Valsts prezidents – Saeimas kalps, nevis kungs

Apollo
137 komentāri

Patīk tas vai nepatīk mūsu valsts prezidentam Andrim Bērziņam, bet mēs dzīvojam parlamentārā republikā, kur prezidenta vara, galvenokārt, ir reprezantīva. Nenoliedzami – vairāki līdzšinējie valsts prezidenti ir gribējuši palielināt savu varu, pamatojot savu vēlmi un darbību ar Latvijas Republikas Satversmē ierakstītiem vārdiem. Diemžēl šobrīd prezidents Satversmes 56. pantu: «Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents», tulko burtiski, uzskatot, ka viņam ir galvenās tiesības izvēlēties cilvēku, kurš veidos valdību.

Valsts prezidents – Saeimas kalps, nevis kungs

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kad tika rakstīta Satversme bija garas diskusija par Valsts prezidenta institūcijas nepieciešamību (varbūt pie šīm diskusijām ir jāatgriežas?), amata mērķiem un uzdevumiem, nosakot, ka faktiski Valsts prezidents ir Saeimas kalps nevis kungs. Līdz ar to viņam jārēķinās ar Saeimas viedokli, uz ko norāda arī Satversmes 59. pants: «Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā.» Tātad – ministru prezidents ir atbildīgs Saeimas nevis Valsts prezidenta priekšā. Un tas nozīmē tikai to, ja Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka uz ministru prezidenta amatu viņš var nominēt jebkuru cilvēku un Saeima to ar sajūsmu atbalstīs, tad viņš maldās.

Savā starpā par pieņemamāko kandidātu vispirms ir jāvienojas partijām un būtībā to izvēlēto kandidātu pēc tam Valsts prezidents aicina veidot valdību.

Ja Bērziņa kungam Saeimas spēcīgākā partija piedāvā trīs ministru prezidenta kandidātus un Valsts prezidents vienkārši bez argumentiem un pamatojuma tos noraida, aicinot lūkoties pēc spēcīgākiem kandidātiem, tad tas kā minimums ir neglīti. Tikai korekti būtu pamatot, kāpēc prezidents Bērziņš nosauktos kandidātus uzskata par nepiemērotiem ieņemt ministru prezidenta amatu. Nav spēcīgas personības? Kandidāti nav spējīgi izveidot valdību? Šie ir nopietni apvainojumi cilvēkiem, kuri ilgus gadus ir strādājuši gan parlamentā, gan valdībā...

Jā, Satversme neliek Valsts prezidentam sniegt šādu skaidrojumu. Taču viņa šī brīža rīcība norāda uz vēlmi koncentrēt lielāku varu savās rokās, kas jau ir slikta tendence. Jo vara mūsu valstī pieder tautai, kura to ir deliģējusi parlamentam, nevis Valsts prezidentam.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.09.2017
Ienākt apollo.lv