Veselības ministrija: nav pamata satraukumam par izmaiņām sāls tirgū

Apollo
0 komentāru

Vakar, 27. jūnijā, Ministru kabineta komitejā tika izskatīts un akceptēts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts «Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai», nosakot dažādas prasības, tai skaitā, sāls iedalījumu vārāmajā galda sālī un pārtikās ražošanā izmantojamā sālī, atļauto piemaisīju daudzumu un marķēšanas prasības.

Pagaidām tas vēl ir projekts, kurš stāsies spēkā tikai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Noteikumu projekts arī paredz, ka no šī gada septembra mazumtirdzniecībā Latvijā būs atļauts tirgot tikai tādu galda un vārāmo sāli, kura sastāvā būs 0,002% līdz 0,005% joda. Galda un vārāmā sāls jodēšanai varēs izmantot nātrija jodīdu, kālija jodīdu vai kālija jodātu. Jaunie noteikumi ir izstrādāti, lai novērstu Latvijas iedzīvotājiem raksturīgo joda deficītu. Pētījumi liecina, ka mūsu valstī ir mērens joda deficīts. Līdzīgi noteikumi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības valstīs, kurās jau tagad ir sekmīgi novērsts joda deficīts.

Prasība par sāls jodēšanu neradīs būtisku ietekmi uz galda un vārāmā sāls cenām. Sāls tirgotāju sniegtā informācija liecina, ka galda un vārāmā sāls cena pēc noteikumu stāšanās spēkā var pieaugt apmēram par diviem latiem tonnā, portālu «Apollo» informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Attiecībā uz pārtikas ražošanā izmantojamo sāli noteikumu projektā nav paredzētas izmaiņas. Līdz ar to arī pēc šo noteikumu apstiprināšanas, pārtikas ražotāji produktu ražošanā varēs izmantot parasto sāli. Nākotnē ir plānots vienoties ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju par atsevišķiem produktiem, kuru sastāvā būtu nepieciešams iekļaut jodētu pārtikas ražošanā izmantojamo sāli.

Joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības cēloņiem pasaulē. Joda trūkums ietekmē arī pieaugušo veselību, jo var izraisīt smadzeņu darbības traucējumus un vairogdziedzera saslimšanas. Ja grūtnieces uzturā ir nepietiekami daudz joda, var palielināties spontānā aborta iespējamība un sieviete šādā veidā riskē ar sava mazuļa garīgo attīstību, jo bērns, kas dzimis mātei ar joda nepietiekamību, zaudē daļu no saviem intelektuālajiem resursiem. Bērniem un pieaugušajiem, kuru ikdienas ēdienā joda ir par maz, pazeminās spriešanas spējas.

Pasaulē ir zināmi divi joda deficīta novēršanas modeļi. Viens modelis paredz sabiedrības informēšanu, taču šī metode prasa lielus finansiālos ieguldījumus sabiedrības izglītošanas pasākumos un reklāmu projektos, kā arī tā realizēšanai ir nepieciešams ilgs laika posms, vismaz 20-40 gadi. Valstīs, kurās tiek lietots šis modelis, nav pārliecinošu rezultātu. Otrs modelis ir universāla sāls jodēšana. Šī procesa īstenošanai nav nepieciešams ilgs laika posms — tikai 2-3 gadi, nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi un šai metodei ir pārliecinoši rezultāti. Universāla sāls jodēšana nozīmē, ka galda sālim, kuru var iegādāties mazumtirdzniecībā, tiek pievienots kālija jodīds vai jodāts. Šādu sāli un ar to uzņemtā joda daudzumu nav iespējams pārdozēt. Latvija ir izvēlējusies otro modeli. Šo modeli sekmīgi realizē vairākums pasaules valstu, tai skaitā arī Somija, Šveice, Kanāda, Polija un Lietuva.

Veiktie pētījumi apliecina, ka jodētais sāls sālīšanai un marinēšanai noder tikpat labi, kā līdz šim tirgotais, jo joda saturs tajā nav tik liels, lai ietekmētu šos procesus. Turklāt pārtikas ražošanā arī pēc šo noteikumu stāšanās spēkā varēs izmantot parasto sāli.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv