Ventspils mežos pabeigta zāģlapseņu miglošana

Apollo
0 komentāru

Otrdien pabeigta zāģlapseņu skarto teritoriju miglošana Ventspils rajona priežu audzēs. Miglošana noritējusi bez starpgadījumiem un kopumā veikti apmēram 32 lidojumi.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), visos miglošanas darbos piedalījās arī VAAD inspektori. VAAD galvenā augu aizsardzības inspektore Inga Aizpura norādīja, ka LVM miglošanas darbus ir veikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem un VAAD noteiktajām prasībām.

Veicot miglošanas darbus, ievērota likumā noteiktā 300 metru aizsargjosla līdz Ventai, kā arī VAAD papildus noteiktā 250 metru drošības josla ap ūdenstilpēm.

Ventspils rajonā priežu audzes tika miglotas ar insekticīdu «Dimilin 80WG». Miglošana notika Ziru pagastā 800 hektāru platībā, lai ierobežotu priežu rūsgano zāģlapseņu nodarīto kaitējumu mežam.

Apmiglotajās teritorijās pēc miglošanas vienu dienu nedrīkst doties atpūsties, bet ārstniecības augus nedrīkst vākt četras dienas.

Kā norāda viens no Latvijas pieredzējušākajiem meža entomologiem Mārtiņš Bičevskis, insekticīda «Dimilin 80WG» darbīgā viela — difubenzurons — tiek plaši lietota, izmantojot aviāciju, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs mežaudžu aizsardzībai pret priežu rūsganajām zāģlapsenēm.

Speciālists skaidro, ka insekticīda sastāvā esošā darbīgā viela ātri noārdās gan ūdenī, gan augsnē. Tā nav mobila, tāpēc nepastāv risks tai ieskaloties gruntsūdeņos.

Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta vides un veselības riska novērtējuma un lietošanas lietderības un riska analīzes ir atzīts, ka insekticīds «Dimilin 80WG» nav bīstams putniem, zīdītājiem, bitēm un zivīm, taču, nokļūstot ūdenstilpēs, atstāj būtisku ietekmi uz sīkajiem vēžveidīgajiem ūdens organismiem.

«Tāpēc, lai izslēgtu iespēju, ka insekticīds varētu nokļūt ūdenstilpēs, likumā noteiktā upju aizsargjosla atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts vides dienesta ieteikumiem tika palielināta par 250 metriem,» teica Kotovičs.

Lai maksimāli aizsargātu dabu un ievērotu darba drošības prasības, miglošanai tika izmantota Lietuvas kompānijas «Klaipēdas aviolīnijas» speciāli šim mērķim aprīkota lidmašīna AN-2, kas jau desmit gadus veic šādus darbus Lietuvā.

LVM uzsver, ka priežu rūsgano zāģlapseņu kāpuri patlaban ir sasnieguši savu kritisko attīstības fāzi un zāģlapseņu bojājumi meža platībās vēršas plašumā.

Patlaban viskritiskākā situācija izveidojusies primārajā zāģlapseņu savairošanās vietā — Ziemeļkurzemes mežsaimniecībā. Neveicot steidzamus šo kaitēkļu ierobežošanas pasākumus, šogad šajā vietā var aiziet bojā aptuveni 200 000 koku, nodarot valstij vairāk nekā miljona latu zaudējumus.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā uzsver, ka zāģlapseņu iznīcināšanai paredzētā mežu miglošana nav pieļaujama, jo tas var izraisīt pastiprinātu putnu mazuļu bojāeju šajā teritorijā.

Kā uzsver LOB, vēl joprojām neesot veikts insekticīda ietekmes uz putniem novērtējums, un miglošana esot arī pretrunā ar LVM piešķirtā dabai draudzīgas meža apsaimniekošanas — FSC sertifikāta principiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv