Vēsu prātu jaunā vietā  jeb Kā ātrāk iejusties?

Apollo
0 komentāru

Daļai cilvēku darba vietas maiņa nesagādā  grūtības — viņi viegli iejūtas jaunajā kolektīvā, kamēr citiem tas rada diskomfortu. Kā to pārvarēt un ātrāk pierast pie jaunajiem kolēģiem un darba vietas?

Trīs gadu faktors

Vecākajai un vidējai paaudzei atmiņā droši vien labi palicis laiks, kad no pirmās un vienīgās darba vietas cilvēks tika pavadīts pensijā. Mūsdienās tradicionālais uzskats — viena darba vieta visu mūžu — izzudis. Tagad organizāciju psiholoģijas speciālisti iesaka ik pēc trim četriem gadiem darba vidi mainīt. Viens no galvenajiem pamatojumiem — šādu laika posmu cilvēks spēj maksimāli produktīvi strādāt vienā darba vietā.

Ilglaicīgi strādājot vienā vidē, cilvēks apgūst profesionālās iemaņas. Tas nozīmē, ka viņš jūtas kā eksperts, ir par sevi pārliecināts un zina, kā konkrēto darbu izdarīt vislabāk. Līdz ar to viņš jūtas komfortabli, bet darbs vairs nešķiet tik interesants kā sākumā. Savukārt darba vietas maiņa piedāvā jaunas iespējas:

  • parādīt sevi jauna;
  • apgūt daudz jaunu lietu.

No tā, kā cilvēks sevi parāda pirmajos trīs gados, atkarīga viņa turpmākā karjera — vai viņš tiek pamanīts, novērtēts un vai vēlāk viņam tiks piedāvātas jaunas iespējas. 

Pirms galīgā lēmuma

Pirms stāšanās jaunajā darbā vajadzētu iegūt vismaz minimālu informāciju par šo vietu. Vislabāk galvenos nosacījumus pārrunāt ar nākamo darba devēju. Svarīgākie jautājumi varētu būt:

  • cik daudz stundu būs jāpavada darbā;
  • vai iespējams, ka darbā būs jāuzturas ilgāk, nekā paredzēts;
  • vai paralēli drīkst strādāt citā darbavietā;
  • vai darbu iespējams veikt mājās;
  • kāds ir atalgojums;
  • vai paredzētas prēmijas?

Ja nevar pieņemt lēmumu — iet uz jauno darba ietu vai palikt vecajā, var atzīmēt plusus un mīnusus. Svarīgi saprast, kas tiks zaudēts un kas iegūts. Var iegūt jaunas zināšanas, augstāku atalgojumu, iespēju izteikties un sevi apliecināt. Vecajā darba vidē, iespējams, visi pieraduši pie tā, ko cilvēks dara un uz ko viņš ir spējīgs, tāpēc netiek dotas jaunas iespējas.

Pielāgošanās laiks

Pēc speciālistu vērtējuma, pielāgošanās jeb adaptācijas periods jebkurā vidē (darbā, skolā, ģimenē) ir svarīgākais. Šajā laikā cilvēks atstāj pirmo iespaidu uz apkārtējiem un parāda, uz ko ir spējīgs — vai viņam var uzticēties. Grūti noteikt konkrētu pielāgošanās periodu, jo cilvēki ir ļoti dažādi, bet tas var ilgt pat vairākus mēnešus. Ekstravertā tipa cilvēki jeb tie, kuri ir aktīvi un sabiedriski, jaunajā vidē iejūtas ātri. Intravertā tipa cilvēki ir vērsti uz sevi un iedzīvošanās jaunajos apstākļos var prasīt vairāk laika. Ir situācijas, kad cilvēks nespēj iejusties jaunajā darba vietā un šo kolektīvu atstāj.

Kā vieglāk iejusties

Izpētīt attiecības, kādas valda jaunajā kolektīvā. Ienākot jaunā darba vidē, jābūt gatavam vēsu prātu pieņemt dažādas situācijas un tās izpētīt. Kolēģi uzmanīgi jāiepazīst un jāizvēlas attieksme pret viņiem, bet tajā pašā laikā jābūt ļoti piesardzīgam. Iespējami dažādi attiecību modeļi:

  • kolektīvā var būt cilvēki, kuri acīs saka vienu, taču domā pavisam ko citu. Tā ir slēptā transakcija. Viņi saka: «Cik tu šodien labi izskaties,» bet pagriež muguru un par to pašu cilvēku stāsta citiem: «Ārprāts, kā viņa izskatās.» Šāda attieksme nereti rodas, ja jaunpienācējs ir spēcīgāks konkurents par šo runātāju — gudrāks, smukāks, jaunāks;
  • jaunajā darba vietā var būt kāds gaisa jaucējs, viltnieks vai, kā to sauc psiholoģijā, — komunikācijas sabotieris. Viņš pavēles formā var izteikt norādījumus, draudus, slēpt informāciju, negatīvi kritizēt, dot nelūgtus padomus, piemēram: «Es gan tavā vietā tā nedarītu,» vai: «Ar to cilvēku labāk par šādiem jautājumiem nerunāt.» Ja jaunajam darbiniekam neveicas, viltnieks veic nomierināšanu ar noliegumu, piemēram: «Esi mierīgs, mēs bez tevis iztiksim.» Bieži šis kolēģis jauno darbinieku nepamatoti slavē, taču jūtams negatīvs zemteksts.

Veidot dialogus ar dažādiem cilvēkiem. Cilvēki bieži neizprot dialoga jēgu. Galvenais — jāatceras, ka tas nav strīds, bet gan saruna, kurā tās dalībnieki nebaidās izteikties. Tas palīdz dibināt jaunus kontaktus un veidot attiecības. Dialoga prasmi vislabāk iespējams apgūt pieredzes ceļā — par atšķirīgām lietām diskutējot ar dažāda rakstura, temperamenta, kultūras, izglītības līmeņa un sociālā slāņa cilvēkiem. Nevajag baidīties noklusēt savu viedokli vai palikt savās pārdomās. Kritiku un piezīmes vēlams izteikt pozitīvā formā, piemēram: «Manuprāt, zaļās krāsas skapīši būs pievilcīgāki nekā melnie, jo zaļā krāsa nomierina». Nevajadzētu to apgalvot: «Zaļie skapīši noteikti ir labāki. Melnie nekam neder.»

Izturēties patiesi. Nedrošās situācijās cilvēki bieži izliekas, taču jaunajā vietā nevajadzētu baidīties kolēģiem jautāt pēc padoma un atklāti paust, ka kaut kas nav saprotams. Turklāt tas iedarbojas pozitīvi — jo ar vairākiem cilvēkiem nodibināti kontakti, jo lielāka uzticība tiks izraisīta. Sākuma periodā nav vērts mēģināt citu acīs izskatīties labākam, nekā cilvēks ir patiesībā, citādi apkārtējiem par jauno darbinieku var rasties nepareizs vērtējums: «Viņa ir tik pareiza, ka riebjas skatīties.»

Pareizi runāt ar priekšniecību un padoto. Veids, kā tiek runāts ar kolēģi no sava kabineta, atšķiras no runas veida ar priekšnieku. Apzinoties savu statusu, vēlams ievērot saskarsmes stilu un saglabāt distanci. Ir vadītāji, kuriem ar kolektīvu ir draudzīgas attiecības, taču padotie nevienu mirkli nedrīkstētu aizmirst, kas ir kas. Kontaktam jāveidojas pietiekami dabiski, bez teatrālas uzspēles. Latvijā ir tendence, ka vadītāji paliek gados arvien jaunāki, kas var radīt nepatīkamas situācijas padotajiem, kuri ir gados vecāki. Šādās situācijās jāprot izvērtēt profesionalitāte, nevis subjektīvās izjūtas.

Psiholoģiskā saderība

Cilvēks vadošā amatā parasti ir aktīvs, prasīgi, precīzs un stingrs — tādas ir viņa amata prasības. Pieņemot jaunu darbinieku, pirmajā tikšanās reizē ne vienmēr iespējams noteikt, vai viņš ir aktīvs: visu ātri apgūst un veikli izpilda uzdoto, vai otrs variants — lēnīgs: uzdoto ilgi apdomā un tikai tad sāk darboties, taču rezultāts ir lielisks. Otrajā gadījumā var rasties domstarpības. Jaunā darbinieka domāšanas īpatnības, strādājot kopā, var izprast ļoti ātri, tāpēc jau pirmajā tikšanās reizē ar darba vadītāju vajadzētu atklāt savas vājās un stiprās puses, piemēram: «Ziniet, es visas lietas daru lēnāk, bet tā pamatīgi. Neesmu no ātrajiem skrējējiem.» Iespējams, ka gan šis cilvēks, gan uzņēmums ir ieguvēji, jo nepieciešams informācijas racējs jeb cilvēks, kurš visu pamatīgi izpēta. Sieviete un vīrietis

Vīrieša un sievietes attiecības darba vidē atšķiras no viena dzimuma pārstāvju attiecībām. Kurš gan var noliegt — ja kolektīvā parādās jauna dāma, vīrieši meklē ar viņu kontaktu. Tas pats novērojams arī pretējā situācijā. Kā pret jauno darbinieci izturas sievietes un kā viņas vērtē savu puišu attieksmi pret jauno darbinieci? Sievietes sāk vērpt dažādas intrigas: «Paskaties, kā viņa koķetē, bet galvā droši vien nekā nav,» vai: «Uzvilkusi tik īsus bruncīšus un tad brīnās, ka visi piesienas.» Vīriešu vidū pastāv tāda kā sacensība — kurš ņems virsroku. Psihologi gan atzīst, ka darba attiecībās sieviete un vīrietis kļūst arvien vienlīdzīgāki, tomēr cilvēks arvien cenšas uzsvērt savu dzimumu, piemēram, vīrietis sievietei pasniedz mēteli un abi jūtas apmierināti.

Zemāks rangs

Parasti ikviens tiecas kāpt uz augšu pa karjeras kāpnēm. Kas notiek, ja cilvēks, mainot darba vietu, no priekšnieka kļūst par zemāka ranga darbinieku, tajā pašā laikā gūstot dažāda veida labumus — augstāku atalgojumu, jaunu darba kolektīvu un vietu, kur sevi pierādīt. Cilvēki situācijas uztver ļoti dažādi, jo tajā iesaistīta ne tikai persona, kura maina darba vietu, bet arī apkārtējie — jaunie kolēģi. Vairumā gadījumu darbinieki ir informēti, no kurienes jauniņais nāk un kāds ir bijis viņa ieņemamais amats. Pielāgošanās šādā situācijā ir sarežģīts process, kas prasa lielu piepūli un vēlēšanos mainīties.

Vēsu prātu jaunā vietā  jeb Kā ātrāk iejusties?

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv