbībā visintensīvāk iesaistīto ministrijas departamentu direktoru amati tika klasificēti augstāka amatu saimē, taču atalgojums, kas šo izmaiņu dēļ tiem tika noteikts, nepārsniedzot atalgojuma līmeni 2008.gada decembrī - vairākos gadījumos tas esot ievērojami zemāks.

Savukārt šā gada augustā Finanšu ministrijas darbinieku ikmēneša atalgojums ir samazināts par 20%, tādējādi arī tie ministrijas darbinieki, kuru amatiem tika mainītas amatu saimes, šobrīd saņem atalgojumu, kas ir vidēji par 25% zemāks nekā pagājušā gada decembrī.

Dokumenti liecina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta vadītājam alga šā gada martā pieaug no 1026 latiem uz 1528 latiem. Savukārt Labklājības ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta vadītājam 1.jūlijā alga tiek noteikta 1600 lati, bet Bāriņtiesu uzraudzības un metodiskās vadības departamenta vadītājam - 1300 lati.

Pašā gada sākumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Administratīvā departamenta vadītāja alga tiek noteikta 1210 lati, februārī Attīstības instrumentu departamenta vadītāja alga pieaug no 1450 latiem līdz 1680 latiem, bet maijā Attīstības plānošanas departamenta vadītāja atalgojums pieaug no 1580 latiem līdz 1680 latiem.

Pašvaldību attīstības departamenta vadītāja alga maijā pieaug no 1350 latiem līdz 1580 latiem, 1.jūnijā Informācijas sabiedrības politikas departamenta vadītāja alga noteikta 1428 lati, bet Elektroniskās pārvaldes departamenta vadītāja - 1528 lati. Savukārt februārī Valsts reģionālās attīstības aģentūras Valsts un pašvaldību informācijas sistēmu departamenta vadītāja atalgojums pieaug no 1350 latiem līdz 1396 latiem.

Centrālās statistikas pārvaldes departamentu vadītāju alga pirmajā pusgadā nemainās un ir vidēji 1500, savukārt Starptautisko projektu vadības un finanšu departamenta vadītāja alga no 1332 latiem gada sākumā pieaug līdz 1500 latiem jūnija beigās.

Savukārt pērn 1.septembrī vairākiem VA "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra" departamentu vadītājiem noteikts 1772 latu atalgojums, kas līdz šā gada jūnija beigām nav mainījies.

Ja salīdzina laika periodu no šā gada sākuma līdz jūnija beigām, ministriju valsts sekretāru atalgojums pirmajā pusgadā nav mainījies, bet Kultūras ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas - pat pieaudzis. Ja gada sākumā viņa saņēma 2000 latu, tad jūnija beigās viņas alga ir pieaugusi līdz 2700 latiem.

Arī ministru padomnieku un valsts sekretāru vietnieku atalgojuma apmērā pirmajā pusgadā netiek veikti būtiski samazinājumi, un atsevišķos gadījumos vērojams pat atalgojuma pieaugums.

Piemēram, Aizsardzības ministrijā (ĀM) gada sākumā ministram Vinetam Veldrem (TP) bija trīs padomnieki ar atalgojumu no 737 līdz 1098 latiem, savukārt 30.jūnijā jaunajam ministram Imantam Lieģim jau ir četri padomnieki ar atalgojumu 700-2050 lati.

Gada sākumā ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) bija četri padomnieki ar algu no 1035 līdz 1274 latiem. Savukārt jūnija beigās jaunajam ministram Artim Kamparam (JL) ir četri padomnieki, kuru atalgojums jau ir noteikts lielāks - viesiem 1274 lati.

Savukārt finanšu ministra Einara Repšes (JL) četri padomnieki jūnija beigās vidēji saņem 800 latus, kas ir krietni mazāk nekā viņa priekšgājēja Ata Slaktera (TP) sešu padomnieku vidējais atalgojums 1237 lati.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim gada sākumā bija pieci vietnieki ar vidējo algu 1735 lati, bet jūnija beigās valsts sekretāram ir četri vietnieki ar vidējo algu 1862 lati.

Dokumenti liecina, ka institūcijas ir veikušas arī atalgojuma samazinājumus. Tā Ministru prezidenta biroja vadītāja alga šajā posmā samazināta no 1950 uz 1145 latiem, bet padomnieku vidējais atalgojums no 1200-1800 latiem gada sākumā līdz 1145-1430 latiem.

Valsts probācijas dienesta vadītāja alga februārī tiek samazināta no 2170 latiem līdz 2060 latiem, Valsts proves uzraudzības inspekcijas vadītāja alga samazināta no 1772 latiem uz 1418 latiem, Naturalizācijas pārvaldes vadītāja alga šā gada maijā - no 1885 uz 1508 latiem, bet Valsts meža dienesta vadītāja - no 2413 uz 2051 latam, un Meža pētīšanas stacijas vadītāja alga samazināta no 1200 līdz 1020 latiem.

Pārliecinoši lielākajā daļā ministriju departamentu vadītāju atalgojums gada pirmajā pusē nav mainījies. Viens no izņēmumiem ir Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītāja Uģa Sarmas alga, kura tiek samazināta no 1772 latiem uz 1659 latiem jūnija beigās. Sarmas vārds šajā periodā plašu rezonansi iemantoja saistībā ar atjaunojamās enerģijas kvotu konkursiem, kuru virzību Kampars apturēja.

Krampe aģentūrai LETA arī uzsvēra, ka FM regulāri veicot monitoringu par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī un veiktajiem optimizācijas pasākumiem valsts sektorā. Dažādos šķērsgriezumos tiek apkopota informācija par valsts budžeta un pašvaldību budžeta izdevumiem atlīdzībām un atalgojumiem pa mēnešiem. Analizējot iegūto informāciju, secināms, ka 2008.gadā un 2009.gada sākumā ir vērojama tendence samazināties vidējam atalgojumam un kopējiem izdevumiem.

Krapāne informēja, ka premjera pieprasītā informācija par atalgojuma izmaiņām tiks apkopota tuvākajās dienās un pēc tās izvērtēšanas valdības vadītājs nāks klajā ar savu vērtējumu.

Kā ziņots, Valsts kontrole (VK), uzsākot revīzijas, lai pārbaudītu, kā valsts pārvalde rīkojusies ar nodokļu maksātāju naudu šogad, kad pasludināts valstī taupības laiks, secinājusi, ka nekādi uzlabojumi nav manāmi, intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

"Pirms 2010.gada valsts budžeta izstrādes VK jau ir uzsākusi revīzijas, lai pārbaudītu, kā valsts pārvalde rīkojusies ar nodokļu maksātāju naudu, un jau tagad mēs redzam, ka tās rīcība ir bijusi ciniska un neracionāla pat brīdī, kad mēs valstī esam izsludinājuši taupību," sacīja Sudraba.

Sudraba atturējās sīkāk komentēt revīzijas rezultātus, jo pārbaudes ir tikko uzsāktas un tās VK pabeigs līdz oktobrim, tādējādi darbā pie 2010.gada valsts budžeta projekta arī sniedzot noderīgu informāciju.

"Esam jau tagad nosūtījuši pāris ieteikumus, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot valsts budžetu, un pieļauju, ka tādi būs vēl," piebilda Sudraba.

Stāstot par 2008.gada revīzijas apkopojumu, kas pat tika nodots izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai, Sudraba uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir uzsākt kādu parauglietu par nelietderīgu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu.

"Es uzstāšu, lai prokuratūra rīkojas un izdara secinājumus par iesniegto revīzijas apkopojumu, jo ir pietekami daudz informācijas, lai sauktu kādu pie atbildības," sacīja Sudraba.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

21

2014. gada 21. septembris

Vārda dienas

Modris, Matīss, MarissModrinš, Metjū, Mārijs, Maurīcijs, Matvejs, Matti, Matis, Matiass, Mateušs, Mateuss, Matejs, Mateass, Marisa, Mariona, Mario, Marijs

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +9 ℃
Skaidrs

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 07:07
Saule riet: 19:25
Dienas ilgums: 12:18

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

21.09.2014
Ienākt apollo.lv