Vēl var pagūt uz Neringu!

Apollo
0 komentāru

Esmu apņēmusies vismaz reizi vasarā aizbraukt uz Kuršu kāpu jeb Neringu, kā šauro, bet gandrīz 100 km garo zemes strēli starp Baltijas jūru un Kuršu līci dēvē paši lietuvieši.

Vēl var pagūt uz Neringu!

Sen nebiju tur bijusi, varbūt gadus piecus sešus. Reizēm latvieši līci sauc par jomu, bet lietuvieši paši – tikai un vienīgi par Kuršu jūru.

Arī pa ceļam uz Neringu ir daudz, ko redzēt, – no Liepājas ar roku aizsniedzamā kūrortpilsēta Palanga ar skaisto parku, Dzintara muzeju un kūrortnieku izpriecu vietām – krodziņiem un restorāniem; arī Klaipēdā var labi pavadīt laiku, piemēram, kopā ar bērniem apmeklējot Jūras muzeju un delfināriju.

Taču mūsu nelielās tūristu grupiņas ceļš ved taisnā ceļā uz UNESCO aizsargāto Neringu. Lai tur tiktu, vispirms mūsu mikroautobusam jānomaksā ceļa nodoklis 25 liti un, tā kā lielāko daļu Kuršu kāpas aizņem nacionālais dabas parks, arī vides nodoklis – 40 liti. Pēc tam jau var doties tālāk uz prāmi, kas mūsu kompānijai izmaksā vēl 135 litus.

Lai par Kuršu kāpu jeb Neringu viss būtu pilnīgi skaidrs, jāpiebilst, ka 1961. gadā, apvienojoties pieciem Kuršu kāpas ciematiņiem — Alksninei, Jodkrantei, Preilai, Pervalkai un Nidai —, tika izveidota viena liela pilsēta Neringa. Visa pilsētas pārvalde koncentrēta Nidā. Patlaban Neringu apdzīvo apmēram 2,5 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa no viņiem strādā Klaipēdā.

Kad pēc īsa brauciena esam sasnieguši Kuršu kāpu un ievilkuši krūtīs vienreizējo šejienes gaisu, vispirms «aizskrienam» līdz Jodkrantei paskatīties, kā klājas milzīgajai jūras kraukļu jeb kormorānu kolonijai. Šo aizsargājamo putnu te esot ap četriem tūkstošiem, un neko labu, izņemot tūristu ak un vai! viņi Neringai nav devuši. Kormorānu apmetnē izskatās kā spoku mežā – ļoti daudz ķēmīgu, nokaltušu koku, kuru zari pilni palieliem melniem putniem. Kokus ar saviem izkārnījumiem nobendējuši putni, kas turklāt pamanās arī Kuršu jomas zvejnieku tīklos izēst zivis.

Pēc neliela brauciena uzrāpjamies Aunu kalna skatu laukumā, lai no augšas palūkotos, vai vietā vēl Parnidas kāpa ar milzīgo saules pulksteni no Karēlijas granīta. Kāpa ir gan, bet 14 metru augstais pulkstenis, izrādās, kādā no iepriekšējo gadu lielajām vētrām pārlūzis uz pusēm. To gan uzzinām vēlāk, kad esam jau aizbraukuši līdz Nidai un uzkāpuši kāpā. Parnida ir vēl «dzīva» kāpa, kas pārvietojas, diemžēl galvenokārt līča virzienā – vienkārši sabirst tajā iekšā. Ar katru gada Parnida kļūst zemāka. Taču paugurainais smilšu tuksnesis vienalga izskatās fantastiski. To aplūkojot, nemaz nepārsteidz fakts, ka 18. gadsimtā pēc masveida mežu izciršanas iepriekšējos gadsimtos Kuršu kāpā zem smiltīm pazuduši 14 zvejnieku ciemi. No sava likteņa izbēgt izdevies tikai Jodkrantei, kas tāpat kā smiltis visu laiku pārvietojusies.

Arī šis pavasaris Kuršu kāpai atnesa smagu zaudējumu – mežu ugunsgrēkos izdegušas milzīgas platības. Vismaz pāris kilometrus gar ceļa malu stiepjas melni koki, tikai maza daļiņa jau izcirsti un zeme sagatavota jaunu koku stādīšanai.

Nidā noīrējam jahtu un stundu laiskojamies, vizinoties pa Kuršu jomu. Lielajiem tas izmaksā 15 litus katram. Pēc tam dodamies uz tuvējo krodziņu, kur tikko nokūpināti brekši un dabūjams arī alus. Garšo fantastiski. Vidēja lieluma vēl silts breksis maksā 15 litus, jau atdzisuši 8 – 10 litus. Garšo lieliski. Pastaigājam pa Nidu – burvīgi dārzi un nelielas pildrežģu mājiņas ar savdabīgi ziliem akcentiem. Tas ir prūšu zilais – zina teikt gide.

Atpakaļceļā aizbrienam līdz mirušajai Nagļu kāpai, kas jau vairs nepārvietojas, bet savulaik aprakusi pat baznīcu! Te savulaik uzņemti skati krievu filmai «Baltā tuksneša saule». Apciemojam arī skaisto Sievasmātes kāpu, kuras galā atrodas Tomasa Manna muzejs, un iegriežamies Neringas vēstures muzejā, kur izpētām melnās kuršu laivas ar plakanajiem dibeniem un aplūkojam vārnu izbāžņus. To pašu vārnu, kuras ķēra senie kurši. Noķēra, pārkoda kaklu un uzdzēra virsū mēriņu sīvā.

Atpakaļceļā mūsu pietura ir Jodkrante. Te intereses dalās – vieni dodas izstaigāt Raganu kalna takas un aplūkot ap 80 milzīgas lietuviešu mākslinieku veidotās koka raganu un velnu skulptūras, citi stūrē uz kādu krodziņu iemalkot kafiju. Daži izmanto iespēju par latu stundā noīrēt velosipēdu – veloceliņi te ir tikpat lieliski kā jebkurā vecās Eiropas valstī. Jauka arī pastaiga gar ideāli sakopto piekrasti, kas vakarā laistīsies vienās ugunīs.

Skaistā diena ir galā. Braucam mājās. Līdz Liepājai tikai kādi simts kilometri. Līdz Rīgai mazliet tālāk.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

ZVAIGZNES SOLA

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Apollo E-veikali

26

2014. gada 26. oktobris

Vārda dienas

Kaiva, Amanta, AmandaAmandis, Kaivis, Azella, Azanda, Amenta, Amarilla, Amaranta, Amaranda, Amantija, Amands, Amandus

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz +2 ℃
Apmācies

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 07:21
Saule riet: 16:53
Dienas ilgums: 9:32

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

26.10.2014
Ienākt apollo.lv