Veselības ministre: efektīva medicīna nevar būt lēta

Apollo
0 komentāru

Efektīva medicīna nevar būt lēta un, ja mēs vēlamies savā valstī efektīvu un modernu medicīnu, tad salikums «labi un lēti» ir jāizmet no galvas, šādu viedokli šodien Rīgā notikušajā apaļā galda diskusijā «Latvijas veselības aprūpe - izaicinājumi un risinājumi» pauda veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).

Veselības ministre: efektīva medicīna nevar būt lēta

Foto: Ieva Čīka/LETA

Ministre klātesošos detalizēti iepazīstināja ar veselības aprūpes reformas norisi.

Kā galveno uzdevumu reformas veikšanai Rozentāle izvirzīja birokrātijas mazināšanu, mazinot arī šķēršļus, kas cilvēkam tiek likti, lai viņš nokļūtu pie speciālista. Runājot par jau padarīto veselības reformā, ministre atzinīgi novērtēja, ka svarīgu lēmumu pieņemšanā ir iesaistīti nozares labākie eksperti Latvijā, kas savā specialitātē strādā desmit un vairāk gadu.

Savos skaidrojumos ministre vairākkārt uzsvēra, ka daudzas lietas un jēdzieni veselības reformas kontekstā tiek pārprasti. Viens no tādiem ir informācija par plānveida operāciju saņemšanu valstī.

«Mums ir ambulatorā palīdzība, primārā palīdzība un sekundārā palīdzība. Es gribēju uzsvērt, ka mēs nevaram runāt, ka Latvijā mēs nevaram saņemt plānveida palīdzību. Jāsaprot, ka dienas stacionārs un ambulatorā plānveida palīdzība ir pieejama un operācijas, kuras var veikt dienas slimnīcā, valsts joprojām apmaksā. Ar cilvēkiem runājot, es esmu sapratusi, ka viņi neizprot terminoloģiju. Teikt, ka pacienti nesaņem plānveida palīdzību, ir aplami,» atzīmēja Rozentāle.

Ministre arī uzsvēra, ka ar veselības aprūpei atvēlēto budžetu, kas patlaban ir 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas pacienti vēl ir saņēmuši «neparasti plašu» veselības aprūpi.

«Es jau vairākkārt esmu teikusi, ka esmu valsts medicīnas piekritēja. Tas, ka šī brīža pacienta līdzmaksājumi ir pārāk lieli, nav apstrīdams. Tā ir tikai tāda krīzes situācija, bet tas nav pareizais risinājums,» atzina Rozentāle.

Diskusijā, kas notika Lielbritānijas vēstniecībā Rīgā, piedalījās arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību vadītājs Valdis Keris, SIA «GlaxoSmithKline Latvia» valdes priekšsēdētājs Dins Šmits un Lielbritānijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā Entonijs Stoukss.

«Kopš savas ierašanās šeit pirms diviem mēnešiem es ļoti labi esmu sapratis un apzinos, cik grūti ir uzdevumi un nopietnas ir problēmas, ar kurām jūs saskaraties uz šodienas ekonomikas lejupslīdes fona. Es ļoti apzinos, kādas problēmas izvirza veselības aprūpes sistēmas reforma šādos apstākļos. Ar šādām problēmām mēs esam saskārušies arī manā dzimtenē Lielbritānijā, un desmit gadu garumā mēs esam īstenojuši vērienīgu pārstrukturēšanas reformu,» uzrunājot žurnālistus un diskusijas dalībniekus, atklāja Stoukss.

Viņš arī uzsvēra, ka svarīgs pamatprincips veselības aprūpes reformā ir balstīt sistēmu uz vajadzībām, nevis uz maksātspēju.

«Es uzskatu, ka pēdējo desmit gadu laikā mums ir izdevies ne vien uzlabot veselības aprūpes sistēmu, bet arī uzlabot vienlīdzīgus veselības aprūpes pakalpojumus ne vien pārtikušajiem, bet arī tiem, kuri ne tik pārtikuši. Mums priekšā vēl ir daudz uzdevumu, un mēs neuzskatām, ka esam visu paveikuši. Es redzu, cik daudz mums vienam no otra ir ko mācīties, un saprotu, cik nozīmīga šajā valstī ir veselības reforma. Šajos skarbajos ekonomiskajos apstākļos ir jāapzinās, ka svarīgi ir ne vien īstenot budžeta samazinājumu, bet arī sniegt kvalitatīvus un efektīvus pakalpojumus,» pauda Stoukss.

Savukārt Keris diskusijas laikā uzsvēra cilvēkresursu lomu cilvēktiesību stiprināšanā veselības aprūpē, kā arī minēja niecīgo veselības aprūpes budžetu valstī, kas ir par iemeslu visai bēdīgai statistikai uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona - mirstība uz 1000 iedzīvotājiem 2007.gadā Latvijā bija 14,5 cilvēki, taču vidēji ES veselības aprūpes valsts finansējums ir 6,8% no IKP, mirstības līmenis uz 1000 iedzīvotājiem ir 9,7 cilvēki, bet jaunajās ES valstīs valsts finansējums veselības aprūpei ir 4,6% no IKP un mirstības līmenis uz 1000 iedzīvotājiem - 11,2 cilvēki.

«Ja mēs paskatītos, cik Latvija zaudē iedzīvotāju gadā salīdzinājumā ar citām ES populācijām, tad salīdzinājumā ar vidējo ES rādītāju mēs zaudējam par 11 000 iedzīvotāju vairāk, salīdzinājumā ar jaunajām ES dalībvalstīm - par 7500 iedzīvotājiem vairāk. Tas nozīmē, ka mēs katru gadu uz kapiem nosūtām vienu mazpilsētu ar visu skolu un bibliotēku, un tas tikai tāpēc, ka veselības aprūpes sistēma mūsu valdībai šķiet mazāk svarīga nekā mūsu kaimiņvalstīm,» secina Keris.

Savukārt «GlaxoSmithKline Latvia» pārstāvis Dins Šmits iepazīstināja klausītājus ar Apvienotās Karalistes pieredzi, izvirzot kvalitātes kritērijus veselības aprūpē. «Mēs savā uzņēmumā daudzas lietas plānojam 10 un pat 15 gadus uz priekšu. Tas ir tas laiks, kamēr mēs nonākam no domas līdz produktam. Domāju, ka kopumā līdzīgi vajadzētu būt arī veselības aprūpē. Tas, ko mēs izdarām šodien, noteikti atsauksies uz nākotni,» šādu pārliecību pauda Šmits.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv