VID no darba atbrīvos vairāk nekā 700 darbiniekus

Apollo
0 komentāru

2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, finansējums Valsts ieņēmumu dienestam (VID) samazināts par 32,2 miljoniem latu, tostarp darbinieku atalgojumam paredzētie līdzekļi samazināti par 9,8 miljoniem latu, VID no darba paredzējis atbrīvot vairāk nekā 700 darbiniekus.

VID no darba atbrīvos vairāk nekā 700 darbiniekus

Foto: AFI

Kā aģentūru LETA informēja VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga, 2008.gada decembrī VID strādāja 5349 darbinieki. Pērn decembrī VID likvidējis 296 štata vietas, tostarp ne tikai vakances, bet arī no amatiem atbrīvojis reāli strādājošos darbiniekus, kuru skaitu gan VID pārstāve atturējās konkretizēt.

Grīnberga norādīja, ka VID budžetā faktiski pieejamie finanšu resursi šogad ir par 31% mazāki salīdzinājumā ar 2008.gada budžetā pieejamo finansējumu.

Samazinājums ir būtisks, un tas nepārprotami liek ikvienai VID struktūrvienībai un teritoriālajai iestādei rūpīgi izvērtēt savus rīcības plānus un budžeta izlietojumu.

Samazinātais iestādes budžets nozīmē arī krasi samazinātas VID administratīvās izmaksas, tostarp ievērojami samazināti līdzekļi, kas saistīti ar ārvalstu komandējumiem, darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas celšanu, visu veidu kancelejas izdevumiem, jebkādu veidu materiāltehnisko līdzekļu iegādi.

Darbinieku atalgojuma fondā paredzētais finansējums samazināts par 19%, tādēļ VID šā gada budžetā nav paredzēts finansējums prēmiju un naudas balvu, atvaļinājuma pabalstu, piemaksu par virsstundu darbu, piemaksu par papildu darbu ierēdņa vai darbinieka atvaļinājuma, komandējuma, pārejošas darba nespējas laikā izmaksai.

Pat īstenojot visas prasības, kas izriet no valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz atalgojuma fonda izlietojumu un ņemot vērā to, ka VID jau 2008.gadā likvidēja 296 štata vietas, ir skaidrs, ka šim gadam piešķirtais finansējums atalgojuma fondā ir nepietiekams, ja neīsteno funkciju un resursu optimizēšanu vai atalgojuma samazināšanu VID darbiniekiem, norādīja Grīnberga.

Viņa arī uzsvēra, ka vidējais viena VID darbinieka atalgojums pērn bija 543 lati pirms nodokļu nomaksas un tas ir viens no zemākajiem atalgojumiem valsts pārvaldē. Tādēļ VID vadība pašlaik dara visu iespējamo, lai saglabātu VID darbinieku ikmēneša atalgojumu līdzšinējā apmērā, taču to nav iespējams izdarīt, nesamazinot darbinieku skaitu.

Līdz ar to VID uzsācis funkciju optimizēšanu un arī struktūrvienību reorganizāciju.

Pirmais reorganizācijas posms paredz, no 10.janvāra reorganizēt vairākas struktūrvienības, nodrošinot centralizētu VID personāla resursu administrēšanu, centralizētu finanšu resursu administrēšanu un pārvaldīšanu un centralizētu materiāltehnisko resursu administrēšanu un pārvaldību visā Latvijā.

Pēc Grīnbergas teiktā, no 10.janvāra VID Personāla vadības pārvalde apvienota ar VID Stratēģiskās attīstības pārvaldi un turpmāk šīs pārvaldes nosaukums būs VID Personāla vadības un stratēģiskās attīstības pārvalde, kuras tiešā pārraudzībā būs reģionu personāla resursu daļas.

Tāpat VID Finanšu pārvaldē tiek izveidota Iepirkumu daļa, kas pārņem funkcijas, štata vienības un personāla resursus publisko iepirkumu organizēšanas jomā no VID Juridiskās pārvaldes Iepirkumu un sadarbības līgumu daļas, VID Informātikas pārvaldes Attīstības un projektu pārvaldības daļas Pasākumu administrēšanas nodaļas, VID Vadības lietu pārvaldes, VID Resursu nodrošināšanas un administrēšanas pārvaldes, kā arī citām VID centrālā aparāta struktūrvienībām un teritoriālajām iestādēm; VID Finanšu pārvaldes tiešā pārraudzībā būs reģionu finanšu daļas.

Turklāt VID nedēļas nogalē arī daļēji apvienojis VID Vadības lietu pārvaldi, kuras pakļautībā iepriekš bija VID Komunikācijas nodaļa un kanceleja, ar VID Resursu nodrošināšanas un administrēšanas pārvaldi, kas iepriekš bija tiešā VID ģenerāldirektora vietnieka pārraudzībā.

Tāpat Vadības lietu pārvaldei pārņemot VID Galvenās muitas pārvaldes Resursu daļas Muitas tehniskā aprīkojuma izmantošanas uzraudzības nodaļas funkcijas, tiek izveidota VID Resursu un vadības lietu pārvalde, kuras tiešā pārraudzībā turpmāk būs arī reģionu nodrošinājuma daļas.

Marta sākumā pabeidzot VID funkciju optimizēšanas un struktūrvienību reorganizācijas pirmo posmu, VID iecerējis, ka tiks, nodrošināta efektīvāka valsts budžeta līdzekļu izlietošana, optimizēti, tostarp arī samazinot štata vietu skaitu, VID resursi, un nodrošināta efektīvāka iekšējo procesu vadība.

VID pārstāve norādīja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai izmaiņas neskartu nodokļu maksātāju ērtības un pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izpildes operativitāti.

Līdz ar to VID plāno arī arvien uzlabot nodokļu maksātājiem sniegto pakalpojumu pieejamību, piemēram, pakāpeniski pāriet uz iespēju klientam vērsties jebkurā VID nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas.

Savā darbībā šogad VID koncentrēsies uz struktūrvienību izvirzītajiem prioritārajiem mērķiem un uzdevumiem.

Grīnberga norādīja: tas nozīmē, ka VID galveno uzmanību vērsīs uz to jomu pārraudzību un kontroli, kas nodrošina lielākos valsts budžeta ieņēmumus: preventīvie un kontroles pasākumi nereģistrētās uzņēmējdarbības ierobežošanai, kontrabandas apkarošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu novēršana un izmeklēšana, izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas gadījumu novēršana un izmeklēšana, darba algu izmaksas «aploksnēs» samazināšana.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv