VĢMC: Piedzīvojam klimata pārmaiņas, bet tās varam izmantot savā labā

Apollo
4 komentāri

Laikmetā, kad tehniskais dzīves līmenis strauji paaugstinās un to, cik ārā grādu, varam noskaidrot, pat nepieceļoties no gultas, laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki. Beidzot esam sagaidījuši saulainu un maijam atbilstošu laiku, tomēr mulsinošs bija ziemas ilgums un sniegotais pavasara sākums. Lai noskaidrotu, kāda būs gaidāmā vasara un arī kādu efektu uz laikapstākļiem dienu no dienas atstāj globālās pārmaiņas, devāmies uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (VĢMC), kur tā prognožu nodaļas vadītājs atklāj, ka klimata pārmaiņām, kuras piedzīvojam, jāmāk adaptēties un tās pat ir iespējams izmantot savā labā.

VĢMC: Piedzīvojam klimata pārmaiņas, bet tās varam izmantot savā labā

Foto: Evija Trifanova/LETA

Andris Vīksna, VĢMC prognožu nodaļas vadītājs: Ziema beidzot ir atkāpusies no Latvijas, un jau turpmākajās nedēļās mūs priecēs vasarīgs laiks, biežāk uzspīdēs saule, būs +20..+23 grādi. Šādās vasarīgās ieskaņās sāksies arī jūnijs, un tā turpināsies līdz mēneša vidum.

Kādi ir novērojumi par klimata izmaiņām Latvijā pēdējos gados?

Pēdējo divu gadu laikā mēs analizējām pagātnes klimata pārmaiņas un arī rēķinājām nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus. Jāsecina, ka Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, ir vērojamas klimata pārmaiņu tendences, kas viskrasāk izpaužas kā vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, it īpaši ziemas periodā. Vērojama arī kopējā nokrišņu daudzumu palielināšanās, arī šis parametrs viskrasāk mainās ziemas sezonā. Ja runājam par pārmaiņām Latvijā, tad vislielākās pārmaiņas ir tieši ziemās - tās kļūst mitrākas un siltākas. Protams, līdz ar to periods ar stabilu sniega segu saīsinās, kā arī sniegs kā nokrišņi bieži mijas ar slapju sniegu, lietu.

Vai un kāda ir gadalaiku nobīde Latvijā?

Vislielākās pārmaiņas ir tieši ziemas sezonā. Rudens pabīdās uz ziemas pusi, bet arī pavasaris nobīdās uz ziemas pusi. Ir tendence, ka pakāpeniski rudens pāriet pavasarī un klasiskā ziema kļūst aizvien īsāka. Tas mūs gaida arī nākotnē, līdz gadsimta beigām mēs prognozējam, ka ziemas sezonā vidējā gaisa temperatūra varētu pakāpties pat par 8..12 grādiem. Tas nozīmē, ka sniegs kļūs par retāku parādību Latvijā.

Pēdējā laikā biežāk dzirdams termins globālās pārmaiņas, nevis globālā sasilšana...

Korektāk šo procesu, kas noris pasaulē, ir saukt par globālām pārmaiņām, jo ne visos reģionos pasaulē tas nozīmē vidējās temperatūras paaugstināšanos vai nokrišņu daudzumu palielināšanos. Latvijā gan notiek tieši šādas pārmaiņas. Bet citos pasaules reģionos tas izpaužas dažādi, ne tikai kā meteoroloģisko parametru izmaiņas, bet arī, piemēram, vidējā gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē ledāju kušanu, kas savukārt izraisa ūdens līmeņa paaugstināšanos okeānos, jūrās, kas vēl savukārt rada citus riskus dažādām tautsaimniecības jomām. Tās ir kompleksas klimata pārmaiņas, kas ietekmē visas sociālekonomiskās jomas pasaulē. 

Ko darīt, lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus gan pasaulē, gan Latvijā?

Samazināt šīs klimata pārmaiņas var ar savām ikdienas darbībām, izvēloties, ko pirkt vai nepirkt, braukt ar sabiedrisko transportu vai privāto automašīnu un tamlīdzīgi. Bet otra lieta, kas nav mazāk būtiska, ir mēģināt adaptēties šīm klimata pārmaiņām. Laicīgi apzinoties, kas mūs gaida nākamajās desmitgadēs vai pat līdz gadsimta beigām, mēs dažādās jomās varam veikt dažādus adaptācijas, pielāgošanās pasākumus. Piemēram, lauksaimniecībā audzēt tādas kultūras, kas ir vairāk piemērotas tādam klimatam, kas mūs gaida. Veselības aprūpē ir daudz vairāk jādomā par elpceļu problēmām ziemas periodos, ar karstumu saistītām veselības problēmām vasaras periodos. Tā kā mainās arī hidroloģiskais režīms, skarts ir arī enerģētikas sektors, hidroelektrisko staciju darbība. Faktiski tas ietekmē pilnīgi visas tautsaimniecības jomas Latvijā, tādēļ būtiski ir adaptēties un varbūt pat izmantot šīs klimata pārmaiņas. Ne vienmēr tas ir ar negatīvu pieskaņu. Piemēram, līdz ar klimata pārmaiņām citviet Eiropā, tūrisma industrijā Baltijas jūras piekraste, Latvija varētu kļūt diezgan populārs galamērķis. Tāpat arī ievērojami pagarināsies veģetācijas perioda ilgums, tas nozīmē, ka būs iespējams intensīvāk darboties lauksaimniecībā. Un galu galā, līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos samazināsies iedzīvotāju rēķini par apkuri.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv