Ventspils ostai piedāvāts iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu būvniecības projektā

Apollo
21 komentārs

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi «Noord Natie Ventspils Terminals» un «Eurohome Latvija» saņēmuši piedāvājumu iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»).

Ventspils ostai piedāvāts iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu būvniecības projektā

Foto: Sputnik/Scanpix

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Lai lemtu par iesaistīšanos projektā, ir nepieciešams pozitīvs brīvostas valdes lēmums, jo kravas laukumi tiktu izbūvēti brīvostas pārvaldes apsaimniekotā teritorijā. Kā norādīja Lembergs, četri no astoņiem brīvostas valdes locekļiem ir deleģēti no ministrijām, un ĀM Latvijas dalību projektā neatbalstot. «Līdz ar to viņiem var dot vienotu komandu neatbalstīt šādu projektu. Ja šādu projektu neatbalstīs un ja tas būs valdības veto caur brīvostas valdes locekļiem, es ceru, ka Ventspils, līdzīgi kā tas ir Zviedrijas gadījumā, arī ne mazāk kā 20 miljonus saņems kompensācijā,» sacīja Lembergs. Pēc viņa rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Slites osta Zviedrijā esot pierunāta atteikties no dalības projektā, saņemot par to valdības kompensāciju 10 līdz 20 miljonu eiro robežās.

«ĀM negrib, lai Latvija piedalītos šī projekta realizācijā, jo tā prasa poļi. [..] Poļiem ir intereses - viņi negrib, lai Vācija saņem gāzi pa tiešo no Krievijas. Viņi grib, lai šajā apritē būtu arī poļi, un šī Polijas vēlēšanās ir saprotama un apsveicama, bet kāpēc Latvijai par to būtu jāmaksā?» retoriski vaicāja Lembergs, norādot, ka viņam šajā jautājumā ir cits viedoklis. «Gāzi piegādā Krievija, bet saņēmēja ir NATO dalībvalsts, Eiropas Savienības ekonomikas sirds - Vācija. Es uzskatu, ka neatbalstīt «Nord Stream 2», pie tam [situācijā], kad Latvija var nopelnīt, - tas ir neatbalstīt Vācijas enerģētisko drošību, un tas ir pretrunā ar NATO līgumu [..] un Eiropas Savienības līgumu.»

Kā ziņots, «Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt tās nākotnes gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par «Nord Stream 2», uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns «Gazprom», Lielbritānijas un Nīderlandes grupa «Shell», Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi «Uniper» un «Wintershall» 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu «Nord Stream 2» Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā «Nord Stream», un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv