Vētram un Rivžai draud nopietnas nepatikšanas

Apollo
136 komentāri

SIA «Deloitte Latvija» auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Vētram un Rivžai draud nopietnas nepatikšanas

Foto:Gatis Dieziņš/LETA

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Kā liecina LETA rīcībā esošā informācija, tad auditori savos secinājumos esot norādījuši, ka veiktās pārbaudes gaitā konstatētas atsevišķas normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes, par ko varētu tikt paredzēta juridiskā atbildība. Ja IZM uzskatītu par nepieciešamu konstatēt un pierādīt sodāmu pārkāpumu esamību, nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi vai vērsties tiesībsargājošās iestādēs.

Rivžai kā projekta vadītājai bija jāgarantē projekta īstenošanas plānošana un nodrošināšana, administratīvā un pārējā personāla vadība, tāpat arī viņai jāpiedalās dažādos pasākumos saistībā ar projektu. Rivžai arī bija jāveic Vētras kā AIP priekšsēdētāja uzdevumi. Viņa līgumu par projekta vadītājas amatu noslēgusi 2011.gada 10.maijā.

Tomēr aģentūras LETA rīcībā esošā informācija par auditoru secinājumiem liecina, ka Rivžas darbībā esot saskatāms ētiskas dabas interešu konflikts, jo viņa, kā arī viņas dzīvesbiedrs Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) ir profesors. Tāpat Rivža savulaik strādājusi LLU kā zinātniskā projekta vadītāja, kā arī piedalījusies dažādos zinātniskos projektos arī Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Sarunā ar aģentūru LETA Rivža uzsvēra, ka projektā nav nekādu pārkāpumu, kas apdraudētu rezultātu pielietošanu akreditācijas procesā. Viņa pauda neizpratni, kāpēc notiek tāda vilcināšanās, jo būtu tikai prātīgi šo materiālu izmantot.

Runājot par interešu konfliktu, viņa kategoriski noliedz, ka pastāvējis interešu konflikts, jo viņa pati vērtēšanā nepiedalījās. «Uz mani šis interešu konflikts nekādā veidā nevar attiekties, jo es nevērtēju. Tas arī tā minēts, ka var būt ētiskas dabas konflikts. Bet es nekādu konfliktu nesaskatu, jo es ne vērtēju, ne ietekmēju,» akcentē projekta vadītāja.

Viņasprāt, šie pārkāpumi projektā varētu būt radušies auditora nezināšanas dēļ. Rivža uzskata, ka auditoru ziņojumā nav tādu punktu, par kuriem būtu jāuzņemas kriminālatbildība vai arī kas kavētu akreditācijas procesa sākšanu.

Savukārt pret Vētru izteiktie pārmetumi jau ir vairāki un nopietnāki, 8.martā ministrs pat vērsās pret viņu prokuratūrā.

Vētram tiek pārmests, ka notikusi ekspertu elektroniska saskaņošana, ekspertu parakstīšanās uz baltas lapas, tāpat arī darba līguma noslēgšana, pirms AIP locekļi personu iecēluši par ekspertu. Tādējādi tiek uzskatīts, ka Vētra kā valsts amatpersona ir pārsniedzis savas dienesta pilnvaras, piemēram, pēc auditoru domām, elektroniski saskaņotie eksperti nav uzskatāmi par apstiprinātiem, līdz ar to arī viņu veikums projektā ir apstrīdams.

Tāpat arī izrādās, ka darba līgums ar pašu projekta vadītāju Rivžu ir noslēgts, pirms viņu AIP apstiprināja par projekta vadītāju. Proti, līgums ar viņu noslēgts 10.maijā, bet AIP sēdē viņas kandidatūra apstiprināta tikai 26.maijā. Tāda pati situācija bijusi ar vēl vairākiem ekspertiem. Turklāt viens eksperts sācis jau vērtēšanu, pirms AIP viņu apstiprināja šajā darbā.

Auditori secinājuši, ka atbildība par elektroniskajā saskaņošanā pieņemtajiem lēmumiem un no tā izrietošajām sekām būtu jāuzņemas AIP priekšsēdētājam.

Taču Vētra pats nesaskata nepilnības projektā un uzskata, ka ne viņam, ne arī kādam citam tādējādi nav jāuzņemas atbildība. «Detalizēti iepazīstoties, es neesmu atradis nevienu pārkāpumu, kaut kas tur ir sastrādāts, bet tam nav nekāda sakara ar realitāti. Līdz ar to tur nav nevienam jāuzņemas nekāda atbildība, ne man, ne ministram, ne kādam no projektu īstenotājiem. Jo ātrāk «Deloitte» ziņojumu, kā saka, noliks kādā vēstures plauktiņā, ka tāds ir bijis kā muļķīgs pārpratums, jo ātrāk tas būs labāk visai augstākās izglītības sabiedrībai,» aģentūrai LETA sacīja Vētra.

AIP priekšsēdētājs skaidroja, ka padomes kārtības rullis atļauj ekspertu elektronisku saskaņošanu. Turklāt šāda situācija esot izveidojusies tikai ar dažiem ekspertiem, kurus bijis nepieciešams strauji nomainīt. Vētra klāstīja, ka bez darba līguma eksperti nevarēja sākt darbu, bet viņi pēcāk tika apstiprināti arī AIP sēdē. Viņš pauda pārliecību, ka tas nav ietekmējis studiju virzienu vērtēšanu.

Vētra arī uzskata, ka projekta rezultāts tomēr būtu jāpielieto augstskolu akreditācijas procesā, jo neesot cita veida, kā akreditēt šos studiju virzienus. Viņš pauda pārliecību, ka projekta rezultāti ir ticami, un neredz argumentus, lai tos neizmantotu studiju virzienu vērtēšanai.

Tomēr auditori secinājuši, ka, tā kā AIP ir uzņēmusies projekta īstenošanu kā juridiska persona, par tā kvalitatīvu īstenošanu atbildīgs ir tieši padomes priekšsēdētājs Vētra, kurš pieņem darbā apstiprinātos ekspertus un citus darbiniekus. AIP priekšsēdētājs par darba izpildi ir atbildīgs disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski, tāpat kā pārējie AIP locekļi.

Jau ziņots, ka Ķīlis paziņojis, ka projekta visos posmos konstatēti pārkāpumi un tādējādi projekta rezultāti nav pilnvērtīgi izmantojami akreditācijas procesā. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA «Deloitte Latvia» veiktā audita rezultāti.

Auditora analīze gan ir attiecināma uz izlases kārtā veiktajām projekta dokumentu un informācijas pārbaudēm, un pastāv augsts risks, ka projekta dokumentācija, iespējams, satur papildu trūkumus, neatbilstības un pazīmes par pārkāpumiem, kas nav ietverti ziņojumā. Auditors norāda, ka projekta uzraudzības un vadības mehānismā trūkumu dēļ konstatētas normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes, par ko paredzēta juridiskā atbildība - disciplināratbildība, civiltiesiskā atbildība, kriminālatbildība. Tāpat konstatēti ar projekta īstenošanu saistošo dokumentu, īpaši metodoloģijas un projekta iesnieguma, noteikumu nekonsekvence un piemērošanas pārkāpumu gadījumi.

Tāpat auditori vērsuši uzmanību uz būtiskiem interešu konfliktiem studiju vērtēšanā ekspertu vidū, kā arī ekspertu kompetences neatbilstību konkrētā studiju virziena vērtēšanai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv