Valsts pērn algas maksājusi uz nebēdu

Apollo
0 komentāru

Lai gan dažādās valsts iestādēs un struktūrās situācija ir atšķirīga, tomēr kopumā, valsts algas samazinot par vidēji 15 procentiem, tās faktiski tikai atgriežas 2007. gada līmenī un vienalga būs ievērojami augstākas nekā vēl gadu iepriekš. Šādu secinājumu liek izdarīt Finanšu ministrijas operatīvie dati, kas apkopoti pēc «Baltic Screen» pasūtījuma.

maciņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā rāda šie dati, pagājušā gada laikā izdevumi atalgojumiem Latvijas ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos kopumā pieauguši par 77 miljoniem latu un 2008. gadā pārsnieguši 644 miljonus latu. Savukārt kopumā kopš 2001. gada šie izdevumi pieauguši par 472 miljoniem latu — vairāk nekā 3,7 reizes.

Atalgojuma fonds valsts iestādēs — ieskaitot arī medicīnas, izglītības, iekšlietu u. tml. struktūras — gan nav palielinājies tik strauji kā 2007. gadā, kad kopējais pieaugums bija vairāk nekā 33 procenti (141 miljons latu). Taču vienalga kopējie izdevumi atalgojumam pieauguši par gandrīz 14 procentiem.

2007. gadā ievērojamā daļā valsts iestāžu atalgojuma kopapjoms bija pieaudzis par vairāk nekā trešo daļu: tā Tieslietu ministrijas iestādēs kopējais atalgojuma apmērs bija palielinājies par 36%, Izglītības un zinātnes ministrijas — par gandrīz 46%, Veselības ministrijas — par 50%, Kultūras ministrijas — par 57%, Zemkopības ministrijas — pat par 60%.

Savukārt pagājušajā gadā tik straujš pieaugums nav novērots. Tomēr izdevumi algām Aizsardzības ministrijas budžetā ir pieauguši par gandrīz 17 miljoniem latu jeb 33,7%. Veselības ministrijas sistēmā algām tērēts par 19,2% vairāk, Kultūras ministrijas — par 25,4% vairāk, Satiksmes ministrijas — par 10,7% vairāk, Saeimā — par 30,5% vairāk.

Rekordistes kopējā atalgojuma ziņā pagājušajā gadā bijušas ministrijas, kam jārūpējas par ievērojamu skaitu iekšlietu, tiesu iestāžu un izglītības darbinieku, kā arī bruņotajiem spēkiem: Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Tieslietu un Aizsardzības ministrija kopā darbinieku atalgojumam pagājušajā gadā tērējušas vairāk nekā 340 miljonus latu — par 51 miljonu vairāk nekā gadu iepriekš (kas gan ir mazāks pieaugums nekā 2007. gadā, kad šo struktūru izdevumi algām auga par 65 miljoniem latu).

 Iestāde/struktūra  2007. gads  2008. gads
 Izglītības un zinātnes ministrija  101 790 206  116 851 877
 Iekšlietu ministrija  87 567 606  103 284 976
 Aizsardzības ministrija  49 389 242  66 029 223
 Tieslietu ministrija  50 779 602  54 335 928
 Zemkopības ministrija  48 444 561  50 642 134
 Finanšu ministrija  47 454 821  47 624 008
 Veselības ministrija  38 518 662  45 899 108
 Kultūras ministrija  30 757 482  38 573 077
 Labklājības ministrija  23 799 657  26 109 260
 Labklājības ministrija (no valsts speciālā budžeta)  7 425 301  8 153 277
 Ārlietu ministrija  14 797 043  15 706 476
 Ekonomikas ministrija  14 409 842  15 449 530
 Prokuratūra  11 269 765  11 302 204
 Vides ministrija  9 667 997  9 878 872
 Saeima  6 179 540  8 075 634
 Satiksmes ministrija  3 836 750  4 246 439
 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija  4 261 315  4 076 054
 Ministru kabinets  3 503 933  3 416 021
 Augstākā tiesa  2 424 538  2 573 791
 Valsts kontrole  1 883 704  2 312 924
 KNAB  1 995 334  1 983 103
 Bērnu un ģimenes lietu ministrija  1 751 038  1 912 052
 Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts  1 222 638  1 334 122
 Valsts prezidenta kanceleja  1 275 734  1 311 054
 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts  1 035 754  1 139 156
 Centrālā vēlēšanu komisija  480 402  852 298
 Tiesībsarga birojs  619 957  696 645
 Satversmes tiesa  468 420  477 007
 Valsts civildienesta pārvalde  0  209 399
 Centrālā zemes komisija  60 479  60 480
 Kopā 567 292 426 644 767 950
   Dati: Finanšu ministrija

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv