Vecāki finansiāli spiedīgos apstākļos pirmos vakcinē bērnus - par sevi piemirst

Apollo
33 komentāri

Vecāki finansiāli spiedīgos apstākļos pirmos pret ērču encefalītu izvēlas vakcinēt savus bērnus, bet par sevi bieži vien aizmirst. Tai pat laikā pozitīvi vērtējams fakts, ka pēdējos gados pieaug uzņēmumu sociālā atbildība pret saviem darbiniekiem – arvien vairāk ir tādu uzņēmumu, kas saviem darbiniekiem apmaksā vakcināciju gan pret ērču encefalītu, gan gripu,  liecina Vakcinācijas centra apkopotā informācija. 

Vecāki finansiāli spiedīgos apstākļos pirmos vakcinē bērnus - par sevi piemirst

Foto: Panthermedia/Scanpix

Vasaras mēnešos aktīvi tiek vakcinēti bērni, kurus vecāki grasās sūtīt uz dažādām vasaras nometnēm. Pēdējos gados šī ir ne tikai pašu vecāku vēlme, bet arī nometņu organizatoru strikta prasība.  Tomēr, neskatoties uz ārstu un speciālistu brīdinājumiem par ērču encefalīta bīstamību, vairumam cilvēku noteicošais faktors vakcinācijas veikšanā tomēr ir finansiālie apsvērumi, saka Vakcinācijas centra vadītāja Ārija Stalbova. Ņemot vērā, ka imunitātes iegūšanai pret ērču encefalītu jāveic vairākas potes un gadu gaitā arī revakcinācija, cilvēki rūpīgi salīdzinot dažādu vakcīnu ražotāju piedāvātās cenas, - tiem, kuriem nav veselības apdrošināšanas, vakcinācija prasa vērā ņemamus finansiālos ieguldījumus. 

Ģimenēs, kur ienākumi ir mazāki, vecāki pirmos vakcinēt izvēlas bērnus.  «Bērnus ļoti daudz vakcinē, jo tas taču ir vecāku lielākais dārgums. Ir bijis gadījums, kad atnāk mamma ar trīs bērniem un saka, ka sagrabinājusi naudiņu, lai vakcinētu bērnus, sev jau nevarot atļauties. Es tad viņai pajautāju: kas tos bērnus audzinās, ja pati saslims un kļūs invalīdi. Atbildēja: jā, par to neesot nemaz padomājusi,»  stāsta Stalbova.   

Latvijā darbinieku vakcināciju arvien biežāk apmaksā uzņēmumi 

Kā pozitīvu tendenci Stalbova min to, ka arvien vairāk uzņēmumu nolemj veikt darbinieku vakcināciju gan pret ērču encefalītu, gan gripu. Šāda rīkojoties gan tie uzņēmumi, kuru darbiniekiem ir iegādāta veselības apdrošināšana, gan tādi, kuri vakcinācijas izmaksas sedz no uzņēmuma budžeta. «Ja agrāk mēs uzņēmumus vairāk paši uzrunājām, tad tagad viņi paši interesējas par iespēju darbiniekus vakcinēt. Var teikt, ka uzņēmumiem pamazām attīstās sociālā atbildība pret darbiniekiem,»  saka Stalbova.

Daudziem cilvēkiem par motivējošu faktoru vakcinēties kļūst radu, draugu vai paziņu negatīvā pieredze, saskaroties ar ērču encefalītu un tā smagajām sekām. «Ir daļa, kas ir ļoti apzinīgi, - zina šīs problēmas nopietnību, ir lasījuši. Taču ļoti daudzi vakcinēties saņemas tikai tad, kad no radu un draugu vidus padzird par problēmām, ko radījis inficētas  ērces kodums, par invaliditāti un dzīves kvalitātes pasliktināšanos pēc pārslimota ērču encefalīta,» stāsta Stalbova. 

Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku pret ērču encefalītu vakcinējas arī vasaras mēnešos un rudenī, tomēr nepatiesais mīts par to, ka droši vakcinēties ir tikai ziemā, joprojām esot sastopams. «Tas ir absolūti nepatiess mīts vēl no laikiem, kad bija Krievijas padomju laika vakcīna, kurā tika izmantots dzīvs, novājināts vīruss. Tad varēja strikti tikai no oktobra beigām līdz februārim vakcinēties. Tagad ar tādām vakcīnām nevienu vairs nevakcinē. Šobrīd tiek izmantota sintētiskā, inaktivētā vakcīna, un tas, ka ērce iekož vakcinācijas starplaikos nekādu papildus risku nerada,» teic  Stalbova.

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka daudzi cilvēki ar ērču encefalītu vakcinējas tieši rudens mēnešos. Vakcinācijas centra vadītāja to saista ar faktu, ka augustā un rudens mēnešos cilvēki biežāk dodas mežā sēņot un ogot. 

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra gadiem pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki. Pagājušajā gadā pēc ilgāka laiks saslimstība ar ērču encefalīta pēc ilgāka laika atkal kāpusi, palielinoties par aptuveni  30%. 

Slimību profilakses un kontroles centrs 2017.gadā par ērču encefalīta endēmiskajiem rajoniem jeb teritorijām ar īpaši augstu saslimstības risku atzinis 27 Latvijas novadus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu sasniegusi 32 gadījumus uz  100 000 iedzīvotājiem. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

25.09.2017
Ienākt apollo.lv