Valsts vai privāto augstskolu?

Apollo
0 komentāru

Beidzot vidusskolu, jaunietis var izvēlēties studēt valsts vai privātajā augstskolā. Izglītības ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Jānis Čakste un mācību iestāžu parstāvji skaidro atšķirības starp abiem augstskolu veidiem.

Jānis Čakste apstiprina Latvijas Universitātes Akadēmiskā departamenta direktora Ojāra Judrupa teikto, ka Augstskolu likumā visi punkti, izņemot noteikumu par latviešu valodas obligāto prasmi valsts augstskolās, vienādi attiecināmi gan uz privātajām, gan valsts augstskolām. Tātad valsts augstskolas piesaista tikai tos studentus, kuri prot latviešu valodu. Gan valsts, gan privātajās augstskolās visiem pasniedzējiem, kas dzīvo Latvijā, jāprot valsts valoda, toties ārvalstu pasniedzēji drīkst lekcijas lasīt savā dzimtajā valodā. Studentiem ir tiesības prasīt tulkošanu valsts valodā.

Atšķirības valsts valodas lietošanā

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBAA) rektors Boriss Kurovs skaidro, ka daudzās privātajās augstskolās, tostarp arī RSEBAA, tiek veidotas gan latviešu, gan krievu un angļu valodu grupas. Augstskolā diplomdarbu un maģistra darbu aizstāvēšana gan notiekot latviešu valodā. Kaut gan katram ir tiesības izvēlēties mācību valodu, latviešu valodas zināšanas ir obligātas. Teorētiski izglītības kvalitāte valsts un privātajās augstskolās neatšķiras. To nosaka izglītības kvalitātes kontrole. Ir vairāki kritēriji, kas nosaka izglītības kvalitāti. Viens no tiem — profesoru kvalifikācija. O. Judrups teic, ka parasti pasniedzēji dod priekšroku

valsts augstskolām, jo tās sniedz stabilākas zināšanas, bet privātajās augstskolās pasniedzēji strādā papildus. Šādi iespējams nopelnīt lielu algu un uzņemties mazāku atbildību.

J. Čakste gan skaidro, ka izglītības kvalitātes atšķirība izdalāma nevis pēc tā, vai augstskola ir valsts vai privātā, bet gan pēc augstskolas lieluma. Jo mācību iestāde mazāka, jo mazāks tās budžets, jo mazāk pastāvīgo lektoru. Tas, protams, slikti ietekmē kvalitāti. Kā otru atšķirību kvalitātes ziņā O. Judrups min studentu pētniecisko darbu. Valsts augstskolās notiekot zinātniska darbība un līdz ar to studenti nokļūst starptautiskā apritē, izmantojot profesoru kontaktus, SOCRATES programmu vai citus starpaugstskolu līgumus. Privātās augstskolas studentu iesaistīšanu zinātniski pētnieciskajā darbā parasti neplāno vispār. Tātad privātajās notiekot tikai akadēmiskās mācības. Daļa privāto augstskolu akadēmisko programmu gan izpildot labi.

Gluži pretēju viedokli pauž B. Kurovs. Viņš teic, ka tieši valsts augstskolu mācībspēki ir vairāk akadēmiski, jo trūkstot praktiskā biznesa pieredzes. Bez tam būtisku lomu spēlējot pasniedzēja vecums — privātajās pasniedz gados jaunāki cilvēki. Rektors uzsver, ka privātā biznesa izglītība ir dinamiskāka, tā ļauj ātri reaģēt uz jaunajām tirgus prasībām. Privāto augstskolu priekšrocība esot labi sakari ar starptautiskajiem partneriem, brīvība no konservatīvisma un birokrātijas, aktīvāka sadarbība ar studentiem, efektīvais menedžments utt. Privāto augstskolu studentiem esot plašākas iespējas piedalīties augstskolas starptautiskajā apritē, pašiem piedaloties studentu apmaiņas programmās, studējot atsevišķus semestrus ārvalstīs un klausoties vieslekcijas. Gan J. Čakste, gan arī O. Judrups ir vienisprātis, ka privāto augstskolu lielākais pluss esot to lielais studiju programmu piedāvājums. Valsts augstskolas nevēlas pakļauties pieprasījumam, bet privātās augstskolas, vadoties pēc potenciālo studētāju vēlmēm, gatavas piedāvāt jaunas studiju programmas.

Budžeta grupās tiek labākie

Valsts augstskolas piedāvā iespēju studēt par valsts līdzekļiem — tātad labākie var tikt budžeta grupās. Un sekmīgākie studenti šo iespēju izmanto. Ja pirmajā studiju gadā nav paveicies iekļūt budžetā un jāmaksā par studijām, tad rotācijas rezultātā bezmaksas izglītību iespējams iegūt nākamajā mācību gadā. Jāatzīst gan, ka ne visas valsts augstskolas piedāvā rotācijas iespēju. B. Kurovs gan iebilst, ka arī privātās labākajiem piešķir atlaides.

O. Judrups uzsver, ka jau tagad lielākā daļa Latvijas studentu izvēlas studēt nevis privātajās, bet valsts augstskolās. To nosaka arī mācību iestādes popularitāte. Lielās valsts augstskolas ir atpazīstamas ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. O. Judrups prognozē, ka nākotnē privāto augstskolu skaits varētu samazināties. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, studentu skaits paliks mazāks, turpretim studiju vietas izmaksas palielināsies. Tālab mazās augstskolas varētu neizturēt konkurenci. Arī B. Kurovs piekrīt, ka nākotnē studentu skaits samazināsies, tomēr uzsver, ka statistika liecina: studentu skaits privātajās augstskolās ar katru gadu palielinās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv