Vēlas vienoties ar Krieviju par vēstures traktējumu

Apollo
0 komentāru

Latvija atbalsta iespēju sēsties pie sarunu galda ar Krieviju, lai vienotos par kopīgu vēstures skaidrojumu. Tā, komentējot Krievijas vēstnieka Viktora Kaļužnija izteikumus par sarunām ar Baltijas valstīm, aģentūrai BNS sacīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

«Ne tik daudz vārdiem, cik darbiem ir nozīme. [Krievijas ārlietu ministrs Sergejs] Lavrovs vairākkārt ir aicināts šajā jautājumā veidot kopīgu darba grupu, kurā varētu piedalīties vēsturnieki un juristi,» Pabriks teica, norādot, ka priekšlikumi palikuši neatbildēti.

Līdz ar aicinājumu vienoties par kopīgu vēstures traktējumu Pabriks arī esot aicinājis Krieviju atvērt 1940. gada vēstures arhīvus un dot pieeju dokumentiem, kas attiecas uz strīdīgo periodu.

Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs piektdien diplomātiskajā salonā ārvalstu un Latvijas diplomātiem paziņoja, ka Krievija ir gatava sēsties pie sarunu galda ar Baltijas valstīm, lai vienotos par terminiem un vēstures patiesībām un «noslēgtu šo vēstures lappusi uz mūžiem».

Kaļužnijs piektdien arī izklāstīja Krievijas uzskatus par Latvijas okupāciju, norādot, ka 1940. gadā Latvija bija brīva, tāpēc «šodien izvirzītas pretenzijas pret vienu no trīs antihitleriskajām koalīcijas valstīm ir grūti saprotamas». Viņš arī atgādināja, «ja nebūtu Jaltas [konferences], nebūtu arī Potsdamas konferences un nebūtu arī vienošanās par pēckara Eiropu».

Vēstnieks arī teica, ka Krievijai pārsteidzoši esot, ka «atsevišķu Rietumu valstu galvas iet pavadā šai okupācijas histērijai un tā vietā, lai noskaidrotu situāciju, sākušas mētāties ar dažādiem terminiem par to periodu, kad Latvija bija PSRS sastāvā».

«Kāds to sauc par okupāciju, cits par aneksiju, cits par inkorporāciju, bet vēl cits par vardarbīgu iekļaušanu. Kungi, noskaidrojiet situāciju! Jo katram no šiem terminiem ir sava noteikta nozīme, savas juridiskās sekas, savas pazīmes un atšķirības zīmes. Ar tādām lietām nevar spēlēties, jo tas aizskar ne tikai konkrētu valstu intereses, bet arī liela skaita cilvēku jūtas, kas ir atbrīvojuši Eiropu no nacisma un pateicībā par to Latvijā pārvērsti par otrās šķiras cilvēkiem un okupantiem. Turklāt Krievija nav viena pati šajā pasaulē. Tā ir integrēta pasaules sabiedrībā un veido pavisam citas pragmatiskas attiecības pat ar Latviju, arī ekonomiskajā ziņā,» norādīja Kaļužnijs.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks

Ārlietu ministrs Artis Pabriks

Foto: AFI/Elmārs Rudzītis

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv