VDK zinātniskās izpētes komisijai neļauj izmantot IZM slepenības režīma telpas

Apollo
66 komentāri

Izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis (V) atteicis atļauju Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijai izmantot ministrijas slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību, lai noformētu valsts noslēpuma dokumentus, skaidrojot, ka ministrijai šajā gadījumā nav tiesību lemt par citu institūciju amatiem, informēja Latvijas vēstures institūta sekretāre, komisijas administratīvā sekretāre Marta Starostina.

Izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis

Sintija Zandersone/LETA

Ievērojot, ka komisijai nav un nevar būt savas slepenības režīma struktūrvienības un sevišķās lietvedības, komisija 13.novembrī vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lūdzot dot iespēju izmantot tās slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības telpu, lai aizpildītu aptaujas lapu sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, kā arī, lai aplūkotu VDK dokumentus, kam nav valsts noslēpuma statusa, skaidroja Starostina.

Viņa atgādināja, ka komisijas darbu un ar to saistīto pētniecību administrē IZM.

Normatīvie akti paredz, ka uzreiz pēc minētās aptaujas lapas aizpildīšanas tajā norādītā informācija ir valsts noslēpums pakāpē «konfidenciāli». Savukārt slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai ir pienākums pieņemt no personām, kas pretendē uz pieeju valsts noslēpuma objektiem, konkrētu dokumentu kopumu un pārbaudīt, vai persona ir sniegusi atbildes uz visiem aptaujas lapā norādītajiem jautājumiem un ir parakstījusi aptaujas lapu. Tāpat šai struktūrvienībai ir pienākums kopā ar Personāla daļas darbinieku pārbaudīt personas autobiogrāfijā un aptaujas lapā norādīto ziņu atbilstību institūcijas rīcībā esošajiem personas dokumentiem, piemēram, izglītības un citiem dokumentiem, un izdarīt aptaujas lapā rakstisku atzīmi par pārbaudi, kā arī nosūtīt valsts drošības iestādei personas parakstīto saistību rakstu, skaidroja komisijas pārstāve.

Tomēr ministrs komisijai ir atteicis sadarbību. Šadurska parakstītajā vēstulē komisijai skaidrots, ka tā lūdz atļaut divām privātpersonām izmantot ministrijas sevišķās lietvedības telpu, kā arī ar šīm personām nodibināt darba tiesiskās attiecības uz nepilnu darba laiku - divas stundas nedēļā no šī gada 1.novembra līdz 31.decembrim.

Tomēr, kā atteikumu skaidrojis ministrs, IZM nav tiesību lemt par citu institūciju, konkrētajā gadījumā VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļu, amatiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. To ministrs pamatojis ar likumu «Par valsts noslēpumu», kurā teikts, ka ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās iestādes vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi.

Vēstulē uzsvērts, ka no speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam normatīvā regulējuma nepārprotami izriet, ka personai ar ministriju jābūt darba tiesiskajās attiecībās vai jāpilda valsts civildienests. Tomēr ministrijai nav izveidotas amata vietas par pētnieku nodarbinātību, kā arī nav piešķirti valsts budžeta līdzekļi šādu amata vietu atalgojumam.

Līdz ar to IZM nevar izpildīt VDK zinātniskās izpētes komisijas lūgumu, norādījis Šadurskis.

Kā skaidroja komisijas pārstāve Starostina, tā kā minētās personas ir nodarbinātas Latvijas Universitātē, nevis komisijā, Latvijas Universitātes rektors ir institūcijas vadītājs. Komisija ir lūgusi rektoru izpildīt ministra uzdevumu un noteikt amatu sarakstu, kā arī izveidot struktūrvienību funkcijas nodrošināšanai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv