Veikala «Maxima» darbinieki: Pret mums izturas kā pret vergiem

Apollo
996 komentāri

Mazs atalgojums, neskaidrā algas aprēķina sistēma, darbinieku sodīšanas politika, pārslodze un vadības represīvā attieksme - tās ir lielākās problēmas, ar kādām nākas sastapties Latvijas lielākā mazumtirgotāja «Maxima» veikalos strādājošajiem kasieriem un pārdevējiem.

Veikala «Maxima» darbinieki: Pret mums izturas kā pret vergiem

Foto: LETA

Raidījums «Nekā personīga» un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica» turpina pētīt darba ņēmēju situāciju lielajos uzņēmumos un skaidrot iemeslus – kādēļ par garajām darba stundām tiek saņemts niecīgs atalgojums.

Latvijā lielākais mazumtirgotājs «Maxima» ir arī viens no lielākajiem darba devējiem valstī. Uzņēmumā strādā ap 7500 darbinieku. Daudziem no viņiem mēnešalga ir tik maza, ka ziemas mēnešos būtiska daļa no tās aiziet komunālajos maksājumos. Aptaujātie kasieri un pārdevēji atzīst, ka strādājot«Maxima» veikalos, vidēji mēnesī nopelna no 200 līdz 250 latiem «uz rokas». Līdz ar mazo atalgojumu darbinieki kā lielākās problēmas min neskaidro algas aprēķina sistēmu, darbinieku sodīšanas politiku, pārslodzi un vadības represīvo attieksmi.

Viena no iespējām, kā darba ņēmējiem aizstāvēt savas tiesības, ir darbība arodbiedrībās. Taču no lielā «Maxima» kolektīva tikai 60 cilvēki šobrīd iestājušies uzņēmuma darbinieku arodbiedrībā.

Raidījuma «Nekā personīga» žurnāliste Ilze Vēbere pusotru mēnesi strādāja vienā no uzņēmuma «Maxima» veikaliem.Lai arī valstī bezdarba līmenis joprojām ir virs 10% atzīmes, pie darba «Maxima» veikalos var tikt kaut nākamajā dienā. Uzņēmuma mājas lapā publicētā informācija liecina, ka maija sākumā tiek piedāvātas vismaz 200 vakances. Sākot no direktora un maiņas vadītāja, līdz apkopējam un sētniekam. Visvairāk pieprasīti pārdevēji un kasieri.

Vēbere darbu veikalā «Maxima» ieguva vienas dienas laika. No rīta pārrunas personāla nodaļā un pēcpusdienā jau zvans no veikala ar piedāvājumu nākt uz darbu. Viņas parakstītais darba līgums ir uz vienas lapas, tikmēr garais pienākumu apraksts uz septiņām. Smaidīt, sveicināties, rūpēties, tīrīt, pārbaudīt,  kārtot. Kasieriem darba vietā jādara viss, lai pircējs būtu apmierināts.

«Par visu padomāts!» – bieži skan «Maxima» reklāmas sauklis. Bet vai uzņēmums rūpējas arī par saviem darbiniekiem? Pusotru mēnesi strādājot veikala kasē, Ilze secina ka daudzi uzņēmuma darbinieki ir pārguruši no garajām darba stundām, neapmierināti ar mazo algu un vadības attieksmi. Jau pirmajās darba dienās Ilzei jāpierod arī pie uzņēmuma sodu sistēmas.

«Sodu sistēma ir tāda, ka man ir jāatmaksā iztrūkums kasē, bet es neesmu vienīgā, kas dienas laikā sēž pie kases. Piemēram, vecākā pārdevēja mani aizvieto pusdienu pārtraukumā. Tāpēc nevar pierādīt, ka iztrūkums ir tieši mana vaina, bet man tas ir jāatmaksā šā vai tā. Man bija jāmaksā arī par cigarešu iztrūkumu. Lai gan es nesmēķēju un tās zagt neesmu ieinteresēta,»  stāsta žurnāliste.

Sarunās ar veikala darbiniekiem Ilze secinājusi, ka daudzas pārdevējas un kasieres pie pirmās izdevības darbu veikalā «Maxima» pamestu un dotos uz kādu labāk atalgotu vietu. Vienīgā motivācija palikt esot bezmaksas pusdienas.

Par darbu februāri un dažām marta dienām Ilze saņēma 280 latus uz rokas. Tas ir vairāk, nekā kasieri saņem parasti. Alga sanākusi lielāka, jo viņai bijušas daudzas virsstundas. Veikalā trūkst kasieres un Ilzei liktas papildus maiņas. Daļa algas noformēta kā prēmija. Tā ir viena no neskaidrajām lietām «Maxima» atalgojuma sistēmā. Daudziem darbiniekiem nav saprotams – kādēļ virsstundas un nakts stundas tiek aprēķinātas kā prēmija. Ar savu algas lapiņu un darba līgumu žurnāliste devās uz Valsts darba inspekciju (VDI).

«Ja paskatāmies darba līgumu, kas ir uz vienas lapiņas, tad tas balstīts uz dažiem pamatpunktiem. Neliela darba samaksa, nepilns darba laiks, iekļauj atbildību. Vēl papildus nosacījums izpirkt preci. Šie ir tie klasiskie gadījumi, kas uzņēmumam «Maxima» piemīt. Ir 2013.gads, «Maxima» šajā tirgū darbojas ilgi, bet joprojām pieļauj un turpina šāda veida pārkāpumus,»  atzīst Valsts darba inspekcijas vadošais juriskonsults Vilnis Virza.

Darba inspekcija informē, ka visvairāk sūdzības no «Maxima» darbiniekiem saņem par neprecīzi uzskaitīto darba laiku. Inspekcijā atzīst – bieži darbiniekam savu taisnību pierādīt ir daudz grūtāk nekā darba devējam.

«Mēs esam tādi, kas daudz ko pacieš. Ja darba kolektīvam būtu pretestība pret pārkāpumiem, tad darba devējs arī būtu spiests rīkoties. Ja pieļaujam, ka dara pāri, tad arī darīs pāri,»  saka VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa,

Cenšoties uzzināt pašu «Maxima» darbinieku viedokli, daudzi bija gatavi runāt vien anonīmi. Tas varot draudēt ar atlaišanu. Tomēr atklātai sarunai daži piekrita. Astrīda Kaņepe, Anna Umbrovska un Uldis Pāže ir iesaistījušies «Maxima» darbinieku arodbiedrībā. Viņi kopā pagaidām ir tikai 60, taču cer, ka par savām tiesībām būs gatavi cīnīties arvien vairāk kolēģu.

Umbrovska un Kaņepe stāsta, ka vadības reakcija, uzzinot ka tiek dibināta arodbiedrība, bija negatīva.

«Jo viņi to uztver kā draudu, kā apgrūtinājumu. Viņiem būs jārūpējas par saviem darbiniekiem. Kāpēc rūpēties, ja var izkalpināt un izspiest kā citronus. Viņi ir pieraduši, ka neviens neko neteiks. Bet šeit ir arodbiedrība, kur darbinieki var nākt konsultēties,» stāsta Astrīda

Astrīda atzīst, ka visgrūtāk izturēt esot garās darba stundas un intensīvo slodzi. Viņa no veikala gribējusi iet prom jau sen, taču «Maxima» darbiniekiem nodrošina pusdienas un vismaz darba dienās bijusi paēdusi. Tomēr nesen no darba Astrīda aizgāja.

«Man saasinājās veselības problēmas, bija jāmaina gūža. Tagad man iedeva invaliditāti uz gadu, vismaz gadu atpūtīšos. Kaut vai ēdīšu putraimus, bet atpūtīšos,»  saka sieviete.

Tikmēr Uldis ir piemērs, ka mazatalgoto darbu veikalā spiesti veikt cilvēki pat ar vairākām augstākajām izglītībām. Viņam ir bakalaura grāds sabiedriskajās attiecībās un maģistra grāds mārketingā.

«Šobrīd esmu zāles darbinieks piena nodaļā, krāmēju plauktus. Esmu mēģinājis panākt karjeras pakāpienu, bet nav izdevies. Saņemti jau 12 atteikumi, pamatojuma nav,» saka Uldis.

Uldis stāsta, ka grūti spriest, vai augstāku amatu viņam nevēlas piedāvāt, jo iesaistījies arodbiedrībā. Tikmēr tās iniciatore Anna norāda, ka vadības attieksme pret arodbiedrību ir tik noraidoša, ka viņai darba vietā aizliegts izplatīt pat arodbiedrības bukletus par darba tiesībām.

«Es jautāju, vai drīkstu savā veikalā tos izlikt, lai cilvēki būtu informēti. Viņi teica, ka kategoriski nē, » stāsta Anna.

Lai uzzinātu  uzņēmuma «Maxima» viedokli, raidījums «Nekā personīga» lūdza interviju uzņēmuma vadītājam Latvijā Gintaram  Jasinskim, taču saņēma atteikumu. Atbildes tika sniegtas rakstiski, lūk, daži fragmenti no tām:

Kādēļ «Maxima» nav noslēgusi nevienu darba koplīgumu ar arodbiedrību?
-Tā ir katra uzņēmuma brīva izvēle, un mēs patlaban nesaskatām nepieciešamību pēc šāda soļa.

Kāda ir uzņēmuma attieksme pret darbinieku iesaistīšanos arodbiedrībās?
-Dalība arodbiedrībās ir darbinieku individuāla izvēle. Iesaistei arodbiedrībās nekādu šķēršļu uzņēmumā nepastāv.

Vai uzņēmums plāno paaugstināt darbinieku atalgojumu?
-To noteiks pieprasījums pēc darbiniekiem un viņu piedāvājums.

«Maximas» darbinieku arodbiedrības iniciatore Anna Umbrovska pirms pāris dienām sazinājās ar raidījumu «Nekā personīga», stāstot ka viņas aktivitāšu dēļ izjūtot arvien nelabvēlīgāku vadības attieksmi.

«Attieksme ir ļoti mainījusies, ņemot vērā, ka cilvēki arvien vairāk stājas arodbiedrībā. Pret tiem, par kuriem zina, ka iestājušies arodbiedrībā, pret tiem izturas citādāk. Piemēram, mani pēc slimības pārlika strādāt citā darbā ar neizdevīgu darba grafiku,» saka Anna.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norāda -  ir bijuši gadījumi tirdzniecības sektorā, kad cilvēki mēģinājuši sevi aizstāvēt un pēc tam pret viņiem sākušās represijas. Sākts kontrolēt, kā viņi strādā, cikos nāk uz darbu, vai viņi visus savus pienākumus rūpīgi izpilda. Tiek meklēta iespēja šiem cilvēkiem piesieties.

Krīgers atzīst, ka ar katru gadu arodbiedrību biedru skaits samazinās. Viņa aprēķini liecina, ka no visiem strādājošajiem šobrīd arodbiedrībās ir 12 procenti. Arī «Maximas» piemērs liecina – no lielā kolektīva apvienoties savu tiesību aizstāvībai gatavi vien daži desmiti. Bailes no darba devēja un pašu kūtrums – šādi šo tendenci skaidro Latvijas arodbiedrību līderis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv