Vētra: Kvalitatīvākas ir valsts finansētās studiju programmas

Apollo
1 komentārs

Eiropas Sociālā fonda projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» rezultāti parādījuši, ka tām studiju programmām, kurām ir valsts budžeta finansējums, novērtējums ir daudz labāks nekā maksas programmām, intervijā sacīja Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Vētra: Kvalitatīvākas ir valsts finansētās studiju programmas

Foto: Ieva Čīka

Kā uzskata AIP vadītājs, tas norāda, ka valsts budžeta finansētajām programmām ir stabilāks akadēmiskais personāls un materiāli tehniskā bāze, kā arī ir iespēja atlicināt līdzekļus studiju programmas pilnveidei.

Pēc Vētras domām, maksas programmām tirgus situācija nospiež cenu uz leju, tādēļ studentu maksājumi nosedz tikai programmas īstenošanas izmaksas, bet studiju programmas attīstībai daudzos gadījumos finansējums nav pietiekams. Izvērtējums parādījis, ka valsts budžeta finansējums ir priekšnoteikums studiju programmas kvalitātei un ilgtspējai.

«Ir skaidrs, ka valsts budžeta nauda netiek tērēta mazkvalitatīvām programmām, kuras nav perspektīvas. Pat, ja slēgtu visas tās studiju programmas, kuru kvalitāte un lietderība ir apšaubīta, nekāda valsts budžeta līdzekļu ekonomija nebūtu, jo tās visas ir maksas programmas, kurām valsts budžeta līdzekļu nav,» teica Vētra.

Runājot par studiju virzieniem, kuri Latvijā ir spēcīgākie un spēj konkurēt pasaules līmenī, Vētra teica, ka Latvijā būtu grūti atrast vienu virzienu, kas būtu izteikti nekvalitatīvs vai nekonkurētspējīgs. «Visos virzienos mums ir pietiekami liels skaits programmu, kas ir atzītas par kvalitatīvām un ilgtspējīgām. Jā, varbūt tā nav absolūti izcila kvalitāte, taču par vienmērīgi labu kvalitāti mēs Latvijā varam runāt,» uzskata AIP priekšsēdētājs.

Viņš teica, ka ir atsevišķi studiju virzieni, kuri ir ārpus konkurences, piemēram, «Ģeogrāfijas un zemes zinātnes», ko īsteno tikai Latvijas Universitātē, kas ir saņēmis augstāko novērtējumu. Taču ir arī studiju virzieni, piemēram, tiesību zinātne, vadība, ekonomika, kur studiju programmas ir gandrīz visās augstskolās. Daudzās no tām šo virzienu programmas ir novērtētas augstu, bet netrūkst arī zemāki vērtējumi.

«Analizējot izvērtējuma rezultātus, esmu secinājis, ka neiezīmējas tāda tendence, ka tur, kur ir konkurence, studiju programmu kvalitāte būtu augstāka, bet tur, kur nav konkurences, kvalitāte būtu sliktāka. Piemēram, arī veterinārmedicīnas studiju programma ir augstu novērtēta. Šis pētījums indikatīvi parāda, ka konkurence Latvijas augstākajā izglītībā nenodrošina augstāku kvalitāti. Arī mani iepriekšējie novērojumi liecina, ka pie Latvijas resursu daudzuma konkurence bieži ir traucējošs faktors, un jau tā mazie resursi tiek sašķaidīti pa mazām vienībām, neļaujot iegūt to kapacitāti, kas ļautu paaugstināt kvalitāti,» teica Vētra.

Kā ziņots, AIP publiskotie ESF projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» starprezultāti, liecina, ka eksperti apšaubījuši 55 studiju programmu pastāvēšanas lietderību.

Vislielākais skaits studiju programmu, kuras rekomendēts slēgt, ir studiju virzienos «Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība», «Izglītība», «Tiesību zinātnes», «Psiholoģija», savukārt visaugstāk novērtētas programmas studiju virzienos «Ģeogrāfija un zemes zinātnes», «Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija», «Fizika, matemātika un statistika», «Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna», «Veselības aprūpe».

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi pārvērtēt ekspertu sniegtos vērtējumus par augstskolu studiju programmu kvalitāti, jo apšauba, ka tikai 55 studiju programmas ir nekvalitatīvas.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Kuļšs norādīja, ka tiks pārskatīti ekspertu atzinumi, lai noskaidrotu, kur ir tā robeža, no kuras programma pārvēršas par gandrīz kvalitatīvu vai no gandrīz kvalitatīvas tā pārvēršas par nekvalitatīvu. Pašlaik pilotrežīmā IZM vērtē divus studiju virzienus un vienlaicīgi gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam. Ja valdība to atbalstīs, tad IZM esot gatava nodrošināt šo vērtējumu pirmajiem trijiem studiju virzieniem līdz nākamā gada martam. Kuļšs solīja, ka ekspertu atzinumus IZM vērtēs jau par esošajiem resursiem.

Studiju programmu izvērtējumam jau ir izlietoti 1 001 495 lati, kas pilnībā segti no Eiropas sociālā fonda līdzekļiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

31

2014. gada 31. jūlijs

Vārda dienas

Sigita, Rūta, Ruta, AngelikaAnželika, Anželina, Anželita, Anžella, Rute, Rūte, Rūtiņa, Sigeta, Sigija, Sigits, Anžela, Anhelita, Angēlika, Andželika, Andželita, Andželīna, Andžella, Andželo, Anga, Angarijs, Angela, Angelija, Angelina, Angelita, Angelīna, Angeļa, Andžela

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains
Rīga pašreiz +26 ℃
Mazmākoņains

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 05:21
Saule riet: 21:38
Dienas ilgums: 16:17

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

31.07.2014
Ienākt apollo.lv