Vēsturnieks: Hitlers gandrīz desmit gadus īrējis mājvietu no ebreja

Apollo
56 komentāri

Ādolfs Hitlers, kurš ir zināms kā fanātisks ebreju nīdējs un holokausta «tēvs», vairāk nekā desmit gadus dzīvojis mājā, kuras īpašnieks bijis ebreju tirgotājs. Vēsturnieks Pols Hozers norāda, ka Hitlers no 1920. līdz 1929. gadam dzīvojis Minhenē.

Vēsturnieks: Hitlers gandrīz desmit gadus īrējis mājvietu no ebreja

Foto: DPA-Zentralbild

Šajā laikā Hitlers gadu pavadījis cietumā pēc neveiksmīgi veikta valsts apvērsuma Bavārijā. Hozers norāda, ka no 1921. gada mājas īpašnieks bija Hugo Erlangers. Atsaucoties uz dažādām liecībām, Hitlers pret mājas saimnieku attiecies ar cieņu, neraugoties uz savu naidu pret ebrejiem. 

Hozers, kurš laidis klajā jaunu grāmatu «Thierschstrasse 41: the Lodger Hitler, His Jewish Landlord and Restitution Problem» (Tīrša iela 41: Īrnieks Hitlers, viņa ebreju saimnieks un restitūcijas problēma), atklāj, ka 1934. gadā Erlangers Hitlera biogrāfistam paudis, ka viņš «pret Hitleru bijis diezgan atsaucīgs». 

«Es bieži viņu satiku uz kāpnēm vai pie ieejas mājām. Viņš bieži rakstīja kaut ko savos pierakstos. Parasti Hitlers bija draudzīgs pret mani, un šad tad pārmijām pāris vārdus. Viņš nekad nelika man justies citādākam nekā citi cilvēki,» teica Erlangers. 

Erlangers ilgu laiku vadīja medikamentu veikaliņu tās pašas mājas pirmajā stāvā. Kā Hozers raksta, tieši šajā mājā Hitlers plānoja 1923. gada apvērsumu. Šī māja kļuva par «Nacistu ligzdu», kur bieži sapulcējās Hitlers ar domubiedriem. 

Erlangers gan ignorēja nacistu sanāksmes, vēlāk sakot: «Tāpēc, ka es esmu ebrejs, es darīju visu iespējamo, lai viņi [nacisti] pēc iespējas mazāk redzētu manas aktivitātes. Taču Hitlers pret mani bija pieklājīgs.»

Bija arī citi gadījumi, kad Hitlers pret ebrejiem izturējās pieklājīgi un pat draudzīgi. Viens no šādiem gadījumiem bija tad, kad kāds ebreju ārsts, kurš ārstēja savu māti, kurai bija vēzis, tika izvirzīts «goda ārieša» titulam 1938. gadā. 

Vēsturnieks uzskata, ka Hitlera fanātiskais naids pret ebrejiem nebija saistīts ar naidu pret kādu konkrētu personu, taču tas bija viņa iztēles auglis - ebreju fantoms, kuru viņš ienīda. 

1934. gadā Erlangers zaudēja ēku Minhenē, jo tad tika pieņemts likums, kas aizliedza ebrejiem būt kāda īpašuma saimniekiem. Šajā laikā Hitlers noslēpa faktu, ka viņš kādreiz ir dzīvojis zem viena jumta ar ebreju. Erlangers 1938. gadā uz laiku tika ieslodzīts Dahavas koncentrācijas nometnē un viņš piedalījās spaidu darbos Bavārijā. 

Erlangeram izdevās izdzīvot holokaustā, jo viņš bija precējies ar vācieti. Savu īpašumu Erlangers atguva 15 gadus vēlāk: 1949. gadā - nu jau pēc Otrā pasaules kara beigām. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv