Vēl aizvien bez elektrības kopš janvāra vētras

Apollo
0 komentāru

Daudzi jau ir aizmirsuši elektrības trūkumu pēc šā gada janvāra postošās vētras, taču vēl šobaltdien grūtības ar elektroenerģijas saņemšanu ir tiem Latvijas lauku iedzīvotājiem, kuri dzīvo bezsaimnieka elektrolīniju tuvumā. Spilgts piemērs — Aizkraukles rajona Mazzalves pagasta dzīvojamā māja «Ķiermeles», kuras saimnieks mežsargs Ēriks Mačiņš jau vairāk nekā desmit gadus ir spiests pats rūpēties par vecās līnijas lāpīšanu meža džungļos, lai ģimene, kurā ir trīs bērni, tiktu pie paša elementārākā — elektriskās gaismas.

Ģeneratora strāva — 60 lati mēnesī

Šā gada 1. februārī ar Aizkraukles rajona padomes palīdzību Ē. Mačiņa ģimene, kas dzīvo tālu no centra dziļi mežā, tika pie ģeneratora, jo pēc janvāra vētras vecā elektrolīnija, kas piecu kilometru garumā stiepjas caur īstiem meža džungļiem, daudzās vietās bija bojāta, stabi izgāzti vai atradās «pusmastā».

"Īstenībā ģenerators var būt glābiņš tikai uz dažām dienām, lielākais, pāris nedēļām,» tagad stāsta «Ķiermeļu» saimnieks. «Bet mēs nomocījāmies divus mēnešus! Pirmkārt, dārgi maksā. Vakaros darbināju tikai divas, trīs stundas — un tad jau par patērēto benzīnu nācās maksāt līdz 60 latiem mēnesī. Otrkārt, kas tā par dzīvi, ja strāva ir tikai dažas stundas dienā — ledusskapi šādā režīmā vispār nevarēja darbināt, vienīgi televizoru un ūdenssūkni.«

Nevarētu teikt, ka visu šo laiku neviens neko necentās palīdzēt. Aizkraukles elektrisko tīklu rajona vīri iedeva stabus, kas demontēti no vecām līnijām. Nekas spožs, bet — tā kā tie ir impregnēti, tos sazāģēja īsākos gabalos, lai kādu laiku kalpotu vismaz par pastabiem. Pagasts iedeva traktoru, pastabus izvadāja pa trasi un nometa zemē tajās vietās, kur tos varētu izmantot līnijas stabu nostiprināšanai, protams, iepriekš tos no «pusmasta» pieceļot stāvus. Elektriķi solīja palīdzēt ar tehniku — bedru urbēju. Bet tad uznāca aukstums, drausmīgās lietavas, mežsargam bija daudz darba, viņš nevarēja atļauties ņemt atvaļinājumu, lai organizētu līnijas lāpīšanu, kā to bija neskaitāmas reizes jau darījis agrākajos gados, un tā viss palika.

Elektrovadi stutu žākļos

Cik ilgi lai ģimene dzīvo bez elektrības? Mežsargam neatlika nekas cits kā izlīdzēties ar ļoti primitīviem līdzekļiem — tur, kur vecie stabi bija izgāzti, iespraust zemē koka kārtis ar žākli galā. Pēc tam ar otru tādu pašu kārti pacelt vadu gaisā un «nostiprināt» to stutes žāklī, kas nu kalpo par izolatoru.

Ēriks: «Tā nu iznāk, ka man, mežsargam, 21. gadsimtā vadi jāņem kaut zobos un jātur! Kungi lielās ar iestāšanos Eiropas Savienībā, bet kā dzīvo cilvēki laukos? Ne jau man vienam jāiejūtas deviņpadsmitajā gadsimtā.«

Saimnieks atrodas dilemmas priekšā. Ja skaļi kliegsi par nenormālo stāvokli — atbrauks elektrības inspektori un elektrolīniju atslēgs no transformatora. Un atkal ģimenei būs vai nu jāsēž pie muzeja eksponāta petrolejas lampas, vai arī jāmaksā 60 lati par benzīnu ģeneratoram. Ja klusēsi, tāpat tā nav izeja — cik ilgi turēsies tās maikstis, vējš nogāzīs, un viss sāksies no jauna.

Uzzinu, ka mežsargs attiecībā uz elektrību, par kuru normālā sabiedrībā cilvēkiem jāzina tikai tik daudz, cik ieslēgt vai izslēgt slēdzi, vai nomainīt drošinātājus, ir spiests nodarboties ar pašapkalpošanos būtībā jau vairāk nekā desmit gadus.

Tas notiek tā. Ja meža džungļos lūst kāds zars vai krīt kāds koks un pārrauj vadus vai saspiež tos kopā, izraisot īssavienojumu, mežsargs zvana pensionāram Jānim Andersiņam, kas dzīvo līnijas otrā galā, un lūdz viņu aiziet līdz transformatoram un līniju atslēgt. Tad mājas saimnieks brien pa aizaugušo trasi — katrs var iedomāties, kā tas ir ziemā! — un meklē bojājuma vietu. Labi, ja vienam ir pa spēkam novērst bojājumu. Ja ne, jāaicina talkā kaimiņi.

Elektrolīnija piecu kilometru garumā līdz 1993. gadam piederēja toreizējai mežrūpniecības saimniecībai, bet tad tā tika likvidēta, un līnija palika bez saimnieka. «Latvenergo» savā īpašumā atteicās ņemt, jo līnija bija nolietojusies. Īstenībā jau toreiz vajadzēja būvēt jaunu pārvades līniju. Bet, tā kā nebija, kas to dara, sešas Mazzalves pagasta mājas palika bez elektrības. Mačiņu trīs skolas bērni Inese, Dainis un Jānis divus gadus mācījās pie vecās petrolejas lampas gaismas.

Ēriks: «Tas bija traks laiks. Tā kā tolaik petroleju nevarēja dabūt, mēs visi patiesībā dzīvojām pie dīzeļdegvielas lampas gaismas. Gaismeklis, protams, kūpēja un smirdēja. Cilindrs saplīsa, kabatas baterijas gaismā stikla gabalus līmēju ar momentlīmi. Kādu laiku izturēja. Vairākas reizes triecos uz Rīgas Centrāltirgu, līdz kādu dienu laimējās nopirkt lietotu cilindru. Kad arī tas saplīsa, izstaigāju vai visas Ērberģes mājas, līdz pie kāda skolasbiedra no pažobeles izvilkām veco lampu ar cilindru.«

Pēc tam kopējiem spēkiem, palīdzot gan pagastam, gan kaimiņiem, elektrolīniju kaut kā salāpīja. Visvairāk darba, protams, ieguldīja «Ķiermeļu» saimnieks. Četras mājas atkal tika pie elektrības, bet divas — tā arī ne. Vecīši dzīvo, bet kam šodien interesē tādu vientuļnieku liktenis?

Mežsargam liek maksāt 22 tūkstošus

Mūsdienās atjaunot piecu kilometru garo līniju būtu ļoti dārgi, vēl jo vairāk tāpēc, ka vispirms būtu jāizcērt mežs līnijas trasē. Trase ir aizaugusi tā, ka man tikai ar grūtībām izdevās piekļūt stabiem — stutēm, ko Ēriks nostiprinājis džungļos nezin kādiem pārspēkiem. Šis vīrs, kas jau tik daudz darījis, lai elektrību saņemtu gan paša, gan vairāku citu mājas, izpētījis, ka daudz lētāk būtu celt jaunu līniju no otras puses. Pirmkārt, trase būtu par kilometru īsāka, otrkārt, tā daudz mazāk stieptos pa mežu, treškārt, tad būtu iespējams ievilkt elektrību arī «Talcenēs» — mājās, kurās nekad nav bijusi elektrība un kurā dzīvo trīs cilvēki.

Mežsarga ierosinājumu atbalsta pagasta padome. Taču Aizkraukles elektrotīklu rajona vadītājs Edgars Bricis Mazzalves pagasta padomei savā vēstulē atbild, ka jaunas elektropārvades līnijas orientējošās izmaksas sasniegtu 37 000 latu, no kuriem saskaņā ar «Elektrotīkla pieslēguma maksas metodiku» 60 procenti izdevumu, tas ir, 22,2 tūkstoši latu, būtu jāsedz mājas īpašniekam Ērikam Mačiņam.

«Tā kā māja «Ķiermeles» ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tā ir pastāvīgi apdzīvota, ierosinu pagastu finansiāli palīdzēt, sedzot visu vai daļu pieslēguma maksas elektrotīkla izbūvei,» tālāk vēstulē raksta E. Bricis. Un piebilst, ka nosauktajos aprēķinos nav ņemtas vērā meža zemes transformācijas izmaksas.

Ēriks: «Tā ir ņirgāšanās! Varbūt man, lai es varētu lietot mobilo telefonu, liks arī uzbūvēt sakaru torni? Kāds no elektriķiem ieminējās, ka man dokumentos vajadzēja rakstīt, ka manās mājās vēsturiski nekad nav bijusi elektrība, tad gan «Latvenergo» varētu māju iekļaut attiecīgajā programmā, kas paredz ievilkt elektrolīniju par uzņēmuma līdzekļiem. Taču tā būtu mānīšanās, ko es nekādi nevaru atbalstīt.«

Mazzalves pagasta padomes priekšsēdētāja Emīlija Zariņa: «Elektrovīru priekšlikums pašvaldībai nav pa spēkam, mums tādas naudas nav. Domāju, ka pareizākā izeja būtu, ja «Latvenergo» pārņemtu bezsaimnieka līniju. Bet viņi tikai atrakstās — ja mēs, lūk, savedīšot to lietošanas kārtībā, tad viņi pārņemšot. Absurds!"

Priekšnieki cits citu «apšauda»

Ziemeļaustrumu elektrotīklu direktors Andrejs Stalažs: «Tādu bezsaimnieku līniju mūsu apkalpojamā zonā, kurā ir seši rajoni — Aizkraukles, Jēkabpils Madonas, Gulbenes, Alūksnes un Balvu –, ir ne mazums. Mēs iesakām pašvaldībām tiesas ceļā panākt, lai šādas līnijas tiktu atzītas par bezsaimnieka, tad mēs varētu runāt tālāk, ko ar šīm līnijām darīt. Pagaidām šādu ceļu, ja nekļūdos, izmantojis tikai viens pagasts Jēkabpils rajonā. Īpašumlietas šobrīd cenšas sakārtot arī Jaungulbenes arodskola. Ieguldīt naudu mums nepiederošās elektrolīnijās — tas būtu nelikumīgi, mums nav tiesību to darīt.«

Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors Guntis Libeks: «Mēs, rajona pašvaldība, šādos gadījumos varam cilvēkiem būt tikai advokāta lomā. Ne vairāk. «Latvenergo» pērn guvis 24 miljonus latu peļņas! Kāpēc viņi liek pagastiem tiesāties, ja var savā un Ekonomikas ministrijas līmenī mainīt noteikumus, kas atļautu «Latvenergo» pārņemt šīs bezsaimnieka līnijas un savest tās kārtībā?"

«Latvenergo» ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis: «Pēc provizoriskiem aprēķiniem, bezsaimnieku līniju savešana kārtībā visā Latvijā izmaksātu apmēram astoņus miljonus latu. Vispirms jātiek skaidrībā, vai tai vai citai līnijai patiešām nav saimnieka. «Latvenergo» nav labdarības iestāde — mums katrs miljons jāiegulda, lai patērētājiem būtu droša elektroapgāde.»

Vēl aizvien bez elektrības kopš janvāra vētras

Foto: «Latvijas Avīze»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv