Vērtētāji kalpo klientiem un bankām

Apollo
0 komentāru

Dodoties uz banku pēc hipotekārā kredīta, dažu kredītiestāžu klienti nevar būt pilnīgi pārliecināti, ka noskatīto īpašumu novērtēs atbilstoši tirgus vērtībai un viņi saņems cerēto aizdevuma summu. Dažkārt vērtētāji kļūst par divu kungu kalpiem – vērtē klienta noskatīto īpašumu, bet vienlaikus ir noslēgts sadarbības līgums ar banku, kurai pēc tam šo dokumentu iesniegs. Dažas bankas vērtētājam prasa uzņemties saistības gadījumos, ja kredītņēmējs nespēs aizdevumu atmaksāt. Gribot negribot vērtētājs to paturēs prātā, kaut centīsies savu darbu paveikt objektīvi. Bet ir arī laba ziņa – augot konkurencei, šādu banku kļūst arvien mazāk.

Dažkārt īpašumu vērtētāji ir divu kungu kalpi, jo vienlaikus ir noslēgts sadarbības līgums ar banku

Dažkārt īpašumu vērtētāji ir divu kungu kalpi, jo vienlaikus ir noslēgts sadarbības līgums ar banku

Foto:www.la.lv

Grēkojušas gandrīz visas

Rīdziniece Kintija Krūmiņa vērtētāju pakalpojumus izmantojusi vairākas reizes. Nesen vērtēts dzīvoklis Mežaparkā kredīta ņemšanai «Hansabankā». Vērtētājs izvēlēts no bankas iedotā uzņēmumu saraksta, un rezultāts kopumā atbildis tirgus situācijai. Pēc tam tā paša uzņēmuma cits speciālists vērtējis īpašumu Mangaļos. Vērtējums tālu atpalicis no tirgus cenām, un K. Krūmiņa atradusi citu vērtētāju – no Hipotēku un zemes bankas saraksta. Tas novērtējis par 100% no aptuvenās tirgus vērtības. Tik atšķirīgi vērtējumi pārsteidza, atzīst pircēja.

Neviens normatīvs bankām neliekt akceptēt visu licencētu firmu un individuālo sertificēto vērtētāju veikumu. Pirms vairākiem gadiem gandrīz visas kredītiestādes sāka slēgt līgumus ar īpašumu vērtētājiem, daļa prasot tiem uzņemties arī zināmu materiālu atbildību. Piemēram, kredītņēmēja maksātnespējas gadījumos īpašumu pārdot par vērtējuma summu. Ja to nevarēs, vērtētājam īpašums jāpērk pašam. Baidoties no tā, vērtētāji nespēj būt objektīvi un īpašumus vērtē zemāk par kādiem 10 – 20% par faktisko vērtību. Bankas izsniedz aizdevumus par 80 – 85% no novērtējuma. Tā nu kredītņēmējs saņem aizdevumu, kas atbilst aptuveni pusei iegādājamā īpašuma tirgus vērtībai, rēķina Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) prezidents Vilis Žuromskis. Ja banka piedāvā aizdot 105% no īpašuma vērtības vai pat vairāk, nav iemesla domāt, ka tā uzņemas lielu risku vai nodarbojas ar labdarību.

Palīdz būt objektīviem

Nekur citur Eiropā, izņemot Baltiju, bankām nav šādas prakses. Citu valstu bankām, kļūstot par mūsējo īpašniecēm, mainās arī to darbība un agrākos līgumus ar vērtētājiem tās neturpina. Paredzams, ka kādu trīs gadu laikā līgumu slēgšana tiks izskausta. Vairāk «grēko» pašmāju bankas, stāsta V. Žuromskis. SIA «Balsts» vērtēšanas nodaļas vadītājs Ingars Kārkliņš nepiekrīt – uzņēmumam ir līgumi ar trim, un divas no tām ir ārzemju banku meitasuzņēmumi.

Vērtētāji nešķiro klientus, ar kuru bankām ir līgums, bet strādā objektīvi, saka I. Kārkliņš. Tomēr nav normāli, ka līgumi arvien tiek praktizēti un vērtētājiem jāuzņemas materiālas saistības. «Balstam» pirms dažiem gadiem vajadzējis tās pildīt – banka pati negribēja parādnieka īpašumu pārdot, to darīja uzņēmums. Turklāt tas bija jāpaveic noteiktā termiņā. Īpašumu cenas auga, un objektu pārdot nebija tik grūti. Bet, ja cenas sāktu kristies, īsā termiņā var nepagūt pārdot, un tad vērtētājiem tas būs jāizpērk pašiem, turklāt varbūt virs tā brīža tirgus cenas. V. Žuromskis gan atgādina, ka arī tad vērtētāji nebūs lieli zaudētāji, jo savu praksi apdrošina.

Vērtētāju biroja «Aplēse» valdes priekšsēdētājs Aigars Šinka stāsta, ka līgumi ir ar daudzām bankām – slēgti pirms vairākiem gadiem. Taču vērtētāji tik un tā strādā neatkarīgi. Nav bijis gadījumu, kad vajadzētu pārdot kāda neveiksmīga kredītņēmēja īpašumu. Ja cenas kritīsies, vērtētājiem var nākties vērsties tiesā, lai pierādītu, ka objektīvu iemeslu dēļ par vērtējuma summu īpašumu pārdot vairs nevar, jo nosaka īpašuma vērtību vērtēšanas brīdī. A. Šinka pret banku līgumiem neiebilst, jo tie ir papildu arguments neļauties klientu lūgumiem uzrakstīt lielāku vērtību, lai saņemtu prāvāku aizdevumu. Aptuveni desmitā daļa to lūdz.

Bankas neatklāj

Aptaujātie vērtētāji neatklāj, kuras bankas joprojām nodrošinās pret zaudējumiem ar viņu palīdzību. Jo ir taču līgums. Vienošanos esamību nenoliedz daļa lielo hipotekāro kredītu izsniedzēju, taču noraida pārmetumus, ka vērtētāji spiesti uzņemties materiālu atbildību, kādēļ varētu apšaubīt viņu objektivitāti. «Klienta maksātnespējas gadījumā vērtētājam nav jāuzņemas saistības, izņemot gadījumu, ja viņš pieļāvis būtiskas kļūdas novērtējumā un tas neatbilst reālajai tirgus situācijai, kas rada bankai zaudējumus īpašuma realizācijas gadījumā,» skaidro «Aizkraukles bankas» klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Zigmārs Bērziņš. Pirms sadarbības līguma noslēgšanas banka analizē vērtētāja darba pieredzi un reputāciju, lai «banka ir droša par to, ka vērtējums ir objektīvs un atbilstošs tirgus situācijai, tādā veidā pasargājot savus klientus no liekiem riskiem».

Sadarbības līgums paredz soda sankcijas vērtētājam, ja vērtējums izrādītos nekvalitatīvs vai ir paaugstināta vai pazemināta tirgus vērtība, vai arī pieļauta kāda paviršība un atkāpe no vērtēšanas standartiem, skaidro «Parex bankas» hipotekāro kredītu produktu nodaļas vadītāja Liene Satovska. Materiālu saistību vērtētājiem pret banku nav.

«Nordea banka» līgumus neslēdz, tomēr ir izveidots vērtētāju saraksts – ar tiem ir daudzu gadu veiksmīgas sadarbības pieredze, tāpēc tiem uzticamies, skaidro mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kristians Pudans.

Arī «Unibanka» neslēdz sadarbības līgumus, turklāt pieņem visu vērtējumus. Bankas speciālisti pārzina īpašumu tirgu, un šaubu gadījumā var lūgt vērtējumu precizēt, stāsta «Unibankas» pārstāve Agnese Gribuste. Visu vērtētāju veikumu akceptē arī «Hipotēku un zemes banka», tomēr tai ir arī uzņēmumu saraksts, lai kredīta prasītājiem būtu informācija, kur vērtētājus atrast, skaidro bankā.

Kredītņēmējiem atliek izvēlēties banku, kurai uzticēties. Ja ir aizdomas par nepamatoti zemu īpašuma novērtējumu, var vērsties LĪVA. Tās ekspertu komisija pārbaudīs vērtētāja veikumu. Ja viņš kļūdījies, draud sods līdz sertifikāta anulēšanai. Līdz šim kredītņēmēju iesniegumi nav bijuši.

Uzziņa

Ja vairāki vērtētāji veic viena objekta vērtējumu, tas var atšķirties līdz 15%. Ja atšķirības lielākas, vērtētājs pieļāvis kļūdas.

Ja vērtētājam ir saistības ar banku, viņam par to vajadzētu informēt klientu, kas gatavojas pasūtīt vērtējumu kredīta saņemšanai tajā pašā bankā. To prasa vērtētāju ētikas kodekss.

Latvijā ir sertificēti 90 vērtētāji un 33 uzņēmumi saņēmuši licenci. Banku vērtētāju sarakstos ir ap 20 uzņēmumu un daži individuāli strādājoši vērtētāji.

Daži vērtētāji nekad nav parakstījuši līgumus ar bankām, tā saglabājot labu reputāciju. Tagad visas bankas iekļauj viņus savos vērtētāju sarakstos, kaut gan līgumu ar tiem nav.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Interesanti

Apollo E-veikali

20

2014. gada 20. decembris

Vārda dienas

Arta, MinjonaArtemida, Artemijs, Artēmijs, Artija, Artjoms, Vitnija, Ābrams

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains
Rīga pašreiz +3 ℃
Mazmākoņains

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 08:59
Saule riet: 15:43
Dienas ilgums: 6:44

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

20.12.2014
Ienākt apollo.lv